Grozījumi paredz samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī atcelt obligāto biodegvielas piejaukuma prasību marķētajai lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielai un noteiktai militārām vajadzībām paredzētai degvielai.
Akcīzes nodoklis uz laiku zemāks
Komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas paredz
no 1. oktobra līdz gada beigām samazināt akcīzes nodokļa pagaidu likmi
dīzeļdegvielai no 396 līdz 330 eiro par 1000 litriem. Savukārt bezsvina benzīnam noteiks pagaidu akcīzes nodokļa likmi 490 eiro par 1000 litriem.
Budžeta komisija skatīja četrus atsevišķus likumprojektus. Vienu bija sagatavojis “Apvienotais saraksts” un piedāvāja virzīt kā komisijas likumprojektu. Tas paredz no 1. oktobra līdz gada beigām vēl vairāk samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un to samazināt arī benzīnam. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un komisijas deputāts Edgars Putra (“Apvienotais saraksts”) uzsvēra, ka dīzeļdegvielai akcīze jau reiz samazināta, bet tagad piedāvāts spert nākamo soli un atvieglojumu attiecināt arī uz benzīnu.
“Līdzīgi kā mēs jau vasarā pieņēmām vienu cenu samazinājumu attiecībā uz dīzeļdegvielu par nepilniem astoņiem centiem, tad šobrīd tas piedāvājums ir spert nākamo soli un dīzeļdegvielas akcīzi samazināt vēl par astoņiem centiem. Tas ir, pārrēķinot cenās, tai skaitā PVN, nosakot šo likmi, šoreiz jau no 396 eiro uz 330 eiro, kas ir Eiropas Savienības noteiktais minimālais slieksnis dīzeļdegvielai. Pēc koalīcijas partneru lūguma esam izvērtējuši un raduši iespēju arī piedāvāt akcīzes likmes samazinājumu benzīnam – tie arī ir nepilni astoņi centi,” teica Putra.
Viņš sacīja, ka akcīzes samazināšanas dēļ valsts trīs mēnešos ieņemtu par 14,4 miljoniem eiro mazāk. Viņaprāt, šo summu šogad varētu segt no ieņēmumiem par konfiscētiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, jo tie pārsniedzot prognozēto.
Tādējādi izmaiņas varētu
samazināt gan dīzeļdegvielas, gan benzīna cenu mazumtirdzniecībā par aptuveni astoņiem centiem litrā,
ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā tiktu atspoguļots degvielas cenā. Vienlaikus paredzēts mazināt izmaksu slogu transporta, loģistikas, būvniecības, ražošanas un citu nozaru uzņēmumiem.
Jūtams arī vēlēšanu tuvums
Grozījumus virza steidzamības kārtībā, lai zemākās likmes piemērotu no 1. oktobra. Tas ir divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām.
Kairis: Kā jūs raugāties – vai nav tāda priekšvēlēšanu dāvana?
Putra: Nē, tam ir izskaidrojums tādā ziņā, ka degvielas akcīzes atskaites tiek dotas ar mēnesi, mēneša griezumā. Un mēs nemaz ātrāk to nemaz nevarējām pieņemt ar pirmo pirmo oktobri, jo, piemēram, ja mēs lēmumu pieņēmuši, piemēram, 10. septembrī, tas tāpat stātos spēkā ar 1. oktobri.
Tas gan nenozīmē, ka degviela uzpildes stacijās kļūs lētāka tieši par astoņiem centiem. Pēc iepriekšējās dīzeļdegvielas akcīzes samazināšanas Konkurences padome secināja: nodokli samazināja par nepilniem deviņiem centiem litrā, bet cena uz staciju tablo tādēļ bija vidēji par aptuveni pieciem centiem zemāka. Šajā vērtējumā neņēma vērā atlaides, ko daļa pircēju saņem pie kases. SEB ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka akcīzes mazināšana ir ātrākais politiķiem pieejamais solis, taču degvielas cenu turpina ietekmēt arī notikumi pasaulē.
“Jāsaprot, ka šīs šīs svārstības un potenciāli arī joprojām riski Uz šo tirgu nozīmē to, ka arī šis atbalsts varētu būt nejūtams, ja tomēr šī spriedze, piemēram, attiecībā par notikumiem Tuvajos Austrumos, turpina palielināties,” pauda Gašpuitis.
Likumprojektu Saeimā virza steidzamības kārtībā. Degvielas tirgotāju pārstāve Ieva Ligere uzskata, ka šo tempu ietekmē arī vēlēšanu tuvums.
“Protams, ka to var just. Un, protams, ka tādā klasiskā kārtībā šie jautājumi noteikti būtu skatīti vispirms un gājuši caur valdību un izdiskutēti ar visām iesaistītajām un atbildīgajām ministrijām, pirms šie jautājumi nonāk valdībā. Šobrīd vēlēšanu ietekmē, protams, tie jautājumi ir aktuāli,” sacīja Ligere.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs prasīja nosaukt konkrētus skaitļus – cik bija plānots saņemt un cik saņemts. Putra sākumā precīzu summu nenosauca, bet vēlāk norādīja, ka ieņēmumu pārpilde ir 30 miljoni eiro. Finanšu ministrijas pārstāve paskaidroja, ka šai ieņēmumu pozīcijai nav noteikta stingra plāna: aptuveni 30 miljoni eiro bija indikatīva prognoze.
Šuvajevs arī jautāja, vai bez akcīzes samazināšanas koalīcija virzīs vēl ko, lai sasniegtu premjera nedēļas sākumā piesaukto 20 centu cenu kritumu. Putra atbildēja, ka komisijas darba kārtībā ir trīs Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtie likumprojekti. Viņš skaidroja, ka par dažādiem cenu samazināšanas pasākumiem uzdevumi bija doti vairākām ministrijām, bet “Apvienotais saraksts” no savas puses sagatavojis akcīzes nodokļa mazināšanas likumprojektu.
Akcīzes samazinājumu atbalstīja arī “Jaunā Vienotība”. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka svarīgi palīdzēt ne tikai dīzeļdegvielas, bet arī benzīna pircējiem. Vienlaikus viņš
aicināja sekot, vai nodokļa samazinājums tiešām parādīsies cenās.
Par to komisijā izskanēja pretēji vērtējumi. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) brīdināja, ka 1. oktobrī uzpildes stacijās astoņu centu krituma vēl nebūs, jo akcīzes izmaiņas līdz cenai nonāk ar nobīdi. Turklāt iepriekšējā reizē līdz pircējiem nonāca tikai daļa no iespējamā samazinājuma. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītāja Ieva Ligere savukārt apgalvoja, ka tirgotāji nodokļa samazinājumu cenās pārnesīs pilnībā. Arī viņa piekrita, ka tas nenotiks uzreiz pirmajā dienā, jo vispirms jāpārdod degviela, par kuru nodoklis jau samaksāts.
Likumprojekts paredz, ka līdz šī gada beigām samazinātā akcīzes nodokļa ietekmi uz valsts budžetu kompensēs ieņēmumu pārpilde no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas. Šāds risinājums paredzēts kā vienreizējs pasākums.
Komisija lūgs Saeimu grozījumiem Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā noteikt steidzamību un iekļaut tos Saeimas sēdē 24. septembrī.
Savukārt komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Transporta enerģijas likumā paredz atcelt obligāto biodegvielas piejaukuma prasību marķētajai lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielai. Pēc likumprojekta autoru aplēsēm tas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem varētu samazināt degvielas izmaksas par 0,03 līdz 0,15 eiro litrā.
Tāpat izņēmumu no obligātā biodegvielas piejaukuma prasības paredzēts noteikt atsevišķai Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku vajadzībām paredzētai dīzeļdegvielai, lai nodrošinātu tās ilgstošu uzglabāšanu un izmantošanu militārajā tehnikā.
Ekonomists: naudas pārlikšana no kabatas uz kabatu
Centieni mazināt cenu degvielai ir īstermiņa risinājums un naudas pārlikšana no vienas kabatas uz citu. Tā Saeimā skatāmos priekšlikumus vērtē “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Tas nav gudrs solis. Tas iedzīvotājiem pārliek naudu no vienas kabatas uz otru ar milzu pompu priekšvēlēšanu laikā. Tā nav gudra ekonomikas politika, un tā sūta nepareizus signālus par tehnoloģiju izvēli,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” teica Strautiņš.
Saeimas virzītie priekšlikumi, viņaprāt, rada maldīgu miera sajūtu, ka arī turpmāk var turpināt pirkt iekšdedzes auto, taču nākotnē tas vairs nebūs izdevīgi. Pēc Strautiņa domām, ir viens labs risinājums – pāreja uz elektrisko transportu.
“Elektriskais transports ir labs risinājums neatkarīgi no tā, vai jūs gribat glābt pasauli vai ne,” teica ekonomists.
Vēl vairākas idejas
Izvērtās diskusija par vēl trim ZZS projektiem. Viens paredz uz laiku atcelt degvielas cenā iekļauto maksu par valsts drošības rezervēm. Tas, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, dīzeļdegvielu varētu padarīt par 8,3 centiem litrā lētāku. Taču komisija par šo projektu vēl neizšķīrās: tā lūdza Ekonomikas ministrijai nedēļas laikā piedāvāt risinājumu.
Otru ZZS projektu, kas paredz no 1. novembra atcelt obligāto biodegvielas piejaukumu lauksaimnieku un zvejnieku marķētajai dīzeļdegvielai un noteiktai bruņoto spēku degvielai, komisija atbalstīja pirmajam lasījumam. Tas neattiecas uz visu degvielu uzpildes stacijās, un arī tūlītēju cenu kritumu šīs izmaiņas nedotu.
Arī nozaru viedokļi par šo atšķīrās. Degvielas tirgotāju asociācija izņēmumus atbalsta, bet biodegvielas ražotāji iebilst pret prasību maiņu jau noslēgtu piegādes līgumu laikā. Klimata un enerģētikas ministrija konceptuāli neiebilst, taču norāda, ka projektu vajag precizēt un to pašu rezultātu varētu panākt ar valdības noteikumiem. Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka militārajai tehnikai piemērotas degvielas iegādes problēma jāatrisina. Ja valdība noteikumus pieņems, komisija likumprojektu tālāk otrajam lasījumam nevirzīs.
Visvairāk ZZS sēdē uzstāja uz savu trešo priekšlikumu – līdz gada beigām samazināt PVN degvielai no 21 līdz 12 procentiem. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, ja viss nodokļa samazinājums nonāktu cenās, tas dīzeļdegvielu varētu padarīt par aptuveni 15,6 centiem litrā lētāku, bet benzīnu – par 14,6 centiem. Taču komisija šo projektu šodien laika trūkuma dēļ nepaguva izskatīt.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis prasīja sasaukt sēdi vēl ceturtdien pirms Saeimas sēdes.
“Degvielas jautājums mums šobrīd ir tiešām aktuāls un spiedīgs. Es ļoti cienu un novērtēju premjera uzstādīto mērķi – samazināt degvielas cenu par 20 centiem litrā, bet šodien pieņemtie lēmumi, – mēs vēl līdz pusei neesam nonākuši tiem 20 centiem. Un patiesībā no tā, kas līdz šim ir izrunāts, no visiem iespējamiem ceļiem un scenārijiem, mums ir palicis pēdējais un vienīgais, kas to varētu izdarīt, tas ir pievienotās vērtības nodoklis, kuru pēc būtības mums ir iespēja skatīt, lemt,” teica Rokpelnis.
Komisijas vadītāja Aiva Vīksna no “Apvienotā saraksta” šo gan neapsolīja, norādot, ka likumprojektu par PVN samazināšanu skatīs nākamajā sasauktajā komisijas sēdē.
KONTEKSTS:
Degvielas cenas Latvijā tuvojas rekordaugstām atzīmēm, pasaules tirgū nafta atkal strauji sadārdzinājusies. “Brent” jēlnaftas cena septembra pirmajā pusē pārsniedza 100 dolārus par barelu pēc jauniem triecieniem ASV un Irānas karā un uzbrukumiem naftas infrastruktūrai reģionā.
Apstiprināšanai Saeimā virza grozījumus, kas degvielas cenu uz laiku mazinātu par vidēji astoņiem centiem litrā, lai gan valdība paredzēja lemt par pasākumiem, ar kuriem degvielas cenu varētu samazināt pat par 20 centiem litrā. Šāds scenārijs gan netiek virzīts.
