Mežsaimnieks Aleksandrs Francs dzīvo Aizkraukles novada Mazzalves pagastā. Kā pats saka – vispār ir pilsētnieks, bet, vēloties saglabāt mammas mantojumu, 2011. gadā sācis apdzīvot meža teritorijā esošo īpašumu. Blakus viņa mājvietai ir vēl tikai divas mājas, un tām visām ir viena elektrolīnija. Jauda ir pietiekama, lai mājās iedegtu gaismu un ieslēgtu, piemēram, veļasmašīnu. Tomēr augusta beigās piedzīvotā vētra atņēma pat to – elektrolīniju pamatīgi sapostīja.
Aptuveni 2,6 kilometrus garā līnija atrodas pašvaldības īpašumā, un iedzīvotāji tai maksā elektrības rēķinus. Taču elektrība jāatjauno. Tāpēc Aleksandrs ar draugu palīdzību uzreiz pēc vētras ķērās pie darba, lai to atjaunotu. Pēc trīs nedēļām to beidzot izdevies izdarīt. Vismaz pagaidu variantā.
Elektrolīnija Mazzalvē Foto: Aleksandra Straume / Latvijas TelevīzijaElektrolīnija Mazzalvē Foto: Aleksandra Straume / Latvijas TelevīzijaElektrolīnija Mazzalvē Foto: Aleksandra Straume / Latvijas TelevīzijaElektrolīnija Mazzalvē Foto: Aleksandra Straume / Latvijas TelevīzijaElektrolīnija Mazzalvē Foto: Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
“Papildu stabs jāliek. Ja tas būtu uz “Sadales tīklu” līnijas, viņi drīkstētu pievienoties pie šī staba. Bet, tā kā tā līnija ir klienta līnija, to darīt nedrīkst. Ir jāveic saskaņojums, un tas var ievilkties mēnešiem. Tad es vienkārši vakar, lai būtu elektrība, pievienoju izolētu kabeli, kas tagad būtu jāmaina, jāliek papildus vēl stabs,” pastāstīja Aleksandrs.
Lai savai un kaimiņu mājai atjaunotu elektrības padevi, Aleksandrs iztērējis aptuveni 3000 eiro. Un šī nav pirmā reize – apmēram reizi gadā tīkls jālabo.
Tomēr Aleksandrs jau ilgāku laiku cīnās, lai līniju pārņemtu “Sadales tīkls”.
Elektrības tīkls pašvaldības īpašumā ir jau kopš pērnā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Brīdī, kad likvidēja mežniecību, pašvaldība to pārņēma, taču nenodeva elektroenerģijas uzņēmumiem. Tā kā vietvarai nav speciālista, tā ļāvusi Aleksandram pašam uzturēt tīklu, vienlaikus runājot ar uzņēmuma “Sadales tīkls” pārstāvjiem par tā pārņemšanu, norādīja Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs.
“Sadales tīkls” neesot saņēmis oficiālu lūgumu pārņemt līniju
Uzņēmums “Sadales tīkls” norādīja, ka par šo problēmu uzzināja tikai pēc augustā piedzīvotās vētras. Dokumenti liecina, ka 2000. gadā starp pašvaldību un uzņēmumu noslēgts akts, kurā noteikts, ka “Sadales tīkla” atbildība sniedzas tikai līdz transformatoram un uz tā uzstādītajiem skaitītājiem.
Uzņēmums arī norādīja, ka pašlaik nav informācijas par pašvaldības iesniegumu vai oficiālu lūgumu pārņemt šo līniju.
“Ja pašvaldība vēlas šo līniju nodot mums, “Sadales tīklam”, šai līnijai jābūt atbilstošai visām tehniskajām prasībām. Tas nozīmē, ka mēs vienkārši tāpat nevaram pārņemt. Šeit jāiet ir secīgi. Vispirms jāizvērtē, kāds ir līnijas tehniskais stāvoklis. Pēc tam varbūt jānosaka, kādi būtu šie tehniskie risinājumi,” skaidroja “Sadales tīkls” pārstāve Ilze Dimante.
Aleksandrs ir teicis, ka šī būs pēdējā reize, kad tīklu remontē. Tikmēr uzņēmums un pašvaldība apņēmušies sēsties pie viena galda, lai beidzot atrisinātu gadu desmitiem ieilgušo problēmu.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gāja bojā cilvēks. Vairāki cilvēki cieta krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cieta divi ugunsdzēsēji glābēji.
Svētdienas, 23. augusta, rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu, un elektrības dažādās Latvijas vietās nebija vairākas dienas. Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali, aptiekas un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Elektroapgādi atjaunoja pakāpeniski.
Atbildīgie dienesti atzina, ka vētra sniegusi mācībstundu par lietām, kas uzlabojamas. Priekšlikumi jāizstrādā Krīzes vadības centram. Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atzina, ka vētras radītā krīze izgaismoja komunikācijas trūkumus starp atbildīgajiem dienestiem, bet prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jāpilnveidot Krīzes vadības centra darbs.
Ļoti stipra vētra plosījās arī Lietuvā.
