ĪSUMĀ:
Eiropai nepieciešams savs “NATO 4. pants”.
EK priekšsēdētāja: Eiropai jāuzlabo gatavība reaģēt uz tveici.
Mākslīgais intelekts – tikai mijiedarbībā ar cilvēku.
Kanāda – pirmā Eiropas Savienības asociētā locekle.
Eiropai jāuztur divu valstu risinājuma ideju.
Eiropa piedāvās rīkus atkarības mazināšanai no sociālajiem tīkliem.
Kas ir runa par stāvokli Eiropas Savienībā (SOTEU)?
Eiropai nepieciešams savs “NATO 4. pants”
EK priekšsēdētāja atzīmēja, ka Eiropas ticību sadarbībai vienmēr ir virzījis miers, taču mūsdienās tas ir apdraudēts – Krievijas agresija Ukrainā turpinās un draudi pieaug arī ES.
“Hibrīddraudi, ar kuriem saskaras Eiropa, kļūst arvien mazāk tikai hibrīdi un arvien mazāk – tikai draudi. Kibersabotāža, dedzināšana, bezpilota lidaparātu iebrukumi – to skaits ar katru dienu pieaug. Tāpēc, pieaugot draudu līmenim, jāpieaug arī Eiropas gatavībai. Un tieši tāpēc es kopā ar Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ierosināšu jaunu Eiropas drošības stratēģiju. Mums jau ir daudz instrumentu, un mēs stiprinām sadarbību ar NATO, taču mūsu doktrīna, iestādes un lēmumu pieņemšanas procesi nav turējuši līdzi jaunajai realitātei,” pauda fon der Leiena.
3:53
EK priekšsēdētāja norādīja, ka ES steidzami nepieciešama vienošanās par to, kā reaģēt uz noteiktiem incidentiem, kas nav uzskatāmi par bruņotu agresiju, bet skaidri apdraud valstu drošību.
“Citiem vārdiem – tas būtu mehānisms, kas papildina NATO 4. pantu. Un es uzskatu, ka ir pienācis laiks Eiropai izstrādāt savu 4. pantu – ārkārtas drošības protokolu.
Ja kāda dalībvalsts to iedarbina, visām dalībvalstīm būtu jāsanāk kopā, lai koordinētu Eiropas reakciju, novērstu turpmāku eskalāciju un mazinātu sekas,” pauda Leiena.
Leiena arī sacīja, ka jāiet vēl tālāk:
“Karš Ukrainā mums ir parādījis stratēģisko atbalsta līdzekļu nozīmi. Tie ir kritiski svarīgi atbalsta resursi un spēku pastiprinātāji, uz kuriem balstās jebkura uzticama aizsardzība – sākot no gaisa un raķešu aizsardzības līdz stratēģiskajam transportam, no gaisa uzpildes lidojumā līdz kosmosa un kiberdrošības jomai.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja arī izziņoja jaunu Eiropas instrumentu stratēģiskajiem atbalsta līdzekļiem, kas ir pilnībā saskaņots ar NATO, jo tikai spēcīga un uzticama Eiropas aizsardzības pozīcija garantēs ES drošību.
Fon der Leiena aicina Eiropu strādāt kopīgiem mērķiem
“Pārmaiņu ātrums ir neticams, izaicinājumi – ārkārtēji. Tāpēc, raugoties mūsdienu Eiropu, es teiktu, ka mūsu Savienības stāvoklis ir spēcīgākais, kāds tas jebkad ir bijis. Vienlaikus mūsu Savienības stāvoklis var šķist arī nestabilāks nekā jebkad agrāk. Šie divi apgalvojumi var šķist nesaderīgi, taču abi ir patiesi un atspoguļo šos laikus, šo sarežģīto laikmetu, kurā, no vienas puses, pastāv lielas iespējas, bet, no otras – arī lieli apdraudējumi, ar kuriem visas valstis cenšas tikt galā šajā pasaulē,” sacīja EK priekšsēdētāja.
Leiena arī atzīmēja, ka cīņa par rūpnieciskajām jaudām veido globālo konkurenci un naratīvu cīņa cenšas vājināt uzticību Eiropai, lai iedragātu demokrātiju, kas tur valda.
Viņa norādīja, ka bažas par dzīves dārdzību un tehnoloģiju ātro attīstību nereti tiek izmantotas kā ierocis, lai cilvēkus šķeltu – dažkārt no ārpuses, bet pārāk bieži arī no iekšpuses.
Fon der Leiena aicināja šiem satricinājumiem neļauties un cīnīties par kopīgām Eiropas idejām.
0:54 EK priekšsēdētāja ikgadējā runā aicina veidot jaunu Eiropas drošības stratēģiju
Galvenā prioritāte – Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošana
EK priekšsēdētāja arī norādīja, ka, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspēju, vienlaikus aizsargājot investīcijas, būs jāpieņem skaidri fiskālie lēmumi:
“Tāpēc Eiropas ekonomikas atveseļošana ir mūsu galvenā prioritāte. Mums ir milzīgs tirgus. Pasaules līmeņa rūpniecība un pakalpojumi, bagātīgs uzkrājumu klāsts un viena no vadošajām valūtām pasaulē. Tomēr mēs joprojām sadrumstalojam savus kapitāla tīklus un pirktspēju. Tāpēc, stājoties amatā, mēs kopīgi izstrādājām drosmīgu plānu, lai veidotu ekonomiku, kurā inovācijas un enerģija plūst pāri robežām, kur uzņēmumi konkurē un attīstās visā Eiropā un kur uzkrājumi finansē mūsu nākotni,” pauda fon der Leiena, aicinot iestādes un cilvēkus sadarboties vēl vairāk.
“Tagad mums ir politiska vienošanās par ceļvedi “Viena Eiropa – viens tirgus”. Un kopā līdz nākamā gada beigām mēs varam pabeigt un mums ir jāpabeidz šī vēsturiskā vienotā tirgus pārveide. Mūsdienu ekonomikā ātrums ir būtisks. Pastāvīga atļauja vai veidlapa, pieslēgums elektrotīklam vai lēmums par finansējumu. Tas viss var noteikt, kur tiek veikti ieguldījumi un kur tiek radītas darbavietas. Mums jārīkojas daudz ātrāk, un tieši tādēļ mēs iesniegsim priekšlikumus, lai vēl vairāk paātrinātu atļauju izsniegšanu gadījumos, kad projekti ir Eiropas stratēģiskajās interesēs,” viņa uzsvēra.
EK priekšsēdētāja: Eiropa ir jāelektrificē
Fon der Leiena arī uzsvēra nepieciešamību attīstīt ES zaļo enerģiju jaudas. Viņa sacīja, ka Hormuza šauruma slēgšana likusi arī ES iedzīvotājiem rūgti izjust atkarību no importēta fosilā kurināmā.
“Kopš konflikta sākuma Hormuza šaurumā importētie fosilie kurināmie mums ir izmaksājuši papildu 90 miljardus eiro, nesaņemot nevienu enerģijas molekulu. Tāpēc mums ir jāpastiprina mūsu pieejamās un pašmāju tīrās enerģijas izmantošana – vai tā būtu atjaunojamā enerģija, vai kodolenerģija, biometāns vai citas tehnoloģiski neitrālas enerģijas avoti. Taču šīm enerģijām jānodrošina mums neatkarība un jāsamazina enerģijas cenas,” viņa pauda.
Tāpat fon der Leiena atzīmēja, ka Eiropa ir jāelektrificē:
“Mūsu mērķis ir līdz 2040. gadam divkāršot elektroenerģijas īpatsvaru. Tādējādi Eiropa varētu samazināt izdevumus par fosilā kurināmā importu par 260 miljardiem eiro gadā.”
EK priekšsēdētāja: Eiropai jāuzlabo gatavība reaģēt uz tveici
Šī bija patiesības vasara, pauda fon der Leiena. Un no svelmes nebija pasargāta teju neviena šī kontinenta daļa.
“660 000 hektāru tika nodedzināti līdz pamatiem. Zaudēti aptuveni 12 miljoni tonnu ražas. Mūsu acu priekšā pazūd tādas nozīmīgas upes kā Donava un citas. Karstuma viļņu laikā ir notikuši vairāk nekā 35 000 papildu nāves gadījumu, aprūpes iestādēs un slimnīcās valda bīstami augsta temperatūra. Un tas viss ir tikai neliels ieskats. Šie bija viskarstākie vasaras mēneši vēsturē. Taču, visticamāk, tie būs vismaigākie no tiem, kas vēl priekšā,” brīdināja fon der Leiena.
Viņa norādīja, ka ES strauji jāuzlabo sava gatavība karstumam un tā radītajām sekām. Tāpēc nākamajā mēnesī EK prezentēs jaunu klimata izturības plānu.
Tajā tiks identificētas 100 visneaizsargātākās teritorijas Eiropā un tiks novērtēti riski un tas, kādā līmenī tie būtu jāpārvalda.
“Tas mums nodrošinās visaptverošu pieeju līdz pat vietējam līmenim, kur pielāgošanās ir visnozīmīgākā, un šī plāna mērķis būs padarīt Eiropu par līderi un pielāgošanās tehnoloģijas par milzīgu jaunattīstības tirgu,” pauda fon der Leiena.
Mākslīgais intelekts – tikai mijiedarbībā ar cilvēku
Mākslīgais intelekts (MI) strauji kļūst par ekonomikas un drošības pamatu, un šīs tehnoloģijas potenciālu pilnībā vēlas izmantot arī Eiropa.
“Esmu optimiste un ticu, ka mākslīgajam intelektam ir potenciāls nest labumu cilvēcei, ja mēs to izmantosim pareizi. Taču, tāpat kā jebkurai jaudīgai jaunajai tehnoloģijai, mākslīgajam intelektam ir gan plašas iespējas, gan arī milzīgi riski,” norādīja fon der Leiena.
EK prezidente sacīja, ka MI likums ir būtisks elements, lai ieviestu drošības pasākumus, un tas ļauj Eiropai ietekmēt globālos centienus un to, kā risināt šo jautājumu. Tāpēc ES pastiprinās sadarbību ar domubiedriem, piemēram, Kanādu, Apvienoto Karalisti un citām valstīm.
Fon der Leiena sacīja, ka šobrīd EK koncentrējas uz piecām visvērtīgākajām nozarēm, kurās MI ir vislielākais potenciāls.
“Un mums Eiropā ir dati par veselību, transportu, lauksaimniecības un pārtikas nozari, modernu ražošanu, kā arī aizsardzību un kosmosa nozari. Novembrī mēs paziņosim par revolucionārām iniciatīvām šajās nozarēs. Mēs aicināsim dalībvalstis, Eiropas Parlamenta deputātus, nozares pārstāvjus un uzņēmējus pievienoties mums šajā vērienīgajā Eiropas projektā. Mūsu pieeja ir skaidra — mēs vēlamies mākslīgo intelektu.
Mēs vēlamies, lai MI radītu lielāku pievienoto vērtību, lielāku atbildību, kā arī zemākas izmaksas un mazāku enerģijas patēriņu. Bet galvenais – mēs vēlamies MI, kas mijiedarbojas ar cilvēku. Tā ir Eiropas pieejas būtība.”
Kanāda – pirmā Eiropas Savienības asociētā locekle
“Šajā pagrieziena punktu laikmetā mūsu labklājība un drošība netiks veidota tikai mājās. Šogad mēs parakstījām brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Indiju, “Mercosur”, Meksiku, Austrāliju un Indonēziju. Tagad mums ir spēkā tirdzniecības nolīgumi ar vairāk nekā 80 valstīm – vairāk nekā jebkurai citai valstij pasaulē. Un uzņēmumi prasa no mums vēl vairāk. Šodien es varu paziņot par jaunu starptautisku savienojamības projektu. Tas tieši savienos Dienvidkaukāzu un Centrālās Āzijas reģionus ar Eiropas tirgu. To mēs saucam par “Viduskoridoru”,” paziņoja fon der Leiena.
EK arī apņēmusies dažādot tirdzniecības maršrutus, trīskāršot tirdzniecības plūsmas un līdz 2030. gadam ievērojami samazināt kravu tranzīta laiku.
Fon der Leiena arī sacīja, ka Eiropa vienmēr būs līdere, kad runa ir par tādas sistēmas aizstāvību, kas balstās uz noteikumiem.
“Taču mēs vairs nevaram paļauties uz to kā vienīgo veidu, kā nodrošināt savas intereses, vai pieņemt, ka tās noteikumi mūs pasargās no sarežģītajiem draudiem, ar kuriem saskaramies šajā jaunajā pasaulē. Mums steidzami jāpārskata mūsu partnerības un jāveido globālas koalīcijas, lai stiprinātu mūsu noturību un demokrātijas. Un arī šeit tikai Eiropa ar savu lielumu un ietekmi var uzņemties vadošo lomu. Un tieši tāpēc esmu šodien uzaicinājusi Kanādas premjerministru Marku Kārniju,” pauda EK priekšsēdētāja.
Fon der Leiena arī atzīmēja, ka redz lielas sadarbības iespējas ar Kanādu, tā paverot tai ceļu kļūt par pirmo Eiropas Savienības asociēto locekli.
Eiropai jāuztur divu valstu risinājuma ideja
Savā runā EK priekšsēdētāja arī apliecināja ES turpmāku atbalstu Ukrainai, kā arī pievērsās Palestīnas un Izraēlas jautājumam.
“Eiropa ir līdere palestīniešu atbalstīšanā. Mēs esam snieguši vairāk palīdzības nekā jebkurš cits, izmantojot Palestīnas donoru grupu un iniciatīvu “Team Gaza”. Mēs esam sapulcējuši 65 delegācijas. Kopā esam apņēmušies piešķirt gandrīz 1 miljardu eiro, lai atjaunotu Gazas joslu un atbalstītu modernu Palestīnas pašpārvaldi. Eiropa atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, taču palestīniešu tautai ir tādas pašas tiesības dzīvot drošībā un cieņā. Eiropas uzdevums ir uzturēt dzīvu divu valstu risinājuma ideju,” viņa pauda.
Ukraina savukārt tika pieminēta 21 reizi – tā labi parādot, ka atbalsts Ukrainai tiks turpināts. Un kopā ar Ukrainu Eiropa plāno attīstīt jaunu, lētāku modulāru pretraķešu aizsardzības sistēmu “Freya”, lai Eiropai nebūtu jāpaļaujas tikai uz amerikāņu “Patriot”.
Eiropa piedāvās rīkus atkarības mazināšanai no sociālajiem medijiem
Tāpat EK priekšsēdētāja runā pievērsa uzmanību sociālajiem tīkliem un tam, cik neaizsargāti no to kaitīgās ietekmes ir bērni un jaunieši.
“Mūsu bērniem ir vajadzīgs laiks. Laiks, lai attīstītu savu personību, lai augtu kopā ar citiem. Lai saskartos ar visām tām emocijām un izvēlēm, kas raksturīgas reālajai dzīvei. Viņiem ir vajadzīgs laiks pat būt garlaikotiem, jo tieši tad viņiem ir jāizmanto iztēle, ir jārunā,” pauda fon der Leiena.
EK priekšsēdētāja sacīja, ka bija sasaukusi īpašu ekspertu grupu, kas ne tikai aptaujājusi jauniešus, bet raudzījās citu valstu pieredzē, ierobežojot bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem. Un nu pienācis laiks rīkoties arī Eiropā.
“Jau rīt Eiropas Komisija ierosinās “EU KIDS Act” jeb “ES Bērnu aizsardzības likumu”, kurā tiks piedāvāta pakāpeniska un diferencēta pieeja.
Katram vecumam ir savas īpatnības, un tādēļ katram būs savs, individuāli pielāgots aizsardzības līmenis. Kopumā – sociālie tīkli nav pieejami bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem. Personīgie konti nav pieejami bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem. Tas nozīmē, ka no 13 līdz nepilniem 15 gadiem būs pieejami tikai “mini konti”, kurus izveido un uzrauga vecāki vai aizbildņi. Tie būs ar ierobežotām funkcijām un lietošanas laika ierobežojumu līdz vienai stundai dienā,” viņa skaidroja.
Platformām tiks izvirzīta arī obligāta droša dizaina prasība.
“Es apzinos, ka daudzi uzskata, ka “lielo tehnoloģiju uzņēmumu” ietekme ir pārāk liela un to nav iespējams apturēt. Es tam nepiekrītu. Mums nav jāpieņem atkarību izraisošas funkcijas. Mums nav jāpieņem, ka bērni tiek ievilināti arvien ekstrēmākā saturā. Mums nav jāpieņem, ka meiteņu fotogrāfijas tiek izmantotas, lai ar mākslīgā intelekta palīdzību radītu seksualizētus attēlus. Tāpēc mēs rīkojamies,” norādīja amatpersona.
Kas ir runa par stāvokli Eiropas Savienībā (SOTEU)?
Runa par stāvokli Eiropas Savienībā (SOTEU) ir Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas sagatavots pārskats par Eiropas Savienības (ES) prioritātēm nākamajam gadam, balstoties uz valstu bloka līdzšinējiem sasniegumiem.
Tās saturs pirms pašas uzrunas tiek turēts lielā slepenībā un ir pieejams tikai diviem cilvēkiem – fon der Leienai un viņas biroja vadītājam Bjernam Zībertam.
Šo runu, gluži tāpat kā teju visas iepriekšējās runas par stāvokli ES un arī galvenās uzrunas Eiropas Parlamentam, viņa noslēdza ar frāzi “Ilgu mūžu Eiropai”.
Runu klātienē klausījās arī Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, Otavai arvien cenšoties padziļināt stratēģiskās saites ar Eiropas Savienību. Pēc EK priekšsēdētājas runas savus komentārus izteiks dažādu Eiropas Parlamenta politisko grupu līderi.
Ko Leiena nepateica?
Baltijas valstīm svarīgi ir arī tas, ko fon der Leiena savā runā nepateica. Tajā nebija konkrētu solījumu par papildu ES atbalstu Baltijas austrumu robežas aizsardzībai, dronu sienai, pretgaisa aizsardzības izvēršanai Baltijas valstīs vai konkrētam dronu aizsardzības projektam reģionā.
“Dronu sienas mums joprojām nav. Es nevaru akceptēt pieeju, ka mēs pa dažus tūkstošus vērtiem droniem triecam ar iznīcinātājiem, kuru raķetes maksā vairākus miljonus. Tā ir milzīga resursu izšķērdēšana,” secina EP deputāte Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”).
Runājot par Leienas rosināto Eiropas Drošības padomi, Vaidere spriež, ka kopumā tā ir laba iecere. Tomēr viņa atgādina, ka iepriekš jau ir bijis daudz solījumu, kas vēl nav īstenoti.
“Attiecībā uz Eiropas Drošības padomes izveidi attiecībā uz konkrētu protokolu izveidi kādā veidā Eiropas Savienība reaģē uz apdraudējumiem dalībvalstīm arī uz jaunu Eiropas instrumentu izveidi, kādā veidā attīstīt Eiropas Savienības aizsardzības spējas. Tātad, runājot par konkrētu aprīkojumu un tādām lietām. Tie visi ir būtiski jauni paziņojumi, kuri, es gribētu teikt, pirmām kārtām ir svarīgi tieši Eiropas Savienības austrumu robežas valstīm,” uzskata Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”).
“Domāju, ka viņa dalīja konfektes gan pa labi un pa kreisi – to nevar noliegt. Es domāju, tas bija diezgan simetriski – nepazaudēt saprātīgo daļu no labējiem, bet paturēt uz borta arī sociāldemokrātus,” spriež EP deputāts Ivars Ijabs (“Latvijas attīstībai”).
“Manuprāt, pietiekami netika uzsvērta Eiropas drošības dimensija. Protams, viņa runāja par aizsardzību, kurā tagad tiek ieguldīti 75% vairāk nekā pirms tam. Taču kopumā aizsardzība bija tik zemu šajā runā,” spriež EP deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”).
