Pēc Zelenska teiktā, ASV rosina, ka miera sarunas varētu atsākties Apvienotajos Arābu Emirātos un tās būtu tehniskā līmenī, tātad sarunās pagaidām nepiedalītos augsta līmeņa valdības pārstāvji.
Skepse par Putina gatavību mieram
Ukrainas prezidents izteica cerību uz miera sarunu atdzīvināšanu un pat iespējamo tikšanos ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu decembrī gaidāmajā G20 samitā Maiami. Šādu gatavību Zelenskis pauda, vēl pirms Putins tika ielūgts uz sanāksmi. Tagad, kad ASV gatavo trīspusējas sarunas, līderu tikšanās kļuvusi reālāka.
Arī ASV administrācija paudusi cerību, ka Putina vizīte ASV dotu viņam vēl vienu iespēju tikties ar prezidentu Trampu. Taču no Maskavas puses pagaidām nav sekojusi atbildes reakcija.
Laikā, kad Eiropā izskan arvien jauni brīdinājumi par iespējamo Krievijas vēršanos arī pret NATO, par jebkādu miera sarunu izredzēm valda liela skepse.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks izteicies, ka Putina uzaicināšana uz G20, ja tā palīdzētu miera sarunām, ir atbalstāma, taču par Krievijas ieinteresētību mierā Eiropā valda liela skepse.
“Ja Putina uzaicināšana uz G20 mūs var pietuvināt reālam mieram, es to pilnībā atbalstu. Bet manā skatījumā – un to parāda arī mana pieredze – šobrīd, šajā posmā Krievija to drīzāk redzētu kā iedrošinājumu tās agresīvajai politikai. Un es par to baidos.”
Krievijas radītais apdraudējums palielinās
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis norāda, ka poļi saņem daudz informācijas no dažādiem avotiem par to, ka Krievija šogad gatavojot kaut ko nozīmīgu. Un ka jebkāda eskalācija vai, piemēram, tā sauktā viltus karoga operācija kalpotu kā iegansts turpmākai mobilizācijai Krievijā, kas būtu ārkārtīgi nepopulāra, bet nepieciešama Putina režīmam. Sikorskis arī izteicās, ka baltkrievi atkal esot satraukti par to, ka varētu tikt ierauti karā.
Ziņas par iespējamo apdraudējumu arī Eiropas dienvidos esošajām valstīm, kas šonedēļ izskanēja medijos, apstiprinājis arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Uz žurnālistu jautājumu, vai Krievija, piemēram, varētu palaist bruņotu dronu uz kādu no Francijas lidostām, Makrons atbildēja: “Atbilde ir “jā”. Krievija redz Eiropu kā Ukrainas stratēģisko dziļumu. Jo mēs viņiem palīdzam. Eiropa ir pakļauta uzbrukumiem jau gadiem, bet pēdējo gadu un īpaši nedēļu laikā tie kļuvuši intensīvāki.
Uzbrukums Leipcigā bija ļoti nopietns, jo – ja nu tas nebūtu izgāzies? Būtu upuri Vācijas teritorijā,” secina Makrons. “Tās ir naidīgas darbības, kas var nogalināt.”
Dānija pēc izlūkdienestu ziņojuma par Krieviju tikmēr kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas pacēlusi kiberdraudu līmeni no vidēja uz augstu.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abu Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
