Ja neskaita Ainažu vēja elektrostacijas divas turbīnas, kas darboties sāka pirms 30 gadiem, Vidzemē pirmais jaunais vēja parks ir “Augstkalni”, kas atrodas Launkalnes un Drustu pagastos.
“16 turbīnas, pēc būtības visi darbi ir pabeigti un turbīnas ir uzstādītas,” Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis (“Progresīvie”) uzsvēra, ka, vērtējot vēja parku pienesumu reģioniem, vispirms jāņem vērā, ka jauni enerģijas projekti var stiprināt vietējo ekonomiku.
“Enerģijas resursu dažādošana ir noteikti valstij svarīga un arī svarīgi tad ir, piemēram, kad nāk kāds investors vai grib palielināt jaudas, tad viņš zina, ka tās jaudas var būt un ka tās ir salīdzinoši drošas.
No lokālā līmeņa svarīgi ir tas, ka pašvaldība un iedzīvotāji saņems šo maksājumu par katru staciju un par katru saražoto megavatu.
Tātad tiks maksāts pašvaldībai, ko mēs ieguldīsim tajos pagastos, konkrēti Launkalne un Drusti,” skaidroja Labanovskis.
Valmieras novadā vēja parku būvniecībai ir saskaņotas trīs vietas, vienam no parkiem – “Lodes vēja parkam” saņemta arī būvatļauja. Arī Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) kā galveno ieguvumu vērtēja iespēju uzņēmējdarbības attīstībai, jo šobrīd novadā ir daudz eksportējošu uzņēmumu, kuriem būtiska ir eletroeneģijas jauda un cena.
“Mums tas, kas tiek saražots, vairāk nekā 80 % tiek eksportēts, tas nozīmē, ka mūsu ražotāji dod lielu pievienoto vērtību visai Latvijai. Šobrīd mums ir arī ļoti daudz jaunu attīstības projektu, kur ir nepieciešamas arī lielas enerģijas jaudas. Ja mēs būsim atkarīgi tikai no importa enerģijas, tad mēs esam savā ziņā ļoti atkarīgi gan no tā, cik tiks iedots, gan no cenām. Iepriekšējos gados, kad mēs zinām enerģētikas krīzi, kas bija, tad “Valmieras stikla šķiedra”, kura ir ļoti liels enerģijas patērētājs, brīžiem ir bijušas ļoti lielas riska robežas, jo par tādu cenu, par kādu enerģija piegādāta, viņi radīja principā nekonkurētspējīgu produktu, līdz ar to tiek apdraudēta vispār šādu uzņēmumu eksistence,” atzina pašvaldības vadītājs.
Gan Smiltenes, gan Valmieras novados neiztika bez iedzīvotāju protestiem.
Smiltenes novadā iedzīvotāju sašutums bija par celtniecības gaitā izdangātajiem ceļiem. Novada pašvaldības vadītājs Labanovskis stāstīja, ka ir solījums ceļus sakārtot.
“Bija daudzi iedzīvotāji, kas ļoti pamatoti bija sašutuši tieši par ceļu izbraucamību būvniecības laikā. Tur, protams, es redzu kļūdas, mūsu ceļi uz papīra ir viens un pavasarī, rudenī tas ir pavisam kas cits. Šobrīd mēs gaidām no būvniekiem, ka viņi nodod atpakaļ ceļus tādā stāvoklī, kā viņi bija, vai labākus,” sacīja Smiltenes pašvaldības vadītājs.
Smiltenes gadījums izkristalizē arī to, ka ļoti svarīga ir arī vēja parku attīstītāju prasme komunicēt ar vietējo kopienu, to uzsvēra arī Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
“Ir tas latviešu teiciens – kā sauc, tā atsaucas, un tā arī ir. Protams, ka ir jākomunicē, cilvēciski jāmeklē risinājumi. Tas ir vienīgais veids, ja tu esi kā ienācējs atnācis uz kādu vietu, tev ir jāaprunājas ar visiem, jāsaprot, kā tur lietas notiek. Ja tu esi izdomājis izmantot koplietošanas ceļu, protams, ka tev tas ir tādā pašā stāvoklī momentāni jādabū atpakaļ vai pat labākā stāvoklī. Tā ir normāla prakse, ka ir jārunā, un tie, kas runā, tur problēmu nav,” norādīja Nāburgs.
Bet ko tad vēl iegūst vietējās pašvaldības un vietējie iedzīvotāji?
“Pirmo divu kilometru rādiusā, kas ir ap vēja parku, iedzīvotāji saņems kopā ar pašvaldību šos maksājumus no vēja parka katru gadu, kas ir 2500 eiro par megavatu. Ja mēs paņemam 100 megavatu parku, vidējo, tas ir kaut kādi 250 tūkstoši gadā, kas katru gadu, kamēr parks strādās, tātad 30 gadus, 250 tūkstoši nāk.
Un tad puse pienākas iedzīvotājiem, puse pašvaldībai, no tās puses vidēji mēs rēķinām, ka kaut kādi 2000–2400 [eiro] varētu būt vienai mājsaimniecībai,” klāstīja asociācijas vadītājs.
Valmieras novada pašvaldības vadītājs Baiks vērtēja, ka ieguvēji, piemēram, Lodes vēja parka gadījumā, kas top Latvijas Igaunijas pierobežā, ir arī zemju īpašnieki.
“Šobrīd tur apdzīvotība vispār nav nekāda un varbūt nav īpaši izmantojami šie zemes gabali, tad viņi šobrīd ir laimīgi par to, ka viņiem šie zemes gabali saimnieciski tiek izmantoti un īpašnieki var gūt no tā arī kādu labumu.”
Lodes vēja parks būs nākamais pēc “Augstkalnu” vēja parka un taps tuvāko divu gadu laikā.
