ĪSUMĀ:
ASV sarūk krājumi; Tramps kategoriski noliedz bruņojuma trūkumu
ASV kopā ar Izraēlu pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem uzsāka karu pret Irānu. Kara aktīvākā fāze ir noslēgusies, tomēr ik pa brīdim ASV un Irāna apmainās ar savstarpējiem uzbrukumiem. Diplomātiskie mēģinājumi izbeigt karu nav devuši rezultātus, tāpēc ir gaidāmi konflikta saasinājumi.
Taču ASV bruņotajiem spēkiem turpmāk būs vairāk jāpiedomā pie tā, cik daudz bruņojuma varēs izmantot karā pret Irānu.
ASV Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspektora birojs ir publicējis ziņojumu, kurā apgalvots, ka karš pret Irānu ir pamatīgi iztukšojis ASV munīcijas noliktavas.
Dokumentā teikts, ka kopš kara sākuma 28. februārī līdz 30. jūnijam ASV ir iztērējušas munīciju 22 miljardu dolāru (19 miljardi eiro) vērtībā, kas ir izraisījis “stratēģisko krājumu trūkumu”.
Pentagona paspārnē esošā neatkarīgā uzraudzības institūcijas ziņojums neatklāj, cik daudz ieroču ir palicis ASV rīcībā, taču dokumentā ir apgalvots, ka ASV militāri rūpnieciskais komplekss nespēj pietiekami ātri atjaunot munīcijas krājumus. Tāpēc Pentagons strādājot pie tā, lai paātrinātu bruņojuma iepirkumus un saīsinātu ražošanas termiņus.
Tādējādi ir apstiprinātas agrāk izskanējušās ziņas, ka ir būtiski samazinājušies ASV bruņojuma krājumi. ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš apgalvoja, ka ASV rīcībā esot “faktiski neierobežoti” bruņojuma krājumi.
Reaģējot uz ziņojumu, Baltais nams paziņoja, ka ASV bruņoto spēku rīcībā ir pietiekams daudzums munīcijas.
Tramps un aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets līdz šim ir kategoriski noraidījuši ziņas, ka Irānas kara dēļ ASV sāk aptrūkties bruņojuma.
Bruņojuma trūkums varētu satraukt arī ASV sabiedrotos
Starptautiskās drošības eksperts Džeisons Kembels no domnīcas “Tuvo Austrumu institūts” uzskata, ka pašlaik ASV rīcībā ir tāds munīcijas daudzums, ar ko varētu pietikt vairākiem mēnešiem.
“Taču būtiskāks jautājums ir, cik lielu risku ASV bruņotie spēki uzņemas globālā mērogā, turpinot izlietot šos munīcijas krājumus. Runa nav tikai par raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmām, bet arī par dažiem uzbrukuma ieročiem, piemēram, raķetēm, kuras var palaist no lielāka un drošāka attāluma. Šie munīcijas krājumi patiešām sarūk. Un, raugoties trīs līdz piecu gadu tālā nākotnē un plašākā globālā kontekstā, Pentagons šobrīd noteikti uzņemas ievērojamu risku,” Kembels sacīja telekanālam “TRT World”.
Jūlija beigās Vašingtonā bāzētā domnīca “Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs” apgalvoja, ka karā pret Irānu ir iztērēts milzīgs daudzums tālas darbības rādiusa uzbrukuma sistēmu un pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” raķešu.
ASV bruņojuma trūkums varētu nopietni satraukt arī ASV sabiedrotos, piemēram, Ukrainu, kurai ir ļoti nepieciešamas tieši “Patriot” raķetes, lai spētu atvairīt Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumus. No ASV bruņojuma piegādēm ir atkarīga arī Taivāna, kas novēro arvien agresīvāku Ķīnas uzvedību nelielās salas tuvumā.
ASV nodokļu maksātājiem karš pret Irānu izmaksājis 38 miljardus dolāru
Šonedēļ publiskotajā ziņojumā pirmo reizi ir atklāts arī ASV zaudējumu apmērs karā pret Irānu.
Konflikta pirmajos četros mēnešos ASV ir zaudējušas militāro aprīkojumu 3,7 miljardu dolāru (3,2 miljardi eiro) vērtībā, bet vēl 7,4 miljardi dolāru (6,4 miljardi eiro) novirzīti citiem izdevumiem.
ASV Kongresa Budžeta birojs otrdien atklāja, ka līdz šim karš pret Irānu ASV nodokļu maksātājiem ir izmaksājis vismaz 38 miljardus dolāru (33 miljardi eiro).
Birojs lēš, ka turpmāk ik mēnesi karam būs jātērē aptuveni 3 miljardi dolāru (2,6 miljardi eiro).
Karš radīs arī ekonomiskas sekas, jo tā dēļ 2027. gada pirmajā ceturksnī ASV inflācija pieaugs par 0,5 procentpunktiem.
ASV sabiedrībā ir zems atbalsts karam pret Irānu. Šonedēļ publicētā aptaujā, ko veica Marketas Universitāte, tikai 21 % respondentu atbildēja, ka karš ir attaisnojies, bet 79 % atbildēja, ka karš nav attaisnojies.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
