Neuzticība Trampa tarifu politikai
Likumprojekts, kas nosaukts par godu mirušajam republikāņu senatoram Lindzijam Greiemam, paredz pastiprināt sankcijas pret Krievijas ekonomikas un enerģētikas sektoru. Vienlaikus tas paredz iespēju ASV prezidentam noteikt līdz pat 100 % tarifu valstīm, kas turpina iegādāties Krievijas energoresursus.
Senāts šo likumprojektu augustā jau apstiprināja ar pārliecinošu balsu vairākumu – 86 senatoriem balsojot “par” un 11 “pret”. Pārstāvju palātā tā liktenis vēl nav skaidrs. Pret atsevišķām likumprojekta daļām iebilst arī vairāki demokrāti, kuri atbalsta stingrāku spiedienu uz Krieviju, bet kritizē prezidentam paredzētās plašās pilnvaras tarifu noteikšanā.
“Mana problēma ir tāda, ka es neuzticos prezidentam Trampam, kurš nav bijis uzticams Ukrainas atbalstītājs. Viņam nekas neliedza sankcijas, kādas tagad pieprasa šis likums, ieviest jau agrāk. Es uztraucos, kas būs ar mūsu Eiropas NATO partneriem, jo Tramps jau ir solījis ieviest bargus tarifus Dānijai, Norvēģijai, Zviedrijai, Somijai, Francijai, Vācijai un Lielbritānijai, ja tās mums neatdos Grenlandi. Vai to esat aizmirsuši?” sacīja demokrātu pārstāvis Džeimss Makgaverns, uzsverot, ka likumā jāparedz aizsardzība ASV sabiedrotajiem Eiropā.
Kongresmenis: Putins visu vēro
Tikmēr likuma atbalstītāji norāda, ka dokumenta nepieņemšana būtu dāvana agresoram Putinam un ka Ukrainai vairs nav laika gaidīt, ņemot vērā, ka likuma galvenā jēga ir būtiski ierobežot Krievijas kara mašīnu.
ASV Kongresa republikāņu pārstāvis Maikls Makols
“Putins visu šo vēro, un mums beidzot ir iespēja viest mieru Eiropā un plašāk pasaulē,” sacīja likuma galvenais virzītājs, republikāņu pārstāvis Maikls Makols, uzsverot, “mums ir morāla atbildība izbeigt šīs Ukrainas ciešanas, bet te ir arī absolūti skaidras ASV nacionālās drošības intereses.
Ja Putinam ļaus okupēt suverēnu valsti un ja viņam tas izdosies, viņš, kā jau to ir teicis, ies tālāk. Putina armija ieies Moldovā, Gruzijā un Baltijas valstīs.”
“Ja mēs šo likumu nepieņemsim, tad tā būs sajūsma Kremlī un milzīgs posts Kijivā, kas piedzīvos to, kā rokas stiepiena attālumā bijis spēcīgs ASV Kongresa vēstījums, bet tas pazuda ķīviņos par tarifiem,” uzsvēra demokrātu pārstāvis Stenijs Hamiltons Hoijers.
Cerības, ka Tramps atbalstīs
Ja arī Pārstāvju palāta likumprojektu apstiprinās, tas vēl nebūs spēkā esošs likums – dokumentam būs nepieciešama turpmāka likumdošanas procedūra un ASV prezidenta Donalda Trampa paraksts.
Tramps ir norādījis, ka vēlas, lai Kongress piešķirtu administrācijai papildu līdzekļus spiediena izdarīšanai uz Krieviju un valstīm, kas turpina iegādāties Krievijas energoresursus. ASV Kongresa aizkulisēs dzirdams, ka viņš, visticamāk, lems pozitīvi un likumprojektu parakstīs. Tam, kā norāda analītiķi, ir viens ļoti būtisks iemesls – jau nākamajā nedēļā, 24. septembrī, Vašingtonā ieradīsies Ķīnas prezidents Sjī Dziņpins. Ķīna ir viena no valstīm, kas aktīvi sadarbojas ar Krieviju un faktiski būtu to sarakstā, kam ASV varētu noteikt sankcijas, līdz ar to, tiekoties ar Sjī, Trampa rokās būtu zināms varas instruments.
