Vācijā autovadītājiem jārēķinās ar pieaugošām izmaksām, bet Francijā neapmierinātība pāraugusi arī protesta akcijās. Īpaši smagi sadārdzinājums skar nozares, kuru darbība ir tieši atkarīga no degvielas.
Degvielas sadārdzinājums ietekmē ikvienu
Francijā zvejnieki bloķējuši ostas un degvielas noliktavas, pieprasot palīdzību no valdības. Ar pieaugošām izmaksām saskaras arī lauksaimnieki un pārvadātāji. Taču problēma neaprobežojas tikai ar autovadītājiem.
Foto: EPA, OLIVIER HOSLET Degvielas cenas Beļģijā
Dārgāka degviela palielina arī transporta un preču piegādes izmaksas, radot papildu spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem. Cenu kāpuma sekas dažādas sabiedrības grupas izjūt atšķirīgi, sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules panorāma” atzina sociālās politikas eksperts Masimiljano Maskerīni.
“Visvairāk cieš tās sabiedrības grupas, kuru darbs saistīts ar degvielas izmantošanu. Mēs runājam par lauksaimniekiem un kravas automašīnu vadītājiem, kuri pārvadā preces. Viņus degvielas cenu kāpums skar īpaši smagi, jo tas ietekmē arī viņu ienākumus,” norāda Maskerīni.
“Taču degvielas sadārdzinājums ietekmē ikvienu. Saskaņā ar mūsu nesen veikto pētījumu aptuveni trešdaļa aptaujāto eiropiešu paredz, ka tuvāko 60 dienu laikā viņiem varētu rasties grūtības segt degvielas izmaksas.”
Pieaugošais ekonomiskais spiediens liek Eiropas valdībām meklēt risinājumus. Vācija no oktobra līdz gada beigām samazinās degvielas nodokļus par 17 centiem litrā, šim mērķim atvēlot aptuveni divarpus miljardus eiro. Savukārt Francija izvēlējusies mērķētu atbalstu lauksaimniekiem, zvejniekiem un citām sadārdzinājuma skartajām nozarēm.
Risinājums nedrīkst izmaksāt dārgāk nekā pati problēma
Arī kaimiņos Lietuvā valdība meklē iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
“Valdība apsver iespējas kompensēt vismaz daļu izmaksu, ar kurām saskaras gan cilvēki, kas automašīnas izmanto ģimenes vajadzībām, gan uzņēmumi. Vienlaikus apzinoties, ka jebkuru pasākumu izmaksām nevajadzētu pārsniegt tās problēmas apmēru, kuru ar šiem pasākumiem mēģina atrisināt. Tāpēc, manuprāt, tā nav viegli atrisināma dilemma,” sarunā ar “Pasaules panorāmu” atzīst Lietuvas Ģeopolitikas un drošības studiju centra direktors Lins Kojala.
Eiropas valdības izvēlējušās atšķirīgus palīdzības veidus. Daļa samazina degvielas nodokļus, lai atvieglotu izmaksas visiem autovadītājiem, citas sniedz mērķētu atbalstu konkrētām nozarēm un iedzīvotāju grupām.
Taču, ja augstās cenas saglabāsies ilgstoši, arvien svarīgāks kļūs jautājums, kam šī palīdzība patiešām nepieciešama un cik ilgi to vispār iespējams sniegt.
“Ir vēl kāds aspekts, kas jāņem vērā. Degvielas patēriņš. Cenas pieaug tāpēc, ka jēlnaftas un pārstrādāto naftas produktu, īpaši dīzeļdegvielas, pieejamība ir ierobežotāka. Tāpēc, piešķirot subsīdijas, kas samazina degvielas cenu, mēs savā ziņā mudinām ikvienu vairāk patērēt resursu, kura jau tagad trūkst,” norāda ES aģentūras “Eurofound” Sociālās politikas nodaļas vadītājs Maskerīni.
“Veidojas apburtais loks – jo vairāk degvielas tiek patērēts, jo vairāk tiek izmantots šis jau tā ierobežoti pieejamais resurss, un tāpēc tā cena pieaugs vēl vairāk. Tādēļ mums jābūt uzmanīgiem un jāapsver visas iespējamās sekas.”
Degvielas cenu kāpums nemazinās Eiropas atbalstu Ukrainai
Taču valdību iespējas palīdzēt iedzīvotājiem nav neierobežotas. Eiropas valstīm vienlaikus jāpalielina izdevumi aizsardzībai un jānodrošina atbalsts Ukrainai. Augošā dzīves dārdzība un inflācijas palielināšanās šos lēmumus padara politiski sarežģītākus. Tikmēr Krievija mēģina izmantot sabiedrības neapmierinātību, lai veicinātu domstarpības Eiropā.
ASV prezidents Donalds Tramps arīdzan devis mājienus, ka pie degvielas cenu kāpuma vainojami arī Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ar ko ukraiņi mērķtiecīgi cenšas vājināt agresorvalsts ekonomiku un samazināt tās ienākumus.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns gan uzskata, ka Ukrainas rīcība nevājinās Eiropas atbalstu ukraiņiem.
“Es domāju, ka nebūs tūlītējas sekas attiecībā uz Eiropas valstu nostāju. Skaidrs, ka Eiropas valstu politiķiem ir jāpatur prātā, jo viņus jau ievēl attiecīgo valstu vēlētāji – vai tie ir Vācijas vai Francijas pilsoņi –, un tāpēc attiecīgo valstu līderiem ir jāieklausās savos pavalstniekos. Bet domāju, ka šobrīd nav mums pamats gaidīt, ka būs tūlītēja pozīcijas maiņa. Atbalsts Ukrainai turpināsies.”
Eiropas valdību pieņemtie atbalsta pasākumi pagaidām ir īstermiņa risinājumi. Taču karš Tuvajos Austrumos turpinās, un tā izraisītie naftas piegāžu traucējumi liek pārskatīt arī agrākās prognozes par degvielas cenu attīstību.
Pirms kara caur Hormuza šaurumu transportēja aptuveni piektdaļu pasaules naftas. Tagad Persijas līča valstis izmanto alternatīvus piegādes maršrutus, tostarp cauruļvadus, kas ļauj naftu nogādāt pasaules tirgū, apejot šaurumu. Šie maršruti palīdzējuši ierobežot kara ietekmi uz pasaules tirgu, taču reģionā joprojām pastāv jaunu piegādes traucējumu risks.
Jāmeklē ilgtermiņa risinājumi
“Ja karš turpināsies ilgi un jo īpaši, ja notiks tālāka eskalācija, kuras mērķis būs alternatīvie naftas piegāžu maršruti, kas ļauj apiet Hormuza šaurumu, tad, protams, riski vēl vairāk pieaugs un ievērojami palielināsies iespējamība, ka naftas cenas kāps,” atzīst Lietuvas analītiķis Kojala.
“Taču līdz šim, manuprāt, lai gan mums jāapzinās naftas tirgus ievainojamība un nestabilitāte, kā arī tā lielā atkarība no ģeopolitiskajiem procesiem, jāatzīst, ka situācija nav attīstījusies tā, kā daudzi eksperti bija prognozējuši. Un tas parāda, ka pat vissarežģītākajos apstākļos ir alternatīvi veidi, kā saglabāt ekonomisko un politisko stabilitāti.”
“Ir skaidrs, ka arī Hormuza šaurums nekad vairs nebūs tāds, kāds tas bija agrāk. Pat ja tiktu panākts pamiers vai miers, ar to viss nebeigsies, kamēr nemainīsies režīms Irānā,” spriež Andžāns.
“Viennozīmīgi nevajag gaidīt tādas skaistas dienas Tuvajos Austrumos, kādas ir bijušas, ka tādas būs vienmēr. Degvielas cenas varbūt nedaudz nokritīsies, bet eventuāli tās tāpat ilgtermiņā augs. Nevajag gaidīt nekādu lielu kritumu ilgtermiņā.”
Ieilgušais karš Tuvajos Austrumos Eiropas valdībām liks meklēt ne tikai veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem pārvarēt pašreizējo sadārdzinājumu, bet arī ilgtermiņa risinājumus, lai mazinātu atkarību no nestabilajiem pasaules energoresursu tirgiem.
Taču, kamēr nav skaidrs, kad karš beigsies un cik augstu vēl var kāpt degvielas cenas, miljoniem eiropiešu nāksies dzīvot ar nenoteiktību par to, cik rīt izmaksās ne tikai brauciens uz darbu, bet arī pārtika un citas ikdienas vajadzības.
