Tikmēr daļai Zviedrijas politikas komentētāju bažas rada šā brīža koalīcijas līderes Moderātu partijas gatavība valdībā uzņemt zviedru nacionālistu partiju. Priekšvēlēšanu kampaņā dominē iekšpolitiskie jautājumi, bet neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta, nav sagaidāmas krasas izmaiņas Zviedrijas ārpolitikā.
ĪSUMĀ:
Īsi pirms vēlēšanām koalīcijai un opozīcijai līdzīgi atbalsta rādītāji
Pēdējos četrus gadus Zviedriju vada trīs centriski labējo partiju alianses izveidotā mazākuma valdība. Tā sastāv no premjera Ufa Kristersona konservatīvās Moderātu partijas, Liberāļu partijas un Kristīgo demokrātu partijas. Tāpat valdību atbalsta labējo nacionālistu partija “Zviedrijas demokrāti”.
Nacionālistu partija oficiāli nav daļa no valdības, bet Kristersona valdība ir atkarīga no “Zviedrijas demokrātu”, kuri pagājušajās vēlēšanās ieguva otru labāko rezultātu, balsīm parlamentā jeb Riksdagā. Šā gada aprīlī Kristersons paziņoja, ka būtu gatavs izveidot četru partiju koalīciju, ļaujot “Zviedrijas demokrātiem” ieņemt svarīgus amatus, īpaši migrācijas un integrācijas jomās.
Tikmēr Zviedrijas centriski kreiso opozīciju pašlaik veido četras partijas – sociāldemokrāti, Zaļo partija, Centriskā partija un Kreiso partija.
Kopš 2022. gada pavasara sabiedriskās domas aptaujās līderos ir Sociāldemokrātiskā partija, kuru šobrīd vada Kristersona priekšgājēja premjera amatā Magdalēna Andešsone.
Saskaņā ar izdevuma “Politico” apkopoto sabiedriskās domas aptauju datiem, nedaudz vairāk kā nedēļu pirms vēlēšanām, proti, 5. septembrī, par Sociāldemokrātisko partiju bija gatavi balsot 28 % no respondentiem. Otru vietu ieņem “Zviedrijas demokrāti” ar 20 % atbalstu, bet trešo vietu ar 17 % atbalstu – premjera vadītā Moderātu partija.
Līdz septembrim aptaujas liecināja par gandrīz drošu opozīcijas uzvaru. Tomēr koalīcijai izdevās samazināt atšķirību starp abu bloku rādītājiem, jo tajā ietilpstošā Liberāļu partija pirmo reizi kopš 2024. gada jūnija pārvarēja 4 % robežu, kas nepieciešama, lai iekļūtu Riksdagā.
Jaunākā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka kopumā par trīs partiju koalīciju un “Zviedrijas demokrātiem” būtu gatavi balsot 47 %, bet par opozīciju – 52 % respondentu.
Priekšvēlēšanu kampaņas priekšplānā – iekšpolitiskie jautājumi
Ja pēc vēlēšanām “Zviedrijas demokrāti” iekļūs valdībā, koalīcija var vēl vairāk nosvērties uz labējo politisko spārnu. Tikmēr centriski kreisā opozīcija cenšas piesaistīt konservatīvo vēlētāju balsis. Gaidāmās vēlēšanas varētu izmainīt valdības sastāvu, tomēr maz ticams, ka tās krasi ietekmēs valsts kopējo politisko virzienu.
Šogad priekšvēlēšanu kampaņā priekšplānā izvirzījušies iekšpolitiskie jautājumi.
Iepriekšējās divās vēlēšanās priekšvēlēšanu debatēs dominēja migrācijas un noziedzības jautājumi. Kristersona valdība ar “Zviedrijas demokrātiem” četru gadu laikā ir pastiprinājusi migrācijas likumus, samazinot nelegālo imigrāciju, un veicinājusi zviedru atgriešanos dzimtenē. Tāpat Kristersona valdība pastiprināja prasības pilsonības piešķiršanai un ģimenes apvienošanai.
Šā gada priekšvēlēšanu kampaņā koalīcija vairs nerunā par robežkontroli un imigrācijas samazināšanu, pievēršot lielāku uzmanību valstī esošo migrantu integrācijai.
Plaši tiek runāts par “stingru integrāciju”, kas paredz valodas apgūšanu. Ja imigrants neapgūst valodu noteiktajā līmenī, var tikt piemērotas sankcijas. Tāpat arvien biežāk tiek runāts par Zviedrijas tradicionālo vērtību saglabāšanu.
Arī sociāldemokrāti ieņēmuši stingrāku nostāju migrācijas politikā kopš 2015. gada krīzes. Viņu pašreizējā programma paredz stingrākas prasības migrantiem zviedru valodas apgūšanai un pieņemšanai darbā, kā arī efektīvāku to personu atgriešanu dzimtenē, kurām tika noraidīts patvēruma meklētāja statuss.
Centriskā partija atbalsta liberālāku politiku patvēruma politikai un darbaspēka imigrācijai. Tikmēr Kreiso partija un Zaļo partija iestājas par biežāku uzturēšanās atļauju piešķiršanu
Paredzams, ka arī opozīcijas uzvaras gadījumā saglabāsies Zviedrijas vispārējā tendence virzīties uz stingrāku migrācijas politiku.
Koalīcijas īstenotā migrācijas politika samazināja tās pozīcijas vēlētāju bažu sarakstā.
Aptaujas liecina, ka šā gada priekšvēlēšanu laikā vēlētājus visvairāk satrauc veselības aprūpe, izglītība un sabiedriskā kārtība. Imigrācija ieņem ceturto vietu, kam seko vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe, ekonomika, nodarbinātība, klimats, nodokļi un enerģētika.
Ņemot vērā vēlētāju prioritātes, kas vairāk atbilst kreisā spārna partiju svarīgāko jautājumu sarakstam, Andešsones vadītā koalīcija varētu iegūt pietiekamu atbalstu, lai izveidotu mazākuma valdību. Tomēr šajā gadījumā rodas jautājumi par to, vai līdzšinējās opozīcijā esošās partijas spēs vienoties un izveidot nākamo valdību.
Iepriekšējās sociāldemokrātu valdības laikā Zviedrija izpelnījās pozitīvas atsauksmes par tās “feministisko ārpolitiku”. Saskaņā ar to valsts ārpolitika tika veidota no dzimumu līdztiesības perspektīvas, kuras mērķis bija stiprināt meiteņu un sieviešu tiesības visā pasaulē. Šā brīža valdība šo programmu apstādināja, bet sociāldemokrāti plāno to atjaunot uzvaras gadījumā.
Šobrīd opozīcijā esošām partijām būtu izaicinoši izveidot valdību
Centriskā partija paziņoja, ka neatbalstīs valdību, kurā svarīgākajos jautājumos liela ietekme būs “Zviedrijas demokrātiem” vai Kreiso partijai. Šobrīd nav zināms, vai Centriskā partija pievienotos sociāldemokrātu vadītajai valdībai, kurā būtu Kreiso partija. Tomēr Centriskā partija piekrīt premjera amata kandidātam virzīt Andešsoni.
Šobrīd nav skaidrs, vai Kristīgie demokrāti ar vicepremjeri Ebu Bušu priekšgalā pievienotos sociāldemokrātu valdībai. Kristīgie demokrāti vasaras aptaujās guvuši labus rezultātus, nostiprinot savu pozīciju. Tomēr paredzams, ka Bušai, kuras partija jau labu laiku ir nosliekusies labējā virzienā, būdama koalīcijā, būtu nepieciešams piepūlēties, lai pārliecinātu Kristīgos demokrātus pievienoties sociāldemokrātu valdībai.
Zaļo partija paziņoja, ka nepiekritīs veidot koalīciju ar Kristīgo demokrātu partiju.
Tikmēr Kreiso partija uzstāj, ka neatbalstīs nevienu valdību, kurā tā nebūtu reprezentēta.
Visticamāk, sociāldemokrāti censtos izveidot mazākuma valdību ar Centrisko partiju, Kristīgiem demokrātiem un Zaļo partijas atbalstu.
Šādā gadījumā lielākā ieguvēja būtu Centriskā partija. Tomēr šajā gadījumā Andešsone varētu saskarties ar pretestību pašas partijā, kuras tradicionālā partnere jau ilgāku laiku ir bijusi Kreiso partija.
Šobrīd Kristersona plāns šķietami ir stabilāks – premjers vēlas saglabāt gan amatu, gan koalīcijas sastāvu, iekļaujot arī “Zviedrijas demokrātus”.
Iespējamās izmaiņas valdībā, visticamāk, neietekmēs attiecības ar ES
Visas sešas partijas, kas pašlaik ir pārstāvētas Riksdagā, atbalsta Zviedrijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Tomēr lielākā daļa no partijām ir skeptiskas par turpmāko integrāciju un iebilst pret ES budžeta palielināšanu. Liberāļu partija ir vienīgā, kura atbalsta eiro ieviešanu.
Ja pēc vēlēšanām Zviedrijā pie varas būs sociāldemokrātu vadītā koalīcija, maz ticams, ka tas būtiski ietekmēs valsts attiecības un politiku ES.
Tomēr, ja nacionālistu partija “Zviedrijas demokrāti” iekļūs valdībā, tas varētu radīt piemēru citām Eiropas centriski labējām valdībām, kuras apsver sadarbību ar galējām partijām.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominē iekšpolitiskie jautājumi, tomēr tas nenozīmē, ka Eiropas politikai netiek pievērsta uzmanība. Tas drīzāk norāda uz to, ka ES jautājumi arvien biežāk tiek cieši saistīti ar Zviedrijas iekšpolitiku. Piemēram, ES visbiežāk tiek pieminēta, runājot par klimatu un vidi.
Tomēr valdības maiņa varētu ietekmēt Zviedrijas nostāju Eiropas klimata politikā. Sociāldemokrātu valdība, iespējams, nebūs tik aktīva ES zaļajā pārejā, cenšoties tā vietā saglabāt zemākas enerģijas cenas.
Par strīdus jautājumu varētu kļūt arī mežsaimniecības politika. Meži klāj vairāk nekā pusi no Zviedrijas teritorijas un ir ekonomiski nozīmīgi, jo īpaši lauku apvidos. Iedzīvotāju neapmierinātība ar ES mežsaimniecības politiku varētu kļūt par izaicinājumu nākamajai valdībai.
Kreisā valdība varētu ietekmēt Zviedrijas attiecības ar Izraēlu
Lai gan ir maz ticams, ka sociāldemokrātu uzvara un valdības izveide, ietekmētu Zviedrijas attiecības ar ES, tā noteikti pasliktinātu attiecības ar Izraēlu.
Sociāldemokrātu valdība ieņemtu kritiskāku nostāju pret Izraēlu un tās darbībām Gazā un, visticamāk, uzstātu uz lielāku atbalstu palestīniešiem.
Zviedrija 2014. gadā, kad vadības groži bija sociāldemokrātu rokās, kļuva par pirmo ES valsti, kas atzina Palestīnu. Šobrīd lielākā daļa kreisā spārna vēlētāju ir negatīvi noskaņoti pret Izraēlu.
Vēlēšanu rezultāti neietekmēs Zviedrijas drošības politiku
Gan koalīcijas, gan opozīcijas partijas kopumā ir vienisprātis par Zviedrijas stratēģisko virzienu aizsardzības un drošības politikā.
Starp partijām pastāv domstarpības par Zviedrijas nostāju dažos jautājumos, kas saistīti ar NATO, tomēr nav paredzams, ka vēlēšanu rezultāti varētu būtiski mainīt valsts drošības politiku.
Zviedrijā ir plašs atbalsts Zviedrijas dalībai NATO, aizsardzības izdevumu palielināšanai un atbalstam Ukrainai. Visas astoņas partijas ir atbalstījušas Zviedrijas aizsardzības stiprināšanas plānu.
Starppartiju aizsardzības komisija atzīst Krieviju par ilgtermiņa draudu, NATO – par Zviedrijas aizsardzības pamatu –, bet atbalstu Ukrainai – par būtisku Zviedrijas drošības sastāvdaļu.
Lai gan šā brīža opozīcijas partijas ir kritizējusi palīdzības Ukrainai prioritātes un varētu censties pārvirzīt daļu no finansējuma citiem mērķiem, tomēr paredzams, ka opozīcija nespēs būtiski samazināt atbalstu Ukrainai gadījumā, ja uzvarēs vēlēšanās.
