ĪSUMĀ:
Parasti šāda mēroga partijas konventi notiek ASV prezidenta vēlēšanu gados. Šoreiz republikāņi nolēmuši savu spēku demonstrēt jau agrāk, un pasākuma centrā izvirzīts prezidents Donalds Tramps. Viņa popularitāte un spēja mobilizēt atbalstītājus var būt izšķiroša tam, cik labi republikāņiem novembrī izdosies nosargāt vairākumu Kongresā.
Teksasā republikāņi demonstrē spēku
Republikāņu saiets šoreiz sarīkots Teksasas štata lielpilsētā Dalasā. Kongress milzīgajā “American Airlines Center” arēnā sākas krāšņi – ar gaismas šovu, valsts himnu un patriotisko dziesmu “America the Beautiful”. Delegāti Dalasā ieradušies no visiem ASV štatiem – redzami koši tērpi, karogi, kovboju cepures un daudz prezidentu Trampu atbalstošas simbolikas. Tribīnēs iedalītas vietas telekanāliem no visas pasaules, no kuriem vairākiem prezidents Tramps gan vēlāk veltīs apzīmējumu – “Fake News” jeb “Viltus ziņas”.
1:49 Dalasā sācies Republikāņu partijas kongress
Gaitenī pie zāles darbojas ēdienu stendi, kur var iestiprināties ar burgeriem, hotdogiem, frī kartupeļiem, kolu un picām. Visos arēnas stāvos redzamas prezidenta Trampa fotogrāfijas ar dažādiem vēsturiskiem, publiskiem brīžiem.
Teksasa kā pasākuma norises vieta nav nejauša izvēle. Šis štats jau gadu desmitiem tiek uzskatīts par vienu no republikāņu bastioniem, taču šoreiz arī šeit cīņa ar demokrātiem kļuvusi sīvāka. Republikāņu mērķis ir saglabāt kontroli pār abām Kongresa palātām arī pēc novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām.
Divu dienu pasākums ir pirmais šāda veida nacionālais republikāņu konvents starp prezidenta vēlēšanām. Atšķirībā no tradicionālā partijas konventa šeit nav jāizvirza prezidenta kandidāts – tā vietā republikāņi cenšas nostiprināt partijas vēstījumu un aktivizēt vēlētājus.
Vairāku stundu garumā uz skatuves kāpj kandidāti no dažādiem štatiem, reliģiskie līderi, partijas amatpersonas un prezidenta atbalstītāji.
Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas Televīzija ASV Republikāņu partijas kongress Dalasā
No skatuves tiek izcelti līdzšinējās administrācijas sasniegumi – stingrāka imigrācijas politika, nodokļu samazināšana, sabiedriskā drošība un centieni samazināt iedzīvotāju ikdienas izdevumus.
“Republikāņi uzvarēs. Jo viņi visu dara jēgpilni. Kas tā par valsti, kurai nav robežu? Un, ja to nekontrolē, kā tas bija demokrātu laikā, tad ir lielas problēmas. Republikāņi arī zina, ka mums vajag mājas un darbu, un ar Trampu nevienam nebūs jābrauc prom no valsts, jo darbs būs tepat,” saka Helēna Šīhena, konventa dalībniece no Longailendas.
“Prezidents Tramps ir izdarījis vairāk nekā jebkurš prezidents jebkad, lai palīdzētu Amerikai un Amerikas cilvēkiem, vecāko paaudzi ieskaitot. Es tagad izdodu daudz mazāk naudas. Pat tad, ja maksa par degvielu ir augusi. Bet tam visam ir iemesls, jo mēs jūtamies daudz drošāk nekā agrāk,” saka Rons no Teksasas.
“Es esmu ļoti priecīga par prezidentu Trampu. Viņam šis ir ērkšķains ceļš, jo viņam uzbrūk no visām pusēm, bet es viņam absolūti uzticos. Viņš zina daudz vairāk, nekā es, un gan jau viss beigās nokārtosies,” spriež konventa dalībniece Kristīne Detroja.
Ārpolitika konventa centrā nenonāk
Lai gan ASV šobrīd iesaistīta vairākās sarežģītās ārpolitikas krīzēs, tostarp karā ar Irānu un Krievijas agresijas izraisītajā karā Ukrainā, konventa galvenais vēstījums ir vērsts uz iekšpolitiku.
Tomēr republikāņu vēlētāju vidū viedokļi par ASV ārpolitiku atšķiras.
“NATO nav pret Krieviju izturējusies godīgi. Un Tramps tagad cenšas darīt visu, lai Krievijai būtu partnerība ar visiem mums. Mums ir jāsadzīvo, nevis jākaro,” uzskata Šīhena.
Savukārt cits konventa dalībnieks no Ārkanzasas Čārlzs Pričerns uzskata, ka Krievijai nedrīkst ļaut turpināt agresiju.
“Krievija neuzvar. Es ceru, ka prezidents Tramps turpinās atbalstīt ilgstošu mieru un neļaus Krievijai turpināt šo agresīvo nostāju. Krievija tagad sūta dronus uz NATO valstīm, uzbrūk lidostām, un tas rāda, ka tur valda izmisis režīms,” viņš saka.
Cits konventa apmeklētājs uzskata, ka Vašingtonai būtu jāizvērtē pat ASV dalība NATO, ja pārējās alianses valstis, viņaprāt, nepietiekami atbalsta ASV.
Baltijas drošība – arī republikāņu dienaskārtībā
Konventa dalībnieku vidū ir arī lietuviešu izcelsmes politiķis Konrāds Mažeika, kurš no Kalifornijas štata kandidē uz ASV Kongresu un ir apņēmies īpaši pievērsties NATO un Baltijas valstu drošības jautājumiem.
“Baltijas atbalsta grupa Kongresā ir lielākā, kāda jebkad ir bijusi, un pārējie pārstāvji arvien vairāk izglītojas par Baltijai būtiskiem jautājumiem. Un svarīgi, ka tur ir abu partiju pārstāvji. Katru gadu raugāmies, lai tas aug,” saka Mažeika.
Uz jautājumu, vai arī Tramps ir tādās pašās domās, Mažeika atbild, ka process turpinās.
“Vienmēr ir jāizglīto prezidents, vai viņš būtu republikānis vai demokrāts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbalstīšana ir ASV interesēs,” viņš saka.
Tramps: “Iedomājieties, ka es esmu vēlēšanu biļetenā”
Konventa kulminācija ir prezidenta Donalda Trampa uzstāšanās. Viņš vairāk nekā pusotru stundu uzskaita savas administrācijas panākumus un atkārtoti mēģina sasaistīt savu prezidentūru ar republikāņu kandidātu izredzēm novembrī.
Atšķirībā no citiem publiskiem pasākumiem Trampu no skatītājiem nenodala būtiska distance. Prezidentu, stāvam uz paaugstinājuma, ir iespējams skatīt no visai tuvas distances.
Vairākās izgaismotās rindās sēž arī valdības pārstāvji, viceprezidents Dž. D. Venss, finanšu ministrs Skots Besents, veselības ministrs Roberts Kenedijs jaunākais, kā arī pagājušogad nogalinātā republikāņu aktīvista Čārlija Kērka atraitne Ērika.
Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas Televīzija ASV Republikāņu partijas kongress Dalasā
Tramps saviem atbalstītājiem aicina vēlēšanas uztvert personiski – tā, it kā viņš pats būtu kandidāts.
“Tāpēc es lūdzu, iedomājieties, ka es esmu vēlēšanu biļetenā. Jo, ja mēs zaudēsim, jūs zaudēsiet savas robežas kontroli. Jūs zaudēsiet nodokļu samazinājumus. Jūs zaudēsiet savu drošību. Jūs zaudēsiet savu labklājību. Jūs atkal piedzīvosiet elli – tieši tāpat kā pirms diviem gadiem,” sacīja Tramps.
“Pēc 55 dienām amerikāņi dosies pie vēlēšanu urnām uz vienām no svarīgākajām vēlēšanām mūsu valsts vēsturē. Jūsu balsojums izšķirs, vai mūsu valsts nākamo 250 gadu sākumā paklups jau pie starta līnijas vai arī strauji virzīsies uz priekšu un nekad, nekad vairs neatskatīsies,” teica Tramps.
“Balsojiet par republikāņiem, un mēs nākamajām paaudzēm atstāsim pārējo pasauli tālu aiz muguras,” solīja republikāņu līderis.
Tramps apgalvoja, ka ASV viņa prezidentūras laikā atguvusi cieņu pasaulē.
“Mēs bijām apsmiekla objekts visā pasaulē. Par mums smējās. Bet tagad par mums vairs nesmejas, vai ne?” viņš jautāja zālei.
Tramps savā runā atkārtoti uzbruka demokrātiem, kurus raksturoja kā draudu viņa administrācijas sasniegumiem. Viņš mudināja republikāņu vēlētājus neļaut demokrātiem atgūt kontroli pār Kongresu un uzsvēra, ka republikāņiem nepieciešams saglabāt vairākumu abās Kongresa palātās.
Prezidents arī nāca klajā ar neparastu priekšlikumu – viņš solīja, ka gadījumā, ja republikāņi novembrī saglabās kontroli pār Pārstāvju palātu un Senātu, katram pieaugušajam ASV pilsonim varētu izmaksāt 5000 dolāru.
Tā kā ASV dzīvo gandrīz 270 miljoni pieaugušo, valsts budžetam šis priekšlikums izmaksātu gandrīz 1,3 triljonus dolāru.
Tramps šo ieceri pasniedza kā sava veida “dividendi” amerikāņiem, taču nav skaidrs, kā šāds maksājums tiktu īstenots un finansēts. Viceprezidents Dž. D. Venss apgalvo, ka šo naudu varētu ņemt no Trampa valdīšanas laikā ievērojami paaugstinātajiem ievedmuitas tarifiem.
Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas Televīzija ASV Republikāņu partijas kongress Dalasā
Trampa runā liela uzmanība bija arī viņa administrācijas ekonomiskajai politikai, enerģijas cenām, imigrācijai un drošībai. Vienlaikus viņš aizstāvēja arī nepopulāro ASV karu ar Irānu, kas republikāņu vēlētājiem ir kļuvis par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem.
Tramps savu uzstāšanos izmantoja arī, lai atbalstītu konkrētus republikāņu kandidātus. Piemēram, viņš solīja aktīvi iesaistīties Teksasas ģenerālprokurora Kena Pakstona kampaņā, sakot, ka nepieciešamības gadījumā atgriezīsies štatā vēl vairākas reizes.
Republikāņiem nepieciešama Trampa popularitāte
Konvents skaidri parādīja, ka republikāņu priekšvēlēšanu kampaņas centrā joprojām ir pats Tramps. Partija cer, ka viņa spēja mobilizēt lojālākos atbalstītājus palīdzēs pārvarēt vēsturisko tendenci, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās parasti zaudē vietas Kongresā.
Vienlaikus republikāņiem jācer, ka Trampa popularitāte būs pietiekama, lai vēlētājus aizvestu līdz vēlēšanu urnām arī tajos štatos un apgabalos, kuros cīņa ar demokrātiem ir īpaši sīva.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākumā ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītā Republikāņu partija. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
