Budanovs cer, ka sarunās reiz izdosies panākt kara beigas, bet brīdina – ja agresorvalsts Krievija nepārtrauks karu, Ukrainas triecieni tās teritorijā kļūs arvien dziļāki un spēcīgāki.
“Rīgas konferences” laikā Kirilo Budanovu uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Foto: Aigars Kovaļevskis, LTV Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs intervijā LTV žurnālistam Gintam Amoliņam
Gints Amoliņš: Paldies, ka atradāt laiku tikties ar mums. Pirmkārt, kara eskalācija Krievijas un Ukrainas karā. Cik tālu šī eskalācijas spirāle var iet?
Kirilo Budanovs: Ne mēs sākām šo karu. Ukraina piedzīvoja atklātu, neprovocētu agresiju no Krievijas Federācijas vēl 2014. gadā, kas turpinājās ar jaunu posmu 2022. gadā. Un atbilde uz jūsu jautājumu diemžēl skanēs: tik ilgi, cik būs nepieciešams.
Ukraina turpinās cīnīties.
Ukraina turpinās. Tai nav cita varianta, jo mēs cīnāmies par savējo – par saviem cilvēkiem, par savu teritoriju un par savu nākotni. Krievijas Federācija var pieņemt lēmumu atkāpties vai neatkāpties. Tai ir zināma manevra iespēja šajā ziņā. Mēs stāvam uz savas zemes, un nevienam nav tiesību vienkārši tāpat ņemt un atdot kādam savu zemi.
Vakar bija ziņas par 3000 km tālas darbības drona triecienu Krievijā, Krievijas Arktikā. Vai varam sagaidīt, ka Ukrainas uzbrukumi Krievijai, Krievijas teritorijā, pastiprināsies?
Ja Krievija nepārtrauks karadarbību pret mums, ir skaidrs, ka tā uz savas ādas to izjutīs vēl vairāk un spēcīgāk. Mūsu triecieni kļūs arvien dziļāki un ar lielāku kaujas jaudu.
Kā jums šķiet, kad parādīsies apstākļi uguns pārtraukšanai?
Ukraina tam ir gatava jebkurā brīdī. Tā ir Ukrainas prezidenta oficiālā nostāja. Mēs esam gatavi karadarbības pārtraukšanai. Jautājums ir par Krieviju. Tā ir pilnīgi publiska, atklāta un oficiāla Ukrainas nostāja. Mēs esam gatavi un vēlamies kara beigas. Protams, uz normāliem pieņemamiem nosacījumiem, nevis ultimāta formā: sak, atdodiet mums visu, un jūs vēl mums būsiet parādā. Tā nebūs.
Pie kādiem apstākļiem būtu iespējams par kaut ko vienoties ar Krieviju?
Mans subjektīvais viedoklis ir, ka visreālistiskākais variants kara beigām vai vismaz karadarbības pārtraukšanai ir – ar drošības garantijām Ukrainai – pa faktisko frontes līniju vienošanās sasniegšanas dienā. Protams, bez jebkādas juridiskas atzīšanas no Ukrainas puses [par atteikšanos no teritorijas]. Tā nebūs, un neviens to nedarīs.
ASV prezidenta Trampa sūtņi Vitkofs un Kušners tikko bija Kijivā. Kad varētu atsākties miera sarunas ar Krieviju, ar ASV?
Dialogs tiks turpināts. Šajā ziņā neuztraucieties.
Bet tas turpināsies, atsāksies?
Tas jau ir, teiksim tā, atjaunināts, un šis process tiks arī turpināts. Ceru, ka mēs nonāksim pie rezultāta. Mēs redzam, ka amerikāņu puse to vēlas. Ukrainas puse skaidri norāda, ka to vēlas. Jautājums ir par Krievijas pusi, cik viņi reāli ir gatavi. To rādīs laiks.
Jūs vadījāt Ukrainas delegāciju pēdējās trīspusējās sarunās februārī, Ženēvā. Kā ir vest sarunas ar ienaidnieku, un kā vispār var nonākt pie kāda risinājuma ar šādu ienaidnieku ar šādām maksimālām prasībām?
Man sarunās ir bijusi darīšana ar krieviem vēl kopš 2022. gada. Nekā jauna man tur nav. Jūs lieliski saprotat, ka visas gūstekņu apmaiņas un savulaik bijušie graudu koridori un tā tālāk – tas viss notika noteiktā procesā. Man nav problēmu sarunāties ar pretinieku. Es lielāko daļu savas dzīves esmu nodienējis izlūkdienestā. Tāpēc es esmu iemācījies, kā strādāt ar pretinieku.
Kas ir galveni punkti, galvenais punkts, kā strādāt ar ienaidnieku?
Skatieties: mums ir vajadzīgs rezultāts. Un viņiem ir vajadzīgs savs rezultāts. Lūk, starp visām šīm pozīcijām arī norit visas mūsu sarunas. Katrs vēlas sasniegt savu. Un tas ir normāli.
Nepieciešams atrast kādu kompromisu.
Kad mēs to atradīsim, ceru, ka karš beigsies.
Baltijas valstis un Eiropa kopumā, mēs esam satraukti par Krievijas hibrīduzbrukumiem, sabotāžas operācijām. Kā jūs vērtējat drošības situāciju šeit, Baltijas valstīs?
Attiecībā uz drošības situāciju Latvijā – mūsu valsts ļoti aktīvi veic informācijas apmaiņu ar attiecīgajiem dienestiem un organizācijām Latvijā. Tas, ka Krievijas Federācija testē hibrīdpieeju Latvijā – tas ir acīmredzami.
Vai tas pāries jaunā līmenī vai ne, ir atkarīgs no politisko lēmumu pieņemšanas, kas savukārt lielā mērā balstīsies uz novērtējumu par Latvijas reālajām spējām tam pretoties. Ja krievi redzēs, ka šeit viss ir sagatavots pretdarbībai vai aizsardzībai, viņiem nāksies pārskatīt savus plānus. Un tam ir jānostrādā.
Kad karš beigsies, tīri personīgi, kas būs pirmā lieta, ko jūs gribēsiet izdarīt?
Nezinu. Godīgi pateikšu, ka nezinu. Tāpēc, ka esmu karā kopš 2014. gada. Es jau mazliet esmu piemirsis, kā tas ir – dzīvot bez kara. Bet domāju, ka priecāšos. Kā tas izpaudīsies, to rādīs laiks. Droši vien ar sievu svinēsim. Domāju, ka tā tas izskatīsies.
