Vācijas raidorganizācija “Deutche Welle” atsaucas uz sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem un vēsta, ka Merca pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība Mēklenburgā-Priekšpomerānijā saņēmusi tikai 4,9 % balsu un pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara nebūs pārstāvēta landtāgā. Tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā partijas vēsturiski sliktākais rezultāts – 9 % Brēmenē 1951. gadā.
Pirmo vietu ar vairāk nekā 38 % balsu ieņēma galēji labējā AfD, kas ir vairāk nekā divas reizes labāks rezultāts nekā pēdējās vēlēšanās 2021. gadā.
Bet otrajā vietā ierindojās pašreizējās federālās zemes premjeres labēji centriskā Sociāldemokrātiskā partija ar 35,5 % balsu.
Iepriekšējās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga vēlēšanās 2021. gadā SPD guva pārliecinošu uzvaru, izcīnot 39,6 % balsu, kamēr par AfD balsoja 16,7 % vēlētāju.
Vēl vienu sakāvi Mercs piedzīvojis galvaspilsētā Berlīnē, kur uzvarējusi galēji kreisā partija “Kreisie”, kas saņēma 25,7 % balsu. Kristīgie demokrāti ar nepilniem 19 % ierindojušies otrajā vietā, sekojot Zaļajiem un AfD. Ja kreisajiem spēkiem izdosies atrast sabiedrotos, tie var iegūt kontroli pār Berlīnes vadību pirmo reizi kopš Vācijas atkalapvienošanas 1990. gadā.
Mercs pēc aptauju rezultātu publiskošanas CDU smago sakāvi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā raksturoja kā katastrofu, taču solīja turpināt reformu īstenošanu.
“Reformām ir jānotiek,” pavēstīja Mercs. “Es uzņemos šo atbildību, jo vēlos virzīt mūsu valsti uz priekšu.”
Viņš norādīja, ka Vācijas ekonomiskās un politiskās problēmas padara sarežģītas un potenciāli nepopulāras reformas nevis mazāk, bet gan vēl steidzamākas, un apņēmās tās virzīt uz priekšu ar “stingrību, neatlaidību un pacietību”.
Taču viņa politiskie pretinieki jau ir izteikušies, ka Mercam vajadzētu atkāpties. Arī Kristīgajiem demokrātiem vajagot padomāt, vai viņiem ir nepieciešams saglabāt pie varas Mercu, vai arī svarīgāk ir novērst pilnīgu partijas lejupslīdi.
