ĪSUMĀ:
Imigrācija uztrauc zviedrus arvien mazāk
Pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām 2022. gadā Zviedrijā varu pārņēma centriski labējo partiju koalīcija ar Moderātu partiju priekšgalā. Kristersona vadītajai trīs partiju mazākuma valdībai vairākumu Riksdagā nodrošināja pret imigrantiem noskaņotā partija “Zviedrijas demokrāti”.
Aizvadīto četru gadu laikā valdība ir pieņēmusi stingrākus imigrācijas likumus. Tas ir devis rezultātus, jo 2025. gadā Zviedrija saņēma mazāko patvēruma pieteikumu skaitu kopš 1985. gada.
Valdība apgalvo, ka imigrācijas ierobežošana ir ļāvusi samazināt arī bandu noziedzību, kas pēdējos gados ir pārņēmusi Zviedrijas lielākās pilsētas.
Drošība uz ielām ir viens no jautājumiem, kas uztrauc zviedrus arī pirms svētdienas balsojuma, sarunā ar Latvijas Radio sacīja Ūmeo Universitātes asociētais profesors Pēters Timofejevs:
“Var teikt, ka tie paši svarīgākie jautājumi ir veselības aprūpe un skola un izglītība. Un tad trešajā vietā ir policija, noziedzība un kārtība. Interesanti, ka migrācija un integrācija ir noslīdējuši diezgan zemu. Uzmanība lielākoties tiek veltīta tādiem klasiskiem labklājības valsts jautājumiem.”
Tomēr politiskās partijas pirms vēlēšanām joprojām daudz runā arī par imigrāciju, lai gan aptaujas rāda, ka šis jautājums zviedrus uztrauc arvien mazāk, pastāstīja politologs Jāko Turunens no Sēdertērnas Universitātes.
Eksperts: Partijas maz uzmanības pievērsušas videi un klimatam
Turunens izcēla to, ka vairums partiju pirms šīm vēlēšanām nepievērš gandrīz nekādu uzmanību vides un klimata jautājumiem:
“Ir viena partija – Zaļie – kas, protams, runā par klimatu un vidi. Taču, ja paskatāmies uz pašreizējo valdību un tās veikumu, redzam, ka tā ir pilnībā ignorējusi klimata jautājumus. Tā vispār nav bijusi prioritāte,
neraugoties uz to, kas šovasar notika citās Eiropas valstīs saistībā ar mežu ugunsgrēkiem un acīmredzamām klimata pārmaiņu pazīmēm. Tas, ka šis jautājums nav kļuvis par būtisku politiskās dienaskārtības tēmu, ir patiešām pārsteidzoši. Manuprāt, viens no iemesliem ir tas, ka atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur klimata un vides jautājumus saista ar ekonomiku, konkurētspēju un iespējām attīstīt jaunas tehnoloģijas un ieviest inovācijas, Zviedrijā biznesa elite ir diezgan lēni apjautusi klimata pārmaiņu potenciālu, proti, kā tās varētu veicināt zaļo pāreju.”
Arī jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību, piemēram, karš Ukrainā, Krievijas radītais apdraudējums un ASV novēršanās no saviem sabiedrotajiem, nav pievērsta liela uzmanība.
Nacionālistu partija varētu iekļūt valdībā un ieņemt ministru amatus
Mediji atklāja, ka “Zviedrijas demokrātu” augsta ranga amatpersonas dzīvesbiedre sociālajos medijos izplatīja Kremļa propagandas vēstījumus. Tam var būt nopietnas sekas, ja “Zviedrijas demokrāti” nonāks nākamajā valdībā, norādīja Turunens.
“Ja vēlēšanās uzvarēs labējo partiju bloks, tad “Zviedrijas demokrāti” vēlēsies iegūt ministru amatus, un tādējādi viņiem būs piekļuve slepenai informācijai. Zviedrijas drošības dienesti ir pauduši bažas, ka tas varētu radīt problēmas NATO, jo ir pierādītas “Zviedrijas demokrātu” saites ar Kremli,” viņš sacīja.
Pēdējās aptaujas rādīja, ka 50,8 % Zviedrijas pilsoņu gatavojās balsot par kādu no opozīcijas spēkiem – Sociāldemokrātisko partiju, Zaļo partiju, Kreiso partiju vai Centra partiju. Savukārt par valdībā esošajiem spēkiem – Moderātu partiju, Kristīgajiem demokrātiem, Liberālo partiju, kā arī “Zviedrijas demokrātiem”, savu balsi bija gatavi atdot kopumā 47,6 % vēlētāju.
Vēl pirms dažām nedēļām labējās partijas būtiski atpalika no kreisajiem spēkiem, tomēr īsi pirms vēlēšanām šī atstarpe ievērojami saruka.
Timofejevs to saista ar atšķirīgajām priekšvēlēšanu kampaņām.
“Sociāldemokrātiskais bloks liek uzsvaru uz labklājības jautājumiem, liek uzsvaru uz pieklājīguma politiku, kas uzsver to, ka zviedri tomēr vienmēr ir bijuši diezgan atvērti un labvēlīgi attiecībā uz iebraucējiem. No otras puses, labējais bloks mēģina pārliecināt, ka jā, jūs esat piedzīvojuši reālu noziedzības samazināšanos, jūs esat piedzīvojuši zināmu ienākumu pieaugumu ģimenēm pēdējo gadu laikā, bet vienlaikus brīdinot, ka sarkanais bloks, nākot pie varas, visticamāk, paaugstinās nodokļus un tādā garā,” sacīja Timofejevs
Turunens uzskata, ka šo vēlēšanu iznākumu lielā mērā izšķirs tas, vai Liberālā partija pārvarēs 4 % balsu slieksni iekļūšanai parlamentā. Ja tas izdosies, tad labējam blokam ir labas izredzes saglabāt varu, bet, ja neizdosies, tad pilnīgi droši var prognozēt kreiso spēku uzvaru.
Svētdienas balsojumā ir sagaidāma augsta vēlētāju aktivitāte. Pirms četriem gadiem iespēju nobalsot izmantoja 84 % balsstiesīgo Zviedrijas pilsoņu un analītiķi prognozē, ka līdzīgi varētu būt arī šoreiz.
