Pārmaiņas, ja tās atbalstīs arī parlamentā, paredz mainīt trīs lielo klīnisko universitāšu slimnīcu – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – juridisko statusu un finansēšanas modeli.
Esošais modelis balstās peļņas loģikā, bet svarīgākais esot nodrošināt sabiedrībai kritiski nepieciešamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Līdz ar šo likumprojektu atbalstīti arī grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka ārstniecības personām iespēju saņemt piemaksas par rezidentu un studentu apmācību, pētniecisko darbu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu.
Strādājot pie šīm likuma izmaiņām, iepriekšējās komisijas sēdēs bija diskusijas arī par nevienlīdzību ārstu atalgojumā. Sarakstu ar 300 lielākajām algām Latvijas medicīnā pagājušajā gadā publicēja puaro.lv, taču nolemts atalgojuma griestus līdz ar izmaiņām klīnisko universitāšu modelī nenoteikt.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins sacīja: “Algu sliekšņi ir nemainīgi ārstniecības personām klīniskajās universitātes slimnīcās arī ar šī likuma pieņemšanu, jo ārstniecības personas jau tagad ir pakļautas atlīdzības likumam. Savukārt tās nav tās pozīcijas, kuras regulē ar Ministru kabineta noteikumiem par atlīdzības sliekšņiem.”
“Līdz ar to ārstniecības personām kapitālsabiedrības uz doto brīdi, kā arī pēc potenciālās reformas, publiskas atvasinātas personas atlīdzību noteiks pēc savas atlīdzības politikas. Līdz ar to nav paredzēts, ka pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinetam būtu pilnvaras iejaukties klīnisko universitātes slimnīcu atlīdzību politikā,” skaidroja Kņigins.
Lai likumprojekts un saistītie grozījumi stātos spēkā, tie jāatbalsta Saeimai vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.
