Jemenas hutieši ir kaujinieku grupējums, kas varu šajā valstī nostiprināja pilsoņu kara laikā ap 2014. gadu un šobrīd ir tās “de facto” pārvaldītāji. Gluži tāpat kā tās sabiedrotie reģionā, piemēram, “Hamās” Gazas joslā vai “Hizbullāh” Libānā, arī hutieši laika gaitā kļuvuši ne vien par bruņotu, bet arī politisku spēku. Un, gluži tāpat kā tā sabiedrotos, arī hutiešus vieno ciešas saites ar Irānu.
Hutiešu uzbrukumi Mohai, ko līdz šim kontrolēja Saūda Arābijas atbalstītie Jemenas valdības spēki, sākās pirms nedēļas. Apšaudēs esot nogalināti simtiem civiliedzīvotāju, bet vēl tūkstošiem bijuši spiesti pamest pilsētu, atsaucoties uz aculieciniekiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Kontrole pār stratēģiski svarīgo pilsētu ļaus hutiešiem pastiprināt uzbrukumus Bābelmandeba šaurumā, kas nodrošina pieeju Sarkanajai jūrai un arī Suecas kanālam tās ziemeļos.
Tas pēdējos mēnešos ir kalpojis kā alternatīva Hormuza šaurumam, lai varētu veikt energoresursu un citu preču pārvadājumus starp Āziju un Eiropu.
Piektdien hutieši sagrāba arī Majunas salu, kas pazīstama arī kā Berima, Sarkanajā jūrā. Bruņoti hutiešu kaujinieki salu sasniedza ar laivām, pēc tam kad no tās bija atkāpušies Jemenas valdības spēki. Majunas sala atrodas pašā Bābelmandeba šauruma vidū un sadala to divās daļās.
Hutiešu militārās operācijas Sarkanās jūras piekrastē ar ieročiem un izlūkošanas informāciju ir atbalstījusi Irānas Revolucionārā gvarde, lai atvērtu jaunu fronti karā starp ASV un Irānu, atsaucoties uz avotiem islāma republikas valdībā, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Hutieši ir paziņojuši, ka viņi neapdraudēs starptautisko kuģniecību Bābelmandeba šaurumā, taču brīdināja par uzbrukumiem kuģiem no Saūda Arābijas, kam šis jūrasceļš ir svarīgs, lai eksportētu naftu un naftas produktus.
Pēc Hormuza šauruma slēgšanas Saūda Arābija lielāko daļu naftas eksporta pārvirzīja caur Sarkano jūru, ik dienu izvedot vairāk nekā četrus miljonus barelu jēlnaftas no Janbu ostas.
Naftas tirgi ar bažām ir reaģējuši uz hutiešu panākumiem Jemenā, tāpēc “Brent” markas jēlnaftas cena piektdien pieauga līdz 107 dolāriem par barelu.
Ja hutieši pastiprinās uzbrukumus tankkuģiem Bābelmandeba šaurumā, tad Saūda Arābija nevarēs nogādāt jēlnaftu un naftas produktu klientiem Āzijā. Tas visvairāk varētu apdraudēt energoresursu piegādes Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas lielāko daļu patērētās naftas iepērk no Saūda Arābijas un citām Persijas līča valstīm.
Taču kuģošanas drošības pasliktināšanās Bābelmandeba šaurumā apdraudētu ne tikai enerģijas piegādes, bet arī citu nozīmīgu preču pārvadājumus, sacīja drošības analītiķis Bendžamins Šmits.
“Ir runa par kravas un konteinerkuģiem, kas parasti pārvietojas starp Eiropu, Āfriku un Dienvidaustrumāziju caur Sarkano jūru, Suecas kanālu un Bābelmandeba šaurumu. Ja šis jūras ceļš tiks slēgts, tad kuģiem nāksies mainīt maršrutu un doties apkārt gar Labās Cerības ragu Dienvidāfrikā, tādējādi pagarinot piegādes ķēdi par vairākām nedēļām. Tas savukārt nozīmēs, ka pieaugs gan izmaksas, gan piegādes laiks visdažādākajām precēm, sākot no patēriņa precēm un tehnoloģijām līdz izejvielām un visam pārējam. Tāpēc tam patiešām būs domino efekts uz globālo ekonomiku, kas sniegsies daudz tālāk par enerģētikas nozari,” Šmits sacīja telekanālam CNN.
Šmits arī norādīja uz to, ka Bābelmandeba un Sarkanās jūras dzelmē ir izvietots liels daudzums optisko kabeļu, kas nodrošina 90 % sakaru starp Eiropu un Āziju.
Ja hutieši mēģinātu sabojāt šos zemūdens kabeļus, tad tas varētu radīt nopietnus traucējumus globālajai informācijas pārraidei.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
