ĪSUMĀ:
Mao reformas radīja kaitējumu Ķīnai
Mao Ķīnas vēsturē ir iegājis ar savu lomu Komunistiskās partijas varas nostiprināšanā, īpaši pēc Otrā pasaules kara beigām. Viņa varas laikā izdevās nostiprināt nacionālisma identitāti valstī, īstenot agrāro reformu un veicināt lauksaimnieciskās valsts industrializāciju.
Taču desmitiem miljonu cilvēku zaudēja dzīvību gan straujās industrializācijas kampaņas, gan vēlāk īstenotājā Kultūras revolūcijas laikā. Kultūras revolūcijas gadījumā vajadzēja paiet vairākiem gadiem pēc Mao nāves, lai komunisti atzītu to par neveiksmi.
Neskatoties uz šo kampaņu radīto kaitējumu Ķīnai, Mao joprojām oficiālā līmenī vērtē pozitīvi.
Mao mantojumu Ķīnas veidošanā novērtē vairākas paaudzes
Arī šonedēļ mūsdienu Ķīnas pamatlicēja piemiņu godināja kā oficiālā līmenī, tā arī privāti. Mao nāves gadadienā 9. septembrī viņa dzimtajā pilsētā Šaošaņā, Hunaņas provincē valsts dienvidos simtiem tūristu godināja viņa piemiņu, pie bronzas statujas atstājot ne tikai hrizantēmas, bet pat cigaretes, tā ziņo aģentūra AFP.
Iepriekšējā vakarā statujas pakājē pulcējās ap tūkstoš cilvēku, vairakkārt skandējot saukli “Lai dzīvo priekšsēdētājs Mao!”. Daļa vicinājusi gaisā dūres un dziedājusi revolucionāras dziesmas.
Aģentūras AFP uzrunātie cilvēki Šaošaņā, lūgti paust viedokli par Mao un viņa mantojumu, norāda uz viņa lomu mūsdienu Ķīnas veidošanā:
“Tā kā es pats nepiedzīvoju Mao laikmetu, man patiešām ir grūti novērtēt. Taču kad runāju ar gados vecākiem ģimenes locekļiem, jūtu, ka viņiem ir ļoti labas atmiņas par tām dienām. Kā viņi saka – tas bija ar ticību un cerību piepildīts laikmets – spožu, saulainu dienu laiks,” sacīja Dens.
“Esmu ļoti laimīga redzēt visus ierodamies Šaošaņā. Mēs pamatā ierodamies, lai godinātu vectēva Mao piemiņu. Mums ir siltas jūtas pret viņu, jo viņš bija pašaizliedzīgs un paveica ko nepieredzētu Ķīnas vēsturē. Viņš ir patiešām īpaša personība, atšķirībā no viņa priekšgājējiem vai pēctečiem,” ar emocijām dalījās Oujana.
“Mēs nedrīkstam aizmirst cilvēkus, kuri izraka aku, no kuras mēs dzeram ūdeni. Labā dzīve šodien ir pateicoties tās pirmās paaudzes nopelniem bagātajam ieguldījumam,” uzsvēra Dzjins.
Mūsdienu Ķīnā Mao personības kultam ir simboliska un apvienojoša nozīme
Ķīnā joprojām ir saglabājusies ideja, ka tieši komunistiskā iekārta ir vienīgais ceļš uz valsts suverenitāti, kā arī tās saglabāšanu un varenību, uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Tagadējais Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins novērtē Mao personības kulta simbolisko, apvienojošo nozīmi.
“Šī ideja par to, ka ir kāda personība, uz kuru vērš skatienu kā uz tautas tēvu, viņam ir simpātiska. Un viņš arī redz, ka viņš arī varētu būt šāda figūra. Ne velti trīsvienība viņu formulējumā ir tāda, ka Mao Dzeduns lika Ķīnai piecelties. Dens Sjaopins lika Ķīnai kļūt bagātai. Bet Sji Dzjiņpina laikā Ķīna kļūst stipra. Ja mēs paskatāmies uzmanīgi, mēs, protams, redzam, ka vairāku līderu paaudzes ir izlaistas šajā vēsturiskā, ideoloģiskā stāstā. Bet tātad viņš sevi noliek vienā līmenī, var teikt, un kā tādu arī mantinieku. Tajā pašā laikā, protams, partijas iekšējā disciplīna un partijas pieeja kadriem ir ārkārtīgi mainījusies. Cilvēka dzīvības vērtība ir tomēr gājusi uz augšu pa šiem pašiem gadiem kopš Mao Dzeduna nāves un kopš viņa kampaņām. Un to arī Sji Dziņpins nevar ignorēt,” sacīja Bērziņa-Čerenkova.
Foto: Arhīva foto. Pievienots 07.03.2022. Kadrs no LTV videoLatvijas Ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova
Londonas Karaliskās koledžas profesors Kerijs Brauns vērtē, ka
Sji attieksme pret Mao, par spīti tam, ka pats Sji un viņa ģimene cieta Kultūras revolūcijas laikā, ir skaidrojama ar to, ka tagadējais Ķīnas līderis jūt, ka Mao bija žēlīgs pret viņu un viņa ģimeni, tādējādi viņi tika saudzēti.
Brauns neslēpj, ka zināmā mērā Maoisms bija reliģisks kults.
Eksperts: Mao nozīme Ķīnas sabiedrībā atgriezusies Sji valdīšanas laikā
Savā pieredzē Ķīnā un vērtējot tur notiekošo no malas, Brauns atzīst, ka sabiedrības attieksme pret Mao gadu gaitā ir mainījusies. 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, kad Brauns bija diplomāts britu vēstniecībā Pekinā, “nācijas tēvs” zināmā mērā bija aizmirsts.
Pēdējos 15 gados, kas būtībā sakrīt ar Sji atrašanos pie varas, Mao tēls atgriežas un ir vairāk klātesošs cilvēku dzīvēs.
Tajā pat laikā Komunistiskā partija rūpīgi seko tam, kā reaģē sabiedrība:
“Man jāsaka, ka tie cilvēki, kas Ķīnā viņu patiesi apbrīno, un ļoti cieši seko līdzi, bieži vien ir arī nepatikšanās. Jo partija vēlas Mao, taču tik ļoti nevēlas maoismu. Tā vēlas Mao, nacionālismu, stingru partijas varu. Tā nevēlas šķiru cīņu. Un tā noteikti nevēlas tādas masu mobilizācijas kampaņas, kādām ticēja Mao Dzeduns. Tā kā ir jābūt pareizam Mao. Bieži vien cietumā iesēdina tos, kas nevēlas šādu Mao. Jūs varat būt pret Mao, bet varat būt arī pārāk labvēlīgs Mao. Jūsu Mao ir jābūt piemērotam,” vērtēja Brauns.
Foto: No privātā arhīvaLondonas Karaliskās koledžas profesors Kerijs Brauns
Eksperti: Mao mantojums Ķīnā saglabāsies vēl ilgāku laiku
Gan Bērziņa-Čerenkova, gan Brauns ir pārliecināti, ka Sji politikas mantojums neizstumj Mao mantojumu.
Bērziņa-Čerenkova nešaubās, ka Ķīnas pārvaldības sistēma turas, taču Mao mantojuma pārvērtēšanu nākotnē nevar izslēgt.
“Ja kādā scenārijā mēs varētu redzēt, ka Mao Dzeduns tiek pārvērtēts, ja sistēmas leģitimitāte sāk balstīties nevis vairs šajā antiimperiālistiskajā, kampaņveidīgajā Mao piegājienā, bet sistēmas leģitimitāte sāk balstīties kādā citā stāstā. Protams, ka šim mērķim, pirmkārt, Sji Dzjiņpinam jau ir jābūt zem zemes, un jābūt zem zemes sen. Un tad jau tas, kā viņa pienesums tiks konceptualizēts, un tas, cik ļoti viņa pienesums būs noderīgs nākamajām līderu paaudzēm viņu stāstā, tas tad arī noteiks, kuru no šiem kungiem tad atcerēsies vairāk.
Bet patiesībā jau, protams, manuprāt, šī brīža stāsts par Ķīnas Tautas Republiku nav iespējams bez Mao figūras, vismaz tādā veidā, kā to oficiāli stāsta Ķīnas Tautas Republikā.
Tāpēc es domāju, ka Mao vienmēr būs centrāls. Un ideja par Mao Dzedunu kā nācijas tēvu būs centrāla, kamēr vien Ķīnas komunistiskā partija valdīs Ķīnā,” teica Bērziņa-Čerenkova.
Brauns uzskata, ka Mao mantojums pārredzamā nākotnē saglabāsies stabils. Liela mēroga kritikas kampaņa varēja būt izdevīgāka pirms vairākiem gadiem. Vērtējot Ķīnas politisko un ekonomisko attīstību, eksperts atzīmē, ka Mao valdīšanas laikmets radīja stabilitāti, kura veicināja cita starpā lasītprasmes un ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Bez šī pamata Ķīnas turpmākā attīstība nebūtu bijusi iespējama. Tomēr Mao reformās ne viss ir bijis viennozīmīgs.
“Viņš nekad nebūtu ļāvis ārzemju kapitālu. Viņš nekad nebūtu ļāvis iekšzemes tirgu graudiem un citām precēm. Viņš nekad nebūtu ļāvis izvedoties nevalstiskajam sektoram – privātajiem uzņēmējiem, privātajām kompānijām, kas šobrīd iespējams veido lielāko daļu Ķīnas izaugsmes. Un viņš noteikti nebūtu ļāvis tāda veida kultūras un sociālo brīvību, kādu tagad bauda ķīnieši, pat ja viņu politiskā brīvība ir ļoti ierobežota. Es domāju, tāpēc mūsdienu līderi domā, ka Ķīna šodien un Ķīna Mao laikā ir divas dažādas valstis. Kaut arī tās ir tik atšķirīgas, tās ir daļa no viena stāsta. Pat ja šim stāstam vidū bija lielas pārmaiņas, tās ir divas dažādas grāmatas nodaļas, nevis divas dažādas grāmatas. Domāju, tas nodrošina nepārtrauktību,” sacīja Brauns.
