ĪSUMĀ:
Vēlēšanu farsā savu varu nostiprina “Vienotā Krievija”
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 95,18 % biļetenu saskaitīšanas, “Vienotā Krievija” saņēmusi 57,83 % balsu, pirmdien apgalvo vēlēšanu komisija.
Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm valdošajai partijai Valsts domē būs 355 no 450 vietām, un tai būs nodrošināts divu trešdaļu vairākums, kas nepieciešams konstitūcijas grozīšanai.
Atsevišķi komentētāji jau norāda, ka šis arī bija galvenais nepieciešamais iznākums, lai Krievijas vadība varētu arī turpmāk pielāgot valsti kara ekonomikai.
Krievijas vēlēšanu farsā, kas ilga trīs dienas, bija ļauts piedalīties tikai tām partijām, kas atbalsta diktatoru Vladimiru Putinu un Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Krievijas vienīgā pretkara partija “Jabloko” tika izslēgta no dalības “vēlēšanās”.
Valsts domē tādējādi iekļuvušas tikai tur līdz šim pārstāvētās partijas – komunisti ar 13,81 % balsu, nelaiķa Vladimira Žirinovska savulaik dibinātā Liberāldemokrātiskā partija ar 8,98 % balsu un pseidoliberālā partija “Jaunie ļaudis” ar 7,96 % balsu.
Tieši “Jaunie ļaudis” ieguvuši visvairāk balsu ārvalstīs izvietotajos vēlēšanu iecirkņos, un tur vismaz vēlētāju aptaujas liecināja, ka pārsvars ir ievērojams. Par “Jaunajiem ļaudīm” balsojuši 48 %, bet par “Vienoto Krieviju” tikai 2 %.
Tajā pašā laikā saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem partija “Taisnīgā Krievija” ar 4,96 % balsu nav pārvarējusi iekļūšanai Valsts domē noteikto 5 % barjeru.
Komunistiem attiecīgi domē būs 40 deputāti, Liberāldemokrātiskajai partijai – 25, bet “Jaunajiem ļaudīm” – 20. Vēl četras vietas tiks “Taisnīgajai Krievijai”, ko tā ieguvusi vienmandāta apgabalos.
Saskaņā ar varasiestāžu datiem vēlētāju aktivitāte esot pārsniegusi 59 %, kas ir vairāk nekā iepriekšējā Valsts domes vēlēšanu izrādē 2021. gadā.
Neskatoties uz Kijivas un starptautiskās sabiedrības protestiem, tā dēvētās vēlēšanas pirmo reizi tika rīkotas arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kur balsošana bieži notika zem iebrucēju automātu stobriem.
Vēlēšanas gan noritēja ne bez starpgadījumiem, jo balsošanu apgrūtināja gan dažādi kiberuzbrukumi, gan Ukrainas spēku veiktais apjomīgākais dronu uzbrukums Maskavai un Maskavas apgabalam.
Eksperts: Krievijā varētu pastiprināties slēptās mobilizācijas aktivitātes
Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultāti parāda, ka, visticamāk, Krievijas iekšpolitikā nekas nemainīsies, Latvijas Radio raidījumam “Pusdiena” sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
“Par pašiem rezultātiem, skaidrs, ka tie parāda, ka nekas nemainīsies un vēlēšanas ir veids, kā esošais politiskais režīms veido šo konsolidāciju. Konsolidāciju ar Putina, konsolidāciju ap arī Putina šo ārpolitisko un iekšpolitisko kursu. Tas, ko mēs redzējām vēlēšanās, ir faktiski, ka režīms parādīja savu spēju izmantot dažādus administratīvos resursus, lai mobilizētu vēlētājus primāri jau tos, kas darbojās dažādās budžeta iestādēs, lai nodrošinātu kaut cik ticamus dalības rādītājus,” sacīja Cepurītis.
Tāpat rezultāti ļaus “Vienotajai Krievijai” pastiprināt slēptās mobilizācijas aktivitātes karam Ukrainā.
“Viens no tipiskajiem vai ticamākajiem scenārijiem ir, ka pēc šīm vēlēšanām pastiprināsies mobilizācijas aktivitātes.
Grūti spriest, vai tiks pieņemts lēmums izsludināt plašu mobilizāciju, kā tas bija 2022. gadā, bet, visticamāk, tiks pastiprinātas tā saucamās slēptās mobilizācijas aktivitātes, kas jau turpinās Krievijā, bet aizvien vairāk un vairāk tas notiks represīvos veidos.
Un visdrīzāk arī Kremlim vairāk nebūs tik daudz jāuztraucas, piemēram, par Ukrainas uzbrukumu radītajām sekām, jo arī tās varēs, tā teikt, paslaucīt zem paklāja, izmantojot Krievijas plašo propagandas aparātu,” komentēja Cepurītis.
Pievēršoties Krievijas provokāciju iespējamai pastiprināšanai, ko arvien biežāk apspriež starptautiskie mediji, Cepurītis uzskata, ka provokācijas ir veids, kuru Krievija uzskata par iespēju ietekmēt Eiropas valstis.
“Zināmā mērā tas parāda, ka Krievijas politiskās elites uzmanība no vēlēšanām tagad atkal var tikt pievērsta ārpolitikas jautājumiem. Mums noteikti ir jābūt gataviem tiem pašiem hibrīdā rakstura darbībām pret mums, jo tas diemžēl ir tas veids, kā Krievija pašlaik saredz savas spējas ietekmēt Eiropas politiku, un mēs diemžēl esam parādījušies Krievijas kaimiņos, un Krievija noteikti būs gatava zināmā mērā censties mūs ietekmēt ar šiem piespiedu līdzekļiem gan mūs, gan arī mūsu Eiropas partnerus,” teica ārpolitikas pētnieks.
Arī Lietuvas Seima Ārlietu komisijas vadītājs Remiģijs Motuzs uzskata, ka Kremlis, nostiprinot savas pozīcijas tā dēvētajās vēlēšanās, pastiprinās provokācijas. Tomēr Motuzs uzsvēra, ka tuvākajā laikā jauns mobilizācijas vilnis nebūs gaidāms.
“Es domāju, ka ir gaidāmas jaunas provokācijas. No mobilizācijas uz noteiktu laiku [Krievijā] atturēsies, jo vēlēšanu kampaņas laikā tika solīts, ka tās nebūs. Taču provokāciju iespējamība ir liela, jo, es teiktu, Kremlis un vara pēc šo vēlēšanu rezultātiem ir nostiprinājušies un, kā jau tika minēts, valdošā partija ir ieguvusi un saglabā konstitucionālo vairākumu,” pirmdienas rītā Lietuvas Sabiedriskajam medijam LRT sacīja Motuzs.
Rezultāti viltoti arī reģionālajās “vēlēšanās
Vienlaikus ar Valsts domes “vēlēšanām” notika arī reģionālās elektorālās izrādes, kā tās dēvē trimdā dzīvojošie krievu opozicionāri.
Lai gan tā dēvētajās vēlēšanās bija ļauts piedalīties tikai režīmam lojālajām partijām, tiek ziņots par plašiem pārkāpumiem un viltojumiem.
Spilgts piemērs nepārprotamai balsu skaitīšanas viltošanai ir Čečenijas vietvalža “vēlēšanas”, kurās ar 99,85 % balsu atkal “uzvarējis” Ramzans Kadirovs, kas saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 2016. gadā ieguva 94,8 % balsu, bet 2021. gadā – 99,7 %.
Gubernatoru “vēlēšanas” notika vēl septiņos reģionos. Visur, iegūstot vairāk nekā 60 % balsu, “uzvarējuši” līdzšinējie vietvalži. Pieci no tiem pārstāv “Vienoto Krieviju”, viens – komunistus, bet viens ir “bezpartejisks”.
KONTEKSTS:
Krievijas Valsts domes vēlēšanas notika no 18. līdz 20. septembrim. Tajās ievēlēs 450 Krievijas Federālās sapulces apakšpalātas Valsts domes deputātus. Tās bija pirmās Valsts domes vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā.
Šoreiz, gluži kā iepriekšējās reizēs, vēlēšanās ļauts piedalīties vien tām partijām, kas simpatizē pašreizējai iekārtai un Krievijas vadonim Vladimiram Putinam. Tātad reāla opozīcija tajās nepastāv.
Vēlēšanās šogad bija plānojusi startēt arī vienīgā Krievijas teritorijā esošā opozīcijas un pretkara partija “Jabloko”, taču augustā Krievijas augstākā tiesa anulēja tās dalību vēlēšanās. “Jabloko” pēc aizlieguma startēt tā dēvētajās Valsts domes vēlēšanās mudināja savus atbalstītājus tomēr ierasties vēlēšanu iecirkņos, bet balsot ar sabojātiem partiju sarakstu vēlēšanu biļeteniem.
