ĪSUMĀ:
Volejbols tiešraidē LTV7 un LSM.lv
Eiropas čempionāta vīriešiem astotdaļfināls
Latvijas izlase Eiropas čempionāta astotdaļfinālam kvalificējusies otro reizi vēsturē – tas izdevās arī iepriekšējā reizē, kad latvieši startēja finālturnīrā 2021. gadā. Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, kad Ostravā bija jāspēlē pret spēcīgo Itāliju, arī šoreiz volejbolistiem praktiski neizpildāmā misija – jātiekas ar pašreizējiem Eiropas čempioniem un pasaules ranga līderiem Polijas volejbolistiem.
Polijā volejbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem – priekšā, visticamāk, ir tikai futbols. Nacionālās izlases spēles Polijā allaž tiek izpārdotas, vietējais čempionāts ir starp labākajiem pasaulē, un tur spēlē gan daudzi nacionālās izlases līderi, gan citu volejbolā vadošo valstu spēlētāji.
Poļu resursi ir iespaidīgi, un viņi varētu nokomplektēt vairākas izlases, kas cīnītos par medaļām Eiropas čempionātos.
Latvijas izlase astotdaļfinālam kvalificējās ar divām uzvarām, kas jau ir labākais sasniegums valstsvienības vēsturē – iepriekšējos divos piegājienos kopā izdevās gūt tikai vienu uzvaru. Ceļazīmi izdevās nopelnīt grupu turnīra noslēdzošajā dienā ar uzvaru 3:1 pār Turciju, un latviešu panākumu dēvē par vienu no čempionāta lielākajām sensācijām. Polijas izlase tikmēr dominēja un uzvarēja savā grupā – pirmajos četros mačos Polija uzvarēja ar 3:0, taču grupu turnīra noslēdzošajā spēlē viņiem zaudējums pret mājiniekiem Bulgārijas volejbolistiem ar 2:3. Tas gan nav milzīgs pārsteigums, jo arī Bulgārija ir viena no komandām, kas pretendē uz Eiropas čempionāta medaļām, un volejbols ir ļoti augstā līmenī, savukārt poļiem nespēlēja viņu lielākā zvaigzne Vilfredo Leons.
Arhīva foto. Pievienots 04.08.2022. Latvijas Volejbola federācija/Artūrs Stiebriņš Mihals Gogols darbā Latvijas volejbola izlasē
“Zaudējums Bulgārijai bija ļoti emocionāla un saspringta spēle. Arī Bulgārija aizvadīja ļoti labu maču, turklāt spēlēja savu skatītāju priekšā,” pastāstīja Gogols, kurš pirms pievienošanās Latvijas valstsvienībai bija viens no Polijas izlases galvenā trenera palīgiem. “Tomēr uzskatu, ka šis zaudējums mūsu komandai var būt pat laba lieta, jo tagad zinām, ka neesam neuzvarami. Zinām, ka arī mēs esam ievainojami un ir lietas, pie kurām varam strādāt. Man ļoti patika arī galvenā trenera Nikolas Grbiča reakcija pēc spēles. Viņš bija ļoti mierīgs un nosvērts. Tā bija tāda attieksme – labi, mēs zaudējām, tas ir sports. Kopējā bilance nav nemaz tik slikta. Galu galā svarīgs ir turnīra gala rezultāts. Pēc nedēļas vai divām varbūt neviens vairs neatcerēsies, ka zaudējām šo spēli. Cerams, tas būs tikai mačs, kas palīdzēs komandai nostāties uz pareizā ceļa.”
Kādreizējais Latvijas izlases volejbolists Mihelsons gana atzīstami novērtē mūsu valstsvienības līdz šim paveikto, tomēr neslēpj, ka varēja vēlēties arī maķenīt vairāk.
“Teiksim tā – ir labi, bet vienmēr var vēlēties labāk. Ir savas tehniskas kļūdas, ir savas spēlētājiem taktiskas kļūdas, bet caurmērā priecē atmosfēra. Neesmu iekšā komandā, bet izskatās, ka attieksme ir laba, bet gribējās tomēr vairāk pret Šveici dabūt, godīgi sakot,” uz zaudējumu šveiciešiem 1:3 norādīja pieredzējušais speciālists.
“Man patīk kopējā spēle, īpaši tad, kad komandai iet labi, bet arī kopumā. Patīk, kā spēlē Gustavs Freimanis. Patīk arī pārējo spēlētāju sniegums, patīk ātrums [Kristapam] Šmitam. Neko nepārmetot, bet ir tikai viena nelaime, ka mēs servi nevaram tik labi paņemt,” piezīmēja Mihelsons.
Poļu speciālists Gogols darbu ar Latvijas izlasi sāka 2022. gadā, un viņa vadībā neizdevās kvalificēties 2023. gada Eiropas čempionātam. Vienošanos ar poli nepagarināja, jo viņš devās strādāt uz klubu Japānā. Lai arī sarunas par to notika, tomēr savienot izlases trenēšanu un darbu Japānā nebija iespējams. Gogols lieliski pazīst daudzus tagadējos Latvijas izlases spēlētājus, un vairākus tieši viņš arvien vairāk iesaistīja valstsvienības pamatsastāvā.
“Piemēram, Kasparu Kronbergu mēs paņēmām vēl no vidusskolas. Viņš tolaik vēl mācījās vidusskolā. Arī par Ingaru Ivanovu nebija īsti skaidrs, vai viņš turpinās spēlēt vai ne. Mēs vienkārši nolēmām – labi, liekam likmi uz Kasparu. Ja paskatāmies uz iepriekšējo Eiropas čempionātu, Renārs Pauls Jansons spēlēja pirmā tempa pozīcijā. Arī Hermanu Egleskalnu mēs gaidījām atpakaļ, jo tajā brīdī viņš bija Latvijas labākais diagonāles spēlētājs. Tad sākās šī pāreja – Renārs sāka spēlēt diagonāles pozīcijā, kļuva arvien labāks un labāks, un saņēma arvien vairāk iespēju. Arī Edvīnam [Skrūderam] bija sava iespēja. Atceros, ka Deniss Petrovs pirmajā gadā bija pilnībā nodevies izlasei, bet otrajā gadā vēlējās paņemt nelielu pārtraukumu. Tā Edvīnam radās iespēja, un viņš to izmantoja,” atceras Gogols.
Gadi Gogola vadībā Latvijas izlasē bija pārmaiņu laiks, tomēr laiku valstsvienības galvenā trenera amatā viņš atceras ar prieku,
turklāt arī pašreizējā čempionātā viņš redzējis tieši abas uzvarētās spēles pret Rumāniju un Turciju.
“Spēlētāji ir nonākuši arvien labākos klubos visā Eiropā, kas viņiem palīdzēja iegūt pieredzi. Tas viss kopā ir novedis pie pašreizējās situācijas. Viņi vairākus gadus spēlējuši kopā, ir kļuvuši pieredzējušāki, smagi strādājuši, un tagad redzam šī darba augļus,” teica Gogols.
Pretiniece astotdaļfinālā Polija ir komanda no visaugstākajiem volejbola plauktiem – 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu vicečempioni, 2026. gada volejbola Nāciju līgas uzvarētāji (finālā uzveica ASV), pašreizējie Eiropas čempioni.
Poļu panākumu saraksts ir garš, bet komanda pilna ar pieredzējušiem spēlētājiem, kas gadu gaitā iemācījušies, kā uzvarēt svarīgākās spēles.
“Mums patiešām ir ļoti dziļš sastāvs, arī rezervistu soliņš ir ļoti spēcīgs. Tāpēc sākumsastāvs pats par sevi neizšķir visu spēli – daudz kas ir atkarīgs no tā, kas notiek laukumā. Piemēram, Nāciju līgas finālā mēs Vilfredo Leonu izmantojām diagonāles pozīcijā. Laukumā vienlaikus bija Leons, Tomašs Fornals un Kamils Semenjuks. Leons, protams, ļoti palīdzēja ar spēcīgām servēm un arī dažiem svarīgiem blokiem izšķirošos brīžos. Līderis vienmēr atrodas konkrētajā spēlē. Tas var būt diagonāles spēlētājs Bartolomejs Boladžs, kurš šajā turnīrā rāda ļoti augstu līmeni. Tas, protams, var būt Leons, kurš ļoti bieži ir tas spēlētājs, kurš pārņem iniciatīvu un aizved komandu pāri grūtībām,” par Polijas izlases līderiem stāstīja Gogols. “Tas var būt arī Fornals. Viņš ir tāds spēlētājs, kurš sāk spēlēt īpaši agresīvi brīdī, kad komandai klājas grūti, mēs zaudējam vai piedzīvojam sliktu spēles nogriezni. Viņš ir tā mazā dzirksts, kas komandai nepieciešama, lai atgūtu enerģiju un atgrieztos spēlē. Savukārt Semenjukam ir cita loma – viņš ir ļoti mierīgs, nosvērts un dod komandai lielu pārliecību. Tāpēc manā skatījumā šie četri spēlētāji ir ļoti svarīgi. Taču es nevaru pateikt, kurš gūs 20 punktus un kurš – 10. Tas viss noskaidrosies spēles laikā.”
Foto: Eiropas Volejbola konfederācija (CEV) Polijas izlases volejbolisti Eiropas čempionātā
Poļu līderis Leons izceļas ar īpaši stipru servi – vienā no turnīriem viņš izpildījis arī 138 kilometru stundā ātru servi, bet 130 kilometri stundā viņam ir samērā ierasta lieta. Arī Latvijas treneri izceļ poļu serves un spiedienu, ko viņi spēj izdarīt ar šo spēles elementu.
Protams, poļiem ir spiediens uzvarēt – gan no medijiem, gan līdzjutējiem. Tomēr Gogols saskata, ka
pēc tik daudziem gadiem, spēlējot milzu spiediena apstākļos, Polijas izlase pret to ir kļuvusi daudz imūnāka.
“Spēlētāji vienkārši ir pieraduši spēlēt situācijās, kad no viņiem prasa uzvaru. Arī klubos daudzi no viņiem izjūt šādu spiedienu. Kad spēlē Perudžas vai kādas citas augstākā līmeņa komandas sastāvā, no tevis sagaida uzvaras,” norādīja poļu volejbola speciālists. “Tāpēc domāju, ka mūsu spēlētāji ir izauguši un patiešām ir ļoti labi pieraduši spēlēt šādos apstākļos. Ja paskatāmies uz Polijas spēlēm pēdējos gados arī olimpiskajās spēlēs un pēdējā Nāciju līgā, ir bijušas daudzas situācijas, ka mēs gandrīz zaudējām spēli, bet pēc tam spējām mainīt tās gaitu un uzvarēt. Agrāk tā nebija.”
Latvijas izlasei laukumā būs jārāda visa sava meistarība un varēšana, lai varētu līdzvērtīgi paspēkoties ar Polijas izlasi un pasapņotu par milzīgu sensāciju un uzvaru mačā.
Uzrunātie eksperti norāda uz volejbola ļoti psiholoģisko dabu – komandu var spārnot pāris lieliskas izspēles, aizsardzībā izglābtas bumbas, kas, savukārt, iedragā pretinieku pārliecību.
“Jābūt ļoti lielai koncentrācijai – šādai spēlei sīkumu vairs nav. Pārdegt, protams, nevar, bet tev jākoncentrējas tā, ka spēlēsi pret grandu, bet ir jābūt iekšēji tādam velnam, ka tu taču neesi sliktāks. Neiesi un nezaudēsi viņam, bet jāspēlē, neizejot ārā no savas sistēmas, no volejbola sistēmas. Šīs mazās lietiņas nedrīkst atmest. Spēlētājiem jābūt ļoti koncentrētiem, taču jāspēlē sistēmā. Ir jāgrauž zeme, bet, kā saka [izlases treneris] Uģis [Krastiņš], ir jābūt pareizajā vietā,” paskaidroja Mihelsons.
Nevajadzētu gan domāt, ka poļi spēli pret Latvijas izlasi sagaidīs vieglprātīgi, uzsvēra Mihelsons.
“Te [izslēgšanas cīņās] vairs nenovērtēšana nenotiek. Grupu spēlē jā, grupu spēlē var būt visādi. Var paskatīties pretinieku spēles, var nenovērtēt, var likties, ka mēs tur vinnējām jau kaut kad, bet te vairs tas tā nenotiek. Ja spēle aizies punkts punktā līdz 15, tad tur nevar zināt, kā beigsies, jo tie pēdējie 10 punkti paskrien ātri. Tas ir tāpat kā, ja aiziet līdz piektajam setam, tad nevari zināt, kura komanda uzvarēs pie šīs spēļu izspēles. Tās ir praktiski astoņas minūtes spēles, un tad tur nevar zināt. Tur ātri aiziet tas rezultāts,” norādīja Mihelsons.
KONTEKSTS:
Eiropas čempionāta finālturnīrā startēja 24 valstsvienības, kas pirmajā posmā, sadalītas četrās grupās, izspēlēja apļa turnīru. Katras grupas četras spēcīgākās komandas iekļuva astotdaļfinālā. Grupas kārtas spēles risinājās četru valstu pilsētās Bulgārijā, Rumānijā, Somijā un Itālijā.
Latvijas izlase spēlēja Klužā–Napokā, Rumānijā, kur grupā ieguva 4. vietu. Latvieši D grupas startā un finišā pārspēja attiecīgi Rumāniju (3:1) un Turciju (3:1), bet pārējās spēlēs zaudēja Vācijai (0:3), Francijai (1:3) un Šveicei (1:3). Polijas izlase ieguva 1. vietu B grupā, kur pieveica Portugāli (3:0), Izraēlu (3:0), Ziemeļmaķedoniju (3:0) un Ukrainu (3:0), līdz pēdējā spēlē piekāpās Bulgārijai (2:3).
Izslēgšanas cīņas risinās Itālijā un Bulgārijā, tostarp finālspēles par medaļām notiks Milānā 26. septembrī.
