ĪSUMĀ:
Smagi ievainoti vairāki telekanāla darbinieki
Suhaks izrādīja Krievijas drona uzbrukumā izpostīto telekanāla “Mi – Ukraina” ēku Kijivā. Krievijas kaujas drons trāpīja trīsstāvu ēkas vidū un eksplodēja laikā, kad redakcijā atradās vairāki desmiti darbinieku.
“Nu, es domāju, ka jūs pati visu to savām acīm redzat. Trīs stāvi ir cietuši visvairāk. Mūsu Ziņu dienests atrodas otrajā stāvā, lūk, tur,” norādīja Suhaks.
Foto: Indra Sprance / Latvijas Radio Jurijs Suhaks
Kijivā tobrīd spēkā bijusi dzeltenā gaisa trauksme, tādēļ ārpus patvertnēm atradās salīdzinoši neliela daļa no televīzijas komandas. Pārējie strādāja vai nu patvertnē, vai attālināti, stāsta Suhaks.
“Tie divi cilvēki, kuri atradās pirmajā stāvā, cieta vissmagāk. Smagas traumas guva arī divi citi ziņu redakcijā esošie, kā arī vēl divas personas. Šobrīd slimnīcā atrodas seši cilvēki.
Viņiem konstatēti smadzeņu satricinājumi, redzes traucējumi, kontūzija, turklāt bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai sašūtu dažādu atlūzu vai stikla radītās brūces,” pastāstīja Suhaks.
Ievainoto vidū ir telekanāla redaktors, žurnālisti, grima meistare un apsargs. Smagas traumas guvusi arī kanāla producente – fotogrāfijas ar asinīm klāto sievieti pēc uzbrukuma izplatījās pasaules medijos. Viņa šobrīd turpina atveseļošanos, stāsta Suhaks:
“Šodien viņas stāvoklis ir sarežģīts, jo viņa lietoja lielu skaitu medikamentu. Cik mums zināms, šodien viņa jutās slikti. Visām nepieciešamajām pārbaudēm bija jānotiek jau vakar, lai pilnībā izprastu problēmas ar iekšējiem orgāniem, tostarp smadzeņu satricinājumu.”
Ukrainas televīzijas kanāls “Mi – Ukraina” pēc Krievijas armijas uzlidojuma. Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioUkrainas televīzijas kanāls “Mi – Ukraina” pēc Krievijas armijas uzlidojuma. Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioUkrainas televīzijas kanāls “Mi – Ukraina” pēc Krievijas armijas uzlidojuma. Foto: Indra Sprance / Latvijas Radio
Redakcijā, kur dienu pirms Krievijas uzbrukuma darbs ritēja pilnā sparā, tagad pa caurumiem sienā pūš vējš. Visi darbinieki, kuri fiziski necieta, uzreiz pēc uzbrukuma tika aizsūtīti mājās, jo pastāvēja bažas par atkārtotu Krievijas triecienu.
Telekanāls meklē iespējas atsākt darbu citā vietā. Šobrīd uz vietas sastopama vienīgi tā vadība.
Ēka pamatīgi cietusi; telekanāls piedzīvojis jau otro uzbrukumu
Televīzijas kanāla “Mi – Ukraina” direktors Ihors Petrenko uzbrukuma brīdī atradās redakcijā, bet tajā ēkas daļā, kas cieta mazāk. Viņš piekrita izrādīt izpostīto redakciju.
“Te mums ir studija. Te – mūsu galvenā producenta Jurija Suhaka kabinets,” Petrenko izrādīja redakciju Latvijas Radio korespondentei.
«Domās un darbos kopā ar Ukrainu!»
Lai ukraiņu tauta varētu turpināt drosmīgi aizstāvēt savu valsti, nepieciešama arī praktiska palīdzība, tādēļ LSM sadarbībā ar “Ziedot.lv” no 17. augusta līdz 13. septembrim aicina ziedot visaptverošas rehabilitācijas nodrošināšanai Ukrainas karavīriem.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu – 5 eiro ar PVN) vai tiešsaistē “Ziedot.lv”.
Drona trieciena rezultātā Suhaka kabinetam izlidojis logs ar visu rāmi, daļēji iebrucis griestu segums un izsisti stikli. Eksplozijas vilnis arī saliecis durvis – tās vairs nav atveramas.
“Te mums atrodas Ziņu dienests. Pamatā šeit strādā mūsu žurnālistu un raidījumu vadītāji. Viņi šeit strādā, gatavojas,” pastāstīja Petrenko.
“Kā jau var redzēt pēc darba vietām, šeit strādā līdz 20 cilvēkiem. Uzbrukuma brīdī viņu bija mazāk, jo tobrīd bija dzeltenais brīdinājums – daļa cilvēku atradās patvertnē, daļa – studijā, kas atrodas ēkas citā pusē. Sprādziena epicentrs bija pirmajā stāvā, bet ir redzams, kādus postījumus nodarījis sprādziena vilnis. Trieciens bija tieši pa ēku,” viņš turpināja.
Foto: Indra Sprance / Latvijas Radio Jurijs Suhaks
Ziņu dienesta telpā logu vietā tukšums, sakrituši piekaramie griesti, visapkārt stikli un vietām uz grīdas redzamas arī asinis.
“Šis ir jau otrais uzbrukums. Mazliet vairāk nekā pirms divām nedēļām, 20. augustā, bija pirmais uzlidojums, bet tad netrāpīja tieši pa mūsu ēku. Tā bija ballistiskā raķete, kas atlidoja kaut kur 100, 150 metru attālumā. Trieciena vilnis mums izsita logus. (…) Toreiz mēs diezgan ātri atguvāmies, jo neviens necieta. Todien mums nebija ētera diena, tāpēc šeit atradās pavisam nedaudz cilvēku. Mēs ar finieri aiztaisījām logus, kur tas bija iespējams, un pēc tā uzbrukuma pat nepārtraucām darbu. Tagad mēs esam spiesti apturēt darbu – mums izlīdz mūsu kolēģi,” sacīja Petrenko.
Telekanāla darbinieki gatavi atgriezties darbā; vēlas atrast drošāku vietu
Petrenko pateicas Ukrainas žurnālistiem no citām redakcijām, jo kāds ir solījis palīdzēt ar telpām, kāds – ar studiju. Tādēļ, visticamāk, ka pāris dienu laikā telekanāls varēs atjaunot darbu.
“Nu, redziet, mēs dzīvojam jau piekto gadu karā un esam redzējuši visu. Notiek uzbrukumi mājām, civiliem objektiem, mēs zaudējam tuviniekus. Mans brālis ir gājis bojā karā. Bet, patiesību sakot, otrais trieciens smagi ietekmēja mūsu komandas noskaņojumu.
Visi ir gatavi turpināt darbu, taču neviens nevēlas atgriezties tieši šajā ēkā, ņemot vērā, ka tā ir piedzīvojusi jau divus triecienus. Tādēļ šobrīd galvenā prioritāte ir drošība – mēs meklējam piemērotas vietas, kur varētu strādāt visu diennakti, neatkarīgi no gaisa trauksmes signāliem,”
par noskaņojumu komandā pastāstīja Petrenko.
Suhaks norādīja, ka šobrīd pat pēc gūtajiem ievainojumiem neviens redakcijas darbinieks nav ziņojis, ka gribētu pamest darbu:
“Šajā brīdī nav tādas informācijas, bet mēs jau esam runājuši ar psihologiem, un viņi ir gatavi sniegt psiholoģisko atbalstu tiem, kam tas ir vajadzīgs. Individuāli vai grupā.”
Telekanāla galvenais producents: Krievija veic mērķtiecīgu teroru
Vaicāts, ko nozīmē būt par žurnālistu Ukrainā kara piektajā gadā, Suhaks atbild, ka nevar izcelt vienu grupu – žurnālistus:
“Ar šīm problēmām saskaras ikviens Ukrainas iedzīvotājs, jo šis terors skar ikvienu. Lauksaimniecībai tā ir problēma, kad ražas novākšanas laikā kombainu vadītājus vajā droni. Tā ir problēma autovadītājiem, kalnračiem un metalurģijā nodarbinātajiem. Un kā mediķi, kā slimnīcas strādā?! Arī viņi veic operācijas un turpina pildīt savus pienākumus. (…) Es nevaru izcelt žurnālistus, apgalvojot, ka viņiem klājas grūtāk nekā citiem. Mums visiem ir grūti; mēs visi esam vienādā situācijā.”
“Kas attiecas uz medijiem – viņi ir uzbrukuši redakcijām visus šos gadus. Viņi ir uzbrukuši mūsu kolēģiem, ir daudz cietušo. Un arī šis uzbrukums divreiz vienā vietā liecina par to, ka viņi to īstenoja mērķtiecīgi. Viņi to darīja speciāli,” sacīja Suhaks.
“Uz to var raudzīties dažādi (…) Ja tā ir sistēma, tad te arī vairs neko minēt nevajag. Pirms nedēļas viņi uzbrukuma grāmatu izdevniecību noliktavām, ar ko tās viņiem traucēja? Citiem vārdiem sakot, tas ir mērķtiecīgs terors,” piebilda Suhaks.
Suhaks domā, ka ukraiņu žurnālistiem pietiks spēka izturēt kara šausmas:
“Ziniet, kad mēs lasām grāmatas vai skatāmies filmas, mēs visi iedomājamies sevi par galvenajiem varoņiem. Es domāju, ka pietiks [spēka]. Gribētos, lai pietiek. Tieši tāds arī ir šobrīd mērķis – salauzt pretestību, izdarīt tā, lai cilvēki jau vairs neticētu, baidītos un būtu gatavi uz mieru uz jebkādiem nosacījumiem. Tieši to viņi mēģina panākt.”
“Uzskatu, ka vairums cilvēku, kuri palikuši Ukrainā, pieņēma lēmumu: lai cik grūti arī būtu, mēs esam Ukrainā un mums šeit jāpaliek, jāstrādā un jābūt. Ja mēs visi nestrādāsim, ja aizbrauksim vai slēpsimies, Ukrainas nebūs. Tieši tāds ir Putina mērķis, turpretī mēs vēlamies, lai Ukraina pastāvētu, bet Krievija – ne,” sacīja Suhaks.
Kopš pilnapmēra iebrukuma sākumā Ukrainā vismaz 64 mediju redakcijas cietušas Krievijas triecienos. Daļa no tām – vairākkārtēji. Uzbrukumos Ukrainā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 140 žurnālisti, bet Krievijas gūstā atrodas vismaz 28 mediju darbinieki.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
