“Šobrīd viņi saka, ka apsver to, kā nosūtīt karavīrus uz Ukrainas teritoriju. Tas nozīmē karu pret Krieviju,” sacīja Putins, runājot par Eiropas līderiem.
“Mēs nedraudam un mums nav nodoma draudēt Eiropas valstīm. Kāpēc lai mēs to darītu? Neviens pat neaptver, ka mums nav nekāda iemesla iesaistīties konfliktā ar Eiropu,” sacīja Putins.
Viņš sacīja, ka Eiropas līderi “biedē savus iedzīvotājus ar iedomātiem draudiem, kas nāk no Krievijas”. “Šie draudi neeksistē un nekad nav eksistējuši,” apgalvo Putins.
2022. gada februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un ir vairākkārt paziņojusi, ka rietumvalstu karavīru dislocēšana Ukrainas teritorijā ir sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt.
Eiropas līderi vairākus gadus ir apsprieduši iespēju pēc karadarbības beigām nosūtīt uz Ukrainu miera uzturēšanas spēkus, bet tā nav īstenota.
Krievija pamato savu uzbrukumu Ukrainai ar draudiem, ko radot NATO paplašināšanās līdz Krievijas robežām. Ukraina ir iecerējusi pievienoties NATO.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
