Vēl šīs vasaras vidū Kijivas iedzīvotāji bija pieraduši, ka agresora uzbrukumu draudi galvaspilsētu skar naktī, savukārt dienā pilsētā situācija vairāk vai mazāk ir mierīga. Taču tagad Krievija stratēģiju mainījusi.
“Tagad viņi ņem tos pašus 300 dronus, bet palaiž tos nevis vienā milzīgā uzbrukumā, bet 30 reizes pa desmit droniem. Viņu pašreizējais mērķis nav trāpīt konkrētiem mērķiem ar droniem. To viņi dara ar raķetēm. Dronu mērķis ir uzturēt mūs pastāvīgā modrībā un pilnībā iznīcināt jau diezgan ierasto dzīvesveidu, kas ir izveidojies frontes aizmugurē,” Latvijas Televīzijas programmai “Pasaules panorāma” skaidroja ukraiņu militārais eksperts Jevhens Dikijs.
Atsevišķās dienās Kijivā gaisa trauksme skanējusi pat desmit un vairāk reižu. Tas liek apturēt darbību dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, iestādēm, veikaliem un sabiedriskajam transportam. Taču bažas nav tikai par spēju pielāgot ikdienas dzīvi gaisa trauksmēm. Problēmas sagādā arī triecienos izmantotie ieroči. Nemitīgajos uzbrukumos agresors arvien biežāk paļaujas uz reaktīvajiem droniem.
Ar propelleru darbināmie droni, kas ir salīdzinoši lēti, lido lēnāk, sasniedzot ātrumu līdz 180 kilometriem stundā un zemāk. Līdz ar to tie ir vieglāk notriecami. To var darīt, piemēram, ar pārtvērējdroniem un mobilajām ugunsvienībām.
Taču reaktīvā tipa drons, lai gan ievērojami dārgāks, ir daudz ātrāks, sasniedzot pat 600 kilometru stundā lielu ātrumu, un to notriekt ir gan sarežģītāk, gan dārgāk.
“Reaktīvie droni jau aizstāj ar turbopropelleru dzinēju darbināmos. Domāju, ka drīz tie tos aizstās pilnībā. Diemžēl jāatzīst Krievijas rūpniecības nopelni: viņiem ir izdevies masveidā ražot lētus reaktīvos dzinējus. Tie ir pārāk ātri, lai tos pārtvertu ar ložmetējiem, tāpēc to notriekšana ir daudz dārgāka. Tos notriec vai nu ar pretgaisa raķešu sistēmu raķetēm, vai ar pārnēsājamām pretgaisa aizsardzības sistēmām, piemēram, “Stinger”. Arī mūsu gaisa spēki tos notriec. Bet jūs saprotat, cik maksā katra F-16 lidojuma stunda. Tā ir liela nauda,” sacīja Dikijs.
Problēmas atzīst arī Ukrainas armija un prezidents. Ukrainas dronu ražotāji tagad steidz izstrādāt jaunākus un ātrākus pārtvērējdronu modeļus. Ukrainas amatpersonas saka, ka četri uzņēmumi jau ir izstrādājuši pārtvērējus reaktīvo dronu notriekšanai, bet tie joprojām atrodas testēšanas fāzē.
“Visgrūtākais uzdevums ir notriekt reaktīvos dronus. Tagad mūsu kaujas aviācija galvenokārt ir atbildīga par aizsardzību tieši pret tiem. Mēs strādājam, lai nodrošinātu nepieciešamo pārtvērēju pieejamību. Gan Aizsardzības ministrijai, gan militārajiem spēkiem ir jādara viss iespējamais, lai mums būtu pēc iespējas vairāk iespēju notriekt katru Krievijas drona veidu,” teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas stratēģijas maiņa un tai pat laikā arī krietni biežāka reaktīvo dronu izmantošana, rada nopietnas bažas par gaidāmo ziemu. Cilvēkiem vēl svaigā atmiņā ir pērn pieredzētais, kad Krievijas triecieni energoinfrastruktūrai nodarīja milzīgu postu, piespiežot miljoniem ukraiņu dzīvot necilvēcīgos apstākļos.
Krievijas Aizsardzības ministrija jau atklāti paziņojusi, ka agresora mērķis šoziem būs iznīcināt Ukrainas energoinfrastruktūru.
“Viņi ir publiski paziņojuši, ka enerģētika ir viņu mērķis. Arī tā ir daļa no šantāžas stratēģijas. Citiem vārdiem sakot, viņi draud mūsu civiliedzīvotājiem ar domu, ka mēs jūs šoziem nosaldēsim. Atbildei jābūt, un esmu pārliecināts, ka tā būs – simetriska. Tad redzēsim, kam būs aukstāka ziema. Es domāju, ka šoreiz mums krieviem jāatbild pilnīgi simetriski – ar aukstu un tumšu ziemu. Un tad redzēsim, kurš būs vairāk motivēts uzvarēt,” sacīja Dikijs.
Taujāts, vai ir kādas pazīmes tam, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņu Stīvena Vitkofa un Džareda Kušnera viesošanās Maskavā un Kijivā tuvākajā laikā varētu ietekmēt Krievijas uzbrukumu stratēģiju Ukrainā, eksperta atbilde ir noraidoša.
“Es domāju, ka vismaz visu rudeni un ziemu viņi centīsies radīt mums maksimāli neciešamus apstākļus, cerot, ka tas novedīs pie mūsu kapitulācijas,” komentēja Dikijs.
Eksperts ir pārliecināts, ka Ukraina var izturēt Krievijas triecienus un norāda uz vēstures faktu, ka visspēcīgākie nacistiskās Vācijas raķešu triecieni Londonai notika Otrā pasaules kara pašās beigās. Šādi viņš velk paralēles ar mūsdienu Krieviju, proti, Maskavas nemitīgie triecieni Ukrainai patiesībā ir agresora apzināšanās, ka karš ir zaudēts.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
