Šis raksts nav ieteikums iegādāties vai pārdot vērtspapīrus.
ĪSUMĀ:
Lētas akcijas pašas sevi nepērk
Man ir paziņas, kuri IPO laikā nopirka 100 akcijas, lai saņemtu akcionāra atlaides un bonusus. Viņi saka tā: “Mēs esam absolūti laimīgi ar šīm 100 akcijām. Bet, ja mēs būtu ieguldījuši 10 000 eiro, tas noteikti nebūtu bijis veiksmīgs investīciju veids.” Es tikko paskatījos, cik maksā “Virši” akcijas – 4,44 eiro. Par pieciem centiem mazāk nekā IPO [iziešanas biržā] laikā. Kā jūs šo situāciju varētu izskaidrot?
Pats galvenais, ko saprast: investīcija “Virši” akcijās – tas ir ilgtermiņa jautājums.
Par cenu. Ja mēs skatāmies uz to, ko esam izdarījuši kopš IPO – piecos gados –, tad patiesībā ir tā, ka uzņēmuma vērtība ir divkāršojusies. Jo uzņēmuma EBITDA [peļņas rādītājs pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem] ir divas reizes augusi pret 2020. gadu. Bet tā ir taisnība, ka akcijas cena šobrīd ir par 1 % zemāka nekā IPO laikā. Un jautājums ir – kā tas var iet kopā.
Man nav īsti cita skaidrojuma, kā mēģināt to skaidrot ar ģeopolitiku, jo mūsu reģions šobrīd nav ļoti pateicīgs investīcijām risku dēļ. Bet mums ir skaidrs stratēģiskais plāns, un mēs EBITDA peļņu turpināsim būtiski audzēt. Agri vai vēlu tam būs jāatspoguļojas arī akcijas cenā.
Pirmā pusgada rezultāti
Šī gada pirmajos sešos mēnešos AS “Virši-A sasniedzis 4,2 miljonu eiro peļņu (+187 %), apgrozījums pieaudzis par 22 %, uzrādot 229,7 miljonus eiro. EBITDA rādītājs palielinājies par vairāk nekā 60 %, līdz 10,1 milj. eiro.
Un kas vēl ir būtiski – akcionāri regulāri saņem ne tikai atlaides, bet arī dividendes, kas īstenībā nav tik bieži izplatīts Baltijā kotētiem uzņēmumiem. Ar tādu ilgtermiņa perspektīvu uz izaugsmi, es domāju, tas ir labs stāsts, kāpēc turpināt ticēt uzņēmumam.
Uzreiz pateiksim tiem, kuriem ir 100 akcijas, – akcionāru lojalitātes programmā nekas būtiski nemainīsies?
Jā, būtiskas izmaiņas bonusos neplānojam.
Un dividendēs?
Šobrīd mēs dividendēs sadalām tikai 20 % no uzņēmuma peļņas [jūnijā par vienu akciju izmaksāti 6 centi – S.P.]. Kāpēc ne vairāk? Ļoti intensīvs investīciju periods pēdējos gados ir bijis. Ja nākotnē investīcijas būs nepieciešamas mazākas, tad var tikt izskatīts arī variants, ka dividenžu izmaksas proporcija paaugstinās.
Ja akcijas ir tik lētas ģeopolitikas dēļ, tad liekas loģisks jautājums: vai jūsu lielākajiem akcionāriem nav intereses piepirkt klāt biržā sava uzņēmuma akcijas? Piemēram, “SAF Tehnika” akcionāri to dara regulāri.
Labs jautājums. Lielā apjomā šobrīd, cik es zinu, lielie akcionāri šādus pirkumus neveic. Bet laikam nebūs korekti, ja es atbildēšu viņu vietā.
Varētu atbildēt par kompāniju. AS “Virši-A” pati varētu pirkt savas akcijas biržā, uzturot likviditāti un cenu augstāku.
Šobrīd mums šāds scenārijs nav aktuāls, jo mēs diezgan aktīvi visu brīvo kapitālu investējam.
Marža aug, iemesli – vismaz trīs
Par pirmā pusgada finanšu atskaiti: neto peļņas un EBITDA rentabilitātes kāpumi ir skaisti. Vai šis līmenis ir ilgtspējīgs, vai arī tas ir vienreizēji veiksmīgs gads?
Te es atgādināšu, lai visi, kā saka, ir uz vienas lapas: mūsu EBITDA šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2025. gada pirmo pusgadu, pieauga no 6,3 miljoniem līdz 10,1 miljonam, un neto rentabilitāte pieauga no 0,8 % līdz 1,8 %. Piekrītu, ļoti būtisks pieaugums. Iemesli vismaz trīs.
Biržas lietas
Rakstu sērija, kurā pēc pārskatu iesniegšanas iztaujājam lielāko biržā izgājušo Latvijas uzņēmumu vadītājus par biznesa attīstību, plāniem un akciju cenu svārstībām.
Iespējams, visbūtiskākais ir tas, ka daudzas DUS jeb stacijas, ko mēs atvērām iepriekšējos gados, šogad ir uzņēmušas pilnu jaudu un sākušas ģenerēt tos rezultātus, ko mēs gaidījām. Katrai stacijai, ko tu atver, ir nepieciešams laiks, kamēr tā sāk “ieskrieties”. Tas ir numur viens.
Numur divi – 17 “Astarte” stacijas, kuras mēs pārņēmām. Pirmos rezultātus tās deva jau no jūnija.
Un trešais – pagājušogad mums bija izaicinājums ar elektrības tirdzniecības segmentu, kur rentabilitāte bija negatīva. Šī gada pirmajā pusgadā mēs to esam būtiski uzlabojuši.
Visi trīs iemesli varētu šķist ilgtspējīgi?
Uz priekšu šie iemesli varētu pat vēl uzlaboties. Enerģētikas segmentu mēs varam turpināt ļoti būtiski attīstīt. “Astarte” stacijās arī vēl ir potenciāls. Un arī esošajās stacijās – es neteiktu, ka mēs jau esam sasnieguši griestus.
Par jūsu maržu tieši degvielas segmentā. Kad pasaulē naftas un naftas produktu cenas kāpj, ir pārmetumi, ka Latvijas DUS saņem lielāku maržu. Un “Virši-A” pusgada atskaitē redzams: degvielas tirdzniecības apgrozījums pieauga par 29 %, bet bruto peļņa degvielas tirdzniecībā aug nesamērīgi vairāk – par 38,5 %.
Kopš Irānas un ASV kara sākuma šis temats par degvielas cenām ir bijis ļoti populārs sabiedrībā un arī politiķu vidū. Tāpēc tam ir pievērsta liela uzmanība. Cenu veidošanu ļoti būtiski uzrauga gan Ekonomikas ministrija, gan Konkurences padome. Un publiskajā telpā abas šīs institūcijas ir atzinušas, ka pirmajā pusgadā pēc kara sākuma uzcenojumi degvielas tirgū nav palielinājušies, salīdzinot ar periodu pirms kara sākuma.
Kāpēc mums peļņa aug straujāk? Es mēģināšu vienkārši izstāstīt. Degvielas segments sastāv no dažādiem apakšsegmentiem. Piemēram, ir privātpersonas, biznesa klienti un vēl dažādi produkti. Katram produktam ir savs uzcenojums, un privātpersonām tas parasti ir lielāks nekā biznesa segmentā. Atbilde uz jautājumu lielā mērā ir saistīta ar to, ka mēs esam palielinājuši privātpersonu īpatsvaru. Un otrs – produktu “mix” kopējā portfelī arī mainās.
Foto: Publicitātes attēls “Virši-A”
106 stacijas. Tuvu brieduma punktam
Jūlijā jūs paziņojāt par 17 “Astarte” staciju pārņemšanu, bet vēl par četrām tiek gaidīta Konkurences padomes atļauja. Salīdzinot ar jūsu “vecajām” stacijām, cik tās būs līdzvērtīgas biznesa apjomu ziņā?
Vismaz puse no šīm stacijām atrodas tādās vietās, kur tie litru un preču pārdošanas apjomi būs ļoti labi – Baldonē, Iecavā, Dobelē… Ir arī mazākas apdzīvotas vietas. Bet es nevarētu teikt, ka šīs stacijas kopējā mūsu portfelī būs apakšā pēc apjomiem. Būs gan tuvāk augšai, gan pa vidu, gan mazliet zem vidus.
Pirmie mēneši parāda, ka apjomi ir labi. Īpaši mēs esam priecīgi par to, ka ir ļoti būtisks privātpersonu īpatsvars, kas ir svarīgi mums kā biznesam.
Un mēs esam tikai ceļa sākumā, jo sadarbība saistībā ar nomām un investīcijām – tas būs ilgs ceļš uz priekšu.
Kā strādā nomas modelis – jūs dalīsiet peļņu vai ir fiksēts maksājums?
Nedrīkstu to publiski komentēt. Bet ko varu pateikt: mēs šajās stacijās jau darām un vēl turpināsim darīt ļoti apjomīgas investīcijas, daudzos miljonos mērāmas, un mēs to darām tikai tāpēc, ka mums pretī ir ļoti gara termiņa nomas līgums.
Ja tur būtu īss termiņš, vienalga pieci vai cik gadi, mēs tādas investīcijas neveiktu.
Cik daudz investēsiet?
Miljonus, precīzi nedrīkstēšu pateikt, komercnoslēpums atkal.
Kad paspēsiet tos ieguldīt?
Lielāko daļu jau līdz šī gada beigām.
Ja Konkurences padome ļaus pārņemt vēl plus četrus DUS, “Virši” tīklā kopā būs 105 stacijas?
Ja līdz gada beigām pabeigsim celtniecību Vienības gatvē, tad uz gada beigām būs 106.
Tad “Virši” tīkls jau būs “izveidots”, vai vēl redzat “baltos plankumus” Latvijas kartē?
Es teiktu tā, ka Latvijā lielā mērā mēs būsim visu izdarījuši, ko mēs gribam. Ir atsevišķi punkti, varbūt Pierīgā, Rīgā, kur vēl varētu diskutēt par papildu staciju. Ir arī atsevišķas nelielas vietas – piemēram, Talsi vai Limbaži. Bet kopumā mēs būsim pietuvojušies brieduma punktam.
Un tāpēc tās investīcijas nākamajos gados, ļoti iespējams, vairs neies tik būtiski Latvijas tīkla paplašināšanā, kā citos projektos.
Jūs strādājat degvielas biznesā vairākus gadus. Cilvēkam no malas varētu šķist jocīgi, ka plus/mīnus puse no DUS peļņas īstenībā nāk nevis no degvielas, bet no pārtikas un citām precēm.
Jā, droši vien, ka no malas tas liekas ja ne jocīgi, tad vismaz savdabīgi. Bet “Viršiem” vēl pirms 10 gadiem vismaz 80 % no bruto peļņas nāca no degvielas. Pēdējos gados tas rādītājs svārstās tuvāk 50 %. Un mana pārliecība ir, ka nākotnē tas aizies zem 50 %, bet veikalu preces un citi segmenti palielinās savu īpatsvaru.
Ne visiem tīkliem tas tā ir, jo tas prasa lielu darbu, lai attīstītu to veikala segmentu, lai tev būtu tā labā kafija, ēdieni, dzērieni. Tas nenotiek pats no sevis.
Arhīva foto. Pievienots 19.02.2026. “Virši” publicitātes foto “Virši”
Lietuva – grūts jautājums
Šobrīd Lietuvā jums ir…
Viena stacija.
Vai bija vērts? Kā tas vispār ir iespējams – būt atsevišķā tirgū ar vienu DUS?
(smejas) Tas bija 2024. gada otrajā pusē, kad mēs tur atvērām pirmo staciju. Lietuvā degviela vienmēr bija lētāka, un daudzi biznesa tranzīta klienti uzpildījās Lietuvā un tālāk brauca cauri Latvijai uz Igauniju neuzpildoties. Vai arī otrā virzienā – no Igaunijas uz Lietuvu, bet Latvijā nepildījās. Tāpēc mums vajadzēja savu biznesu tur.
Skaidri apzināmies, ka tas ceļš ir jāturpina uz priekšu ar jaunām stacijām. Bet tā problēma ir tāda, ka no 2025. gada 1. janvāra mūsu kaimiņi ļoti būtiski palielināja akcīzes likmes degvielai. Kā rezultātā degviela tur ir dārgāka nekā Latvijā, arī šogad. Lietuviešu biznesa tranzīta klienti īpaši vairs Lietuvā nepildās, viņi pildās Latvijā. Mūsu Lietuvas plāniem tas ir izaicinājums.
Es teiktu tā: mums pašiem ir diezgan aktuāls jautājums, ko darīt ar Lietuvas biznesu.
Ir skaidrs, ka ar šo vienu staciju ir nepietiekami. Un varbūt loģiskāk būtu attīstīt jaunas stacijas pilsētās, jo šī pirmā stacija ir pie automaģistrāles, un tur mēs nevaram īsti saprast, kā uz mums reaģētu iedzīvotāji.
Tas ir diezgan grūts jautājums – cik strauji mēs gribam tur iet uz priekšu un kādā veidā, jo tas prasīs kapitālu. Scenāriji ir dažādi, bet es ceru, ka mēs pusgada laikā nonāksim līdz stratēģijai.
Ar vienu staciju tas kopējais Lietuvas virziens iet ar zaudējumiem?
Teikšu tā – šis segments nedod mums tādu kapitāla atdevi, kādu mums vajadzētu.
Un scenārijs vispār Lietuvu “aizklapēt ciet”…
Šis konkrētais nav ar augstu varbūtību.
Vai ir ambīcija kļūt par Baltijas tīklu?
Ilgtermiņā tāda ambīcija vairāk ir nekā nav, bet pirmais solis būtu saprast par Lietuvas virzienu. Tāpēc Igaunija šobrīd mums nav aktuāls jautājums.
Arhīva foto. Pievienots 29.12.2025. Publicitātes attēls “Virši-A” elektroauto uzlādes punkts
Enerģētika aug pakāpeniski, biometāns – labākā investīcija
Jūsu mērķis bija kļūt par enerģētikas uzņēmumu. Bija daudz reklāmas par elektroenerģijas tirdzniecību. Bet jūsu finanšu atskaitē vērā ņemamos apjomos es šo virzienu neredzu. Kāda peļņas daļa varētu būt no elektroenerģijas 2028. gadā, lai jūs to vērtētu kā veiksmīgu rezultātu?
Mājsaimniecībām mēs palaidām elektrības segmentu tikai 2023. gada beigās. Mēs esam pilnīgs jaunpienācējs šinī segmentā. Tur mums jācīnās ar milžiem. Pirmais solis bija vispār palaist produktu, lai mēs varam tirgot elektrību, lai klientam būtu ērti noslēgt līgumu, visu darīt arī aplikācijā. Tagad mums tas segments aug diezgan veselīgi. Bet tā problēma ir, ka mēs sākam no pilnīgas nulles.
Otrais solis ir nodrošināt, lai šis segments ir rentabls. Tagad – 2026. gada pirmajā pusgadā – mēs redzam, ka rentabilitāte ir ar plus zīmi.
Ja runājam par cipariem, tad [elektroenerģija] pirmajā pusgadā mums sastādīja mazu ciparu – ap nepilniem 2 % no bruto peļņas. Dažu gadu laikā tas cipars mierīgi varētu sasniegt 5 līdz 10 %. Bet tā būs pakāpeniska izaugsme.
Kādi avoti nodrošinās papildu aptuveni 12 miljonus eiro EBITDA peļņu, kas nepieciešami, lai 2028. gadā sasniegtu 32 miljonu eiro mērķi?
Tur ir četri virzieni. Un kāpēc mēs vispār ticam ļoti ambiciozam EBITDA plānam? Mums vēl pirms astoņiem gadiem EBITDA kopumā bija 3 miljoni gadā, tagad – 10 miljoni pusgadā. Un tā dinamika katru gadu ir laba.
Tātad, numur viens: mēs redzam, ka mūsu stacijas joprojām nav uzņēmušas pilnus apgriezienus, tie rezultāti visu laiku uzlabojas.
Numur divi – “Astartes” darījums. Tur tas potenciāls ir ļoti liels.
Numur trīs, kas ir ļoti būtiski, – biometāna rūpnīca, kas uzsākusi ražošanu testa režīmā, un drīzumā mēs plānojam nodot šo rūpnīcu arī ekspluatācijā. Un mēs redzam, ka no 2027. gada šis biometāns, ko mēs eksportēsim tālāk uz Eiropu, tas mums sniegs… Es atkal nedrīkstēšu minēt konkrētu ciparu, bet vairākos miljonos mērāmu EBITDA gadā.
Un numur četri – elektrības tirdzniecība noteikti turpinās attīstīties. Saliekot kopā četrus faktorus, mēs neredzam, kāpēc lai mēs nevarētu sasniegt šo ilgtermiņa plānu.
Iepriekšējās atskaitēs bija rakstīts, ka biometāna rūpnīca sāks ražošanu pirmajā pusgadā. Tagad, septembrī, stāstīts par testa režīmu. Bija tehniskas problēmas?
Nē, es vairāk teiktu tā, ka šī rūpnīca ir ļoti tehnoloģiski sarežģīts organisms, ja tā var teikt. Un klasiski tas ir normāli, ka šādu projektu pilnīga palaišana pāris mēnešus atpaliek no grafika. Bet mēs esam ļoti tuvu.
Kādu biometāna daļu pārdosiet savā DUS tīklā?
Kūtsmēslu biometāns skaitās ļoti augstas kvalitātes un arī ļoti dārgs. Tāpēc šobrīd ir izdevīgāk to eksportēt uz Eiropu, kur mums jau ir noslēgti līgumi.
Izņemot tos projektus, par kuriem mēs jau esam parunājuši, vai jūs redzat variantus šeit vai Baltijā attīstīt enerģētikas projektus? Saules bateriju parki, kas vēl?
Tas, ko mēs neminējām šajā sarunā, – esam uzsākuši dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem. Privātpersonām šobrīd vēl ne, bet skatīsimies, kā šis segments attīstās.
Un otrs – lai arī mēs jau minējām biometāna rūpnīcu, tas mums ir devis pārliecību, ka mēs varētu attīstīt arī citus šādus projektus. Šim segmentam ir augstāka kapitāla atdeve nekā vidēji citiem projektiem. Citi segmenti vismaz šobrīd mums nav aktuāli.
Tās augstas cenas Eiropā ir ģeopolitikas dēļ?
Liela nozīme ir arī kopumā Eiropas zaļajam virzienam, jo daudziem uzņēmumiem gan transportā, gan ražošanā dažādas Eiropas regulas uzliek pienākumu mazināt CO2 pēdu. Un biometāns ir ļoti konkurētspējīgs enerģijas veids, kā to pēdu mazināt. Tas nav tik daudz ģeopolitikas jautājums.
