Fotogrāfijas ar diviem no pagalma izbēgušiem liela izmēra suņiem, kas skrien gar ceļa malu, Ropažu novada Garkalnes iedzīvotāju saziņas vietnē pagājušās nedēļas nogalē raisīja plašas diskusijas. Satraukumu saasināja nesenie notikumi ar Carnikavas bērnudārza bērniem, kurus bija sakoduši suņi. Iedzīvotāji ziņoja, ka fotogrāfijās redzamie Garkalnes suņi iepriekš ir saplosījuši vismaz divus citus suņus.
Sieviete, kas vēlējās palikt anonīma, pastāstīja, ka divi un ļoti lieli “vilku suņi” stāvēja ar saimnieci, kura turēja abus pavadā.
“Garām ejot, šie divi suņi – vienkārši tas bija moments – nogāza saimnieci gar zemi, izrāvās no siksnām un uzmetās virsū manam sunim un man. Es mēģināju šos suņus atgaiņāt. Tika arī manas rokas sakostas, bet mans mazais sunītis bija saplosīts. Mēs ātri noreaģējām, momentāni braucām uz klīniku, bet policija, kura bija piebraukusi, pateica, ka šis gadījums ir jāmēģina atrisināt sarunu ceļā. Apmēram pēc gada bija otrs gadījums, kur šie paši suņi saplosīja mūsu kaimiņu sunīti,” pastāstīja sieviete.
Pirmajā gadījumā saimnieki saņēma materiālo atlīdzību vienojoties. Arī otrā gadījumā tikusi panākta vienošanās, tomēr
nogalinātā suņa saimnieki ziņojuši arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas suņus 2023. gadā atzina par bīstamiem. Taču iedzīvotāji joprojām ik pa laikam redz, ka šie paši suņi mēdz pastaigāties bez saimniekiem.
“Tad, kad es redzu šos suņus klaiņojam, es neredzu, ka saimnieks viņus meklētu,” uzsvēra sieviete.
Ropažu novada pašvaldība neatklāja, cik daudz iesniegumu saņemts saistībā ar konkrētajiem suņiem, bet PVD norādīja – par dzīvnieka klaiņošanu var uzlikt sodu, ir jāziņo pašvaldībai.
“Šobrīd tiešām ir tā, ka gaidām šos noteikumus, kas noteiks regulējumu, kā ar šo dzīvnieku rīkoties, kas jau vienreiz ir uzbrucis. Tas, kas šobrīd mums ir zināms no Dzīvnieku aizsardzības likuma, ka dzīvnieks tiek eitanizēts, ja ir uzsākts kriminālprocess un cilvēkam nodarīti smagi miesas bojājumi vai cilvēks ir gājis bojā,” paskaidroja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Meldra Ivbule-Sjanita.
Tā kā vairāk nekā astoņus mēnešus nebija spēkā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu, dienesti esot gaidījuši, kad valdība apstiprinās jaunus, kas regulēs prasības dzīvnieku saimniekiem, kuru dzīvnieki jau kādam uzbrukuši.
Jaunie noteikumi, piemēram, paredz, ka agresīvu suni drīkst ārpus teritorijas izvest tikai īsā pavadā un tikai pilngadīga persona. Tāpat nedrīkst atstāt piesietu pie veikala, kā arī sunim atsevišķos gadījumos jālieto uzpurnis. Paredzēti vēl citi ierobežojumi.
Latvijas Veterinārārstu biedrība noteikumus vērtēja atzinīgi, jo tie pēc dzīvnieka agresijas ļaus nekavējoties rīkoties, lai agresīvu dzīvnieku uzbrukumi neatkārtos.
“Praktiski pie tāda niansētāka regulējuma vēl nākotnē tomēr jāturpina strādāt mums visiem – gan ministrijai, gan veterinārārstiem, gan dzīvnieku audzētājiem, lai vēl niansētāk varētu šos gadījumus vērtēt. Bet kopumā šis ir pareizs solis,” vērtēja Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents Ilmārs Dūrītis.
Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistrā šonedēļ 119 suņiem bija atzīme, ka tie kādam ir uzbrukuši. PVD aicina cilvēkus par katru šādu gadījumu, kad dzīvnieks uzbrūk, ziņot policijai.
