“Jā, protams. Mums ir jābrauc. Mums ir jātiekas, jārunā un jāpieņem lēmumi,” viņš teica.
Zelenskis piebilda, ka tas, ko viņš grasās teikt Putinam, ir mazāk svarīgi nekā rezultāti.
“Runa nav par vārdiem. Nav svarīgi, ko es viņam teikšu vai ko viņš vēlas man teikt. Tam nav nozīmes. Svarīgi ir rezultāti. Tas ir viss,” norādīja Zelenskis.
Viņš sacīja, ka Ukraina ir spēcīgās pozīcijās sarunām.
Zelenskis un Putins klātienē nav tikušies kopš 2022. gada februārī Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Kremlis līdz šim ir atteicies komentēt, vai Putins dosies uz Maiami.
Krievijas līderis kopš 2019. gada nav personīgi piedalījies nevienā G20 samitā.
Pagājušajā mēnesī ASV ielūdza Krievijas finanšu ministru uz G20 valstu tikšanos Ziemeļkarolīnā, kas raisīja vairāku Eiropas amatpersonu sašutumu. Krievijas delegācija nākamnedēļ piedalīsies arī G20 enerģētikas sanāksmē Hjūstonā.
Kremļa īstenotie uzbrukumi neliecina, ka Krievija būtu ieinteresēta atsākt miera procesu. Pagājušonakt Ukrainai Krievija uzbrukusi ar vairāk nekā 100 droniem, no kuriem puse bija reaktīvie. Odesā trāpīts daudzstāvu dzīvojamā ēkā, kur ievainoti vismaz 16 cilvēki.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abu Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai arī iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
