ĪSUMĀ:
Kaut profesionālajās skolās un tehnikumos īsteno 52 arodizglītības programmas, kurās mācās tikai profesiju, jauniešiem, kuri nav nolikuši centralizētos eksāmenus pēc 9. klases, lielākā daļa no tām nav pieejamas. Šādiem jauniešiem iespējams apgūt tikai trīs ļoti vienkāršas profesijas: pavāra palīgs, frizieris un aprūpētājs. Tāpēc lielākā daļa eksāmenos izkritušo mācās vēlreiz 9. klasē. Pamatskolas eksāmenos ik gadu izkrīt vairāki simti jauniešu, bet tikai 26 iepriekšējā mācību gadā apguva profesiju.
Par to, ka profesionālās izglītības iestādēm steigšus jāpaplašina piedāvājums, ir pārliecināta Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Sēdē viņa atgādināja par valdības dotu uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas bija jāizpilda līdz 15. septembrim. Proti, ministrijai likts izveidot plašāku arodizglītības programmu piedāvājumu un palielināt plānoto valsts finansēto vietu skaitu šādās programmās.
Dundure sacīja: “Solījums bija, un visi gaidījām, kādas iespējas dosim bērniem. Vai atkal tikai pavāra palīgs tas būs? Visi kā tādu lielu argumentu teica – mums jau tik trīs programmas, un tanīs ir ļoti maza interese. Kur paliek tie bērni ar zemu sniegumu? Augs vēl to skaits, kas nestrādā un nemācās?”
Tiesa, šādu darbu ministrijai uzdeva, jo tā virzīja priekšlikumu par iespēju iegūt pamatizglītību arī tiem, kuri nav nokārtojuši kādu no 9. klases eksāmeniem. Taču šīs izmaiņas valdībā pagaidām nav apstiprinātas.
Ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa (Nacionālā apvienība) sacīja: “Ja valdība būtu piekritusi [centralizēto eksāmenu rezultātu] pārcelt kā slieksni ieejai vidusskolās un tehnikumos, tad šie jaunieši varētu jau attiecīgi mācīties šajās papildu programmās. Tā kā no mūsu puses mājasdarbs, jāsaka, ir izdarīts.”
Tikmēr ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors Ingus Zitmanis Latvijas Radio apgalvoja, ka šāda informācija apspriešanai Saeimas komisijā nav sagatavota komunikācijas kļūdas dēļ. Viņš uzsvēra, ka plašāku apgūstamo profesiju klāstu tiem, kam bijušas vājas sekmes pamatskolā, nevar piedāvāt galvenokārt darba devēju nostājas dēļ, kuri uzskata, ka jaunieši ar zemām pamatprasmēm drīkst apgūt tikai pašas vienkāršākās profesijas.
“Aroda apguve ir saistīta ar tieši noteiktu arī pamatprasmju līmeni. Nenokārtots eksāmens liecina par to, ka šīs pamatprasmes nav apgūtas profesijas apguvei nepieciešamajā līmenī,” sacīja Zitmanis.
Vairāk profesiju šādiem jauniešiem varētu piedāvāt, ja būtu izveidota sistēma, kā līdz ar profesijas apguvi aizpildīt pamatskolas robus.
Jau pašlaik tie retie jaunieši, kuri bez pamatskolas diploma apgūst profesiju, pēc individuāla plāna mācās arī atkārtotiem 9. klases eksāmeniem.
Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”) konkrētāku sarunu par jauniešu ar zemām pamatprasmēm iespējām sola pēc vēlēšanām.
“Šeit sanāk tāda nesaprašanās: ministrija saka vienu, darba devēji otru, bet tehnikumi vai profesionālās vidējās izglītības iestādes, nu, kaut kur pa vidu. Man nav līdz galam skaidrības, tāpēc es atsevišķi ar viņiem [profesionālo izglītības iestāžu pārstāvjiem] noteikti tikšos. Gribu arī viņu viedokli dzirdēt. Vispār tāds liels haoss ir šobrīd, man šķiet,” uzsvēra Batņa. Būtiski saprast arī profesionālo vidusskolu un tehnikumu nostāju, kuri arī līdz šim piesardzīgi izturējušies pret eksāmenos izkritušo uzņemšanu.
