ASV armijas Centrālās pavēlniecības (CENTCOM) sniegtie dati ir jaunākais izmaksu aprēķins par ASV un Izraēlas 28. februārī sākto karu pret Irānu.
ASV Kongresa Budžeta birojs (CBO) otrdien bija paziņojis, ka bruņotais konflikts Aizsardzības ministrijai 1. augustā bija izmaksājis aptuveni 38 miljardus dolāru. Birojs arī piebildis, ka atkarībā no vardarbības intensitātes izmaksas var būt no diviem līdz trim miljardiem dolāru mēnesī, ja šis konflikts turpināsies.
Jaunais aprēķins arī parādīja, ka ASV bruņotie spēki turpina izlietot dārgu munīciju.
Lielāko izmaksu pozīciju veido izlietotā munīcija, kas līdz 1. augustam izmaksājusi 21,7 miljardus dolāru, bet līdz 3. septembrim – 28,1 miljardu dolāru –, tātad mēneša laikā šī summa pieaugusi par vairāk nekā 6 miljardiem dolāru.
Finansiālās izmaksas ir tikai daļa no Irānas kara ietekmes, kas arī skar naftas cenas un akciju tirgu, pat nepieminot kritušos un ievainotos amerikāņu karavīrus.
Politiskās izmaksas kļūs zināmas novembrī paredzētajās ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās, kurās republikāņu pozīcijas apdraud šī kara nepopularitāte.
Jaunais kara izmaksu aprēķins nācis klajā laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija rosina pieņemt militāro budžetu 1,5 triljonu dolāru apmērā. Baltais nams arī aicina Kongresu apstiprināt 95 miljardu dolāru paketi, kas palīdzētu finansēt Irānas karu un citas prioritātes.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
