Krievija ir gatava tiešām sarunām ar Ukrainu, taču to laikā Maskava neapturētu uzbrukumus Ukrainai, vakar paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš arī piebilda, ka Ukrainas prezidentam Zelenskim būs jādodas uz Maskavu, ja viņš vēlēsies aci pret aci runāt ar Krievijas diktatoru Putinu.
Tā bija Lavrova atbilde uz Zelenska piektdien intervijā raidsabiedrībai “Deutsche Welle” izteikto ierosinājumu viņam un Putinam tikties ASV pilsētā Maiami, kad tur decembrī norisināsies G20 valstu vadītāju tikšanās.
Arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidīja iespēju, ka Putins varētu tikties ar Zelenski G20 samita laikā, sakot, ka Putins ir gatavs satikt Ukrainas prezidentu Maskavā.
Līdz šim visi centieni diplomātiskā ceļā izbeigt jau piekto gadu notiekošo Krievijas karu Ukrainā ir beigušies bez panākumiem.
Kremlis uzstāj, ka Kijivai bez cīņas ir jāatdod Krievijas karaspēka neieņemtās teritorijas Ukrainas austrumos un jāatsakās no ambīcijām nākotnē pievienoties NATO. Savukārt Kijiva uzstāj, ka tā nav gatava atteikties no savām teritorijām.
Nākamās Ukrainas un Krievijas miera sarunas varētu notikt oktobrī, vakar paziņoja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Kirilo Budanovs. Viņš piebilda, ka runa ir par trīspusējām sarunām ar ASV pārstāvju līdzdalību.
Ukraina ir uzsvērusi, ka tās sabiedrotajiem ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai piespiestu Putinu beidzot nopietni apsvērt kara izbeigšanu.
ES dalībvalstīm līdz otrdienai ir jāpagarina bloka noteiktās sankcijas pret Krieviju.
Piektdien Briselē notika ES dalībvalstu vēstnieku tikšanās, kuras laikā bija jāvienojas par sankciju pagarināšanu vēl uz 6 mēnešiem, taču tas nenotika, jo Slovākija un Francija vēlas, lai no sankciju saraksta izņemtu Kremlim pietuvinātos miljardierus Ališeru Usmanovu un Mihailu Frīdmanu.
Ukrainas prezidents Zelenskis vakar vakarā ierakstā sociālajos medijos neslēpa sašutumu par to. Viņš uzskata, ka ES kavēšanās pagarināt sankcijas ir “amorāla un destruktīva”. Viņš piebilda, ka ir “jāpastiprina sankcijas pret Krieviju, nevis jāvājina Ukrainu”.
Trimdā dzīvojošā Krievijas opozīcijas politiķe Olga Kurnosova ironizēja, ka atsevišķu ES dalībvalstu vēlme izņemt Usmanovu un Frīdmanu no sankciju sarakstiem savā ziņā var uztvert kā labu zīmi.
“Starp citu, mums tas drīzāk ir labs signāls. Tas nozīmē, ka oligarhi joprojām ļoti negrib tur atrasties. Tātad šie sankciju saraksti tiešām rada nopietnu spiedienu, un šo instrumentu var un vajag izmantot. Bet tas, ka Slovākijas premjerministrs Fico ir Putina cilvēks, tas taču nav nekāds jaunums. Diemžēl kādu no viņiem var svītrot no saraksta. Ņemot vērā, cik aktīvi šobrīd attīstās visa šī situācija, mani vairs nekas nepārsteigs. Tomēr es ceru, ka vismaz Eiropā joprojām ir pietiekami daudz saprātīgu cilvēku, lai šo situāciju mainītu,” viņa sacīja Ukrainas telekanālam “24 Kanal”.
Rīt ES dalībvalstu vēstnieki tiksies vēlreiz, lai mēģinātu vienoties par sankciju pagarināšanu.
