Lielbritānijas Karalisko jūras spēku komandiera vizītes laikā viena no sarunu tēmām bija ciešāka sadarbība jūrā – lai sabiedroto spēki spētu labāk darboties kopā.
Kopā jācīnās pret Krievijas draudiem
Gvins Dženkinss uzsver, ka tas ir īpaši svarīgi pašreizējā drošības situācijā. Latvija un Lielbritānija, viņaprāt, neatrodas divās atsevišķās drošības telpās – tās savieno gan Baltijas un Ziemeļjūra, gan tālāk Atlantijas okeāns.
“Mēs visi esam daļa no vienas kopīgas operacionālās telpas. Gan NATO, gan Apvienoto reaģēšanas spēku ietvaros mūsu piegādes ceļi caur Baltijas jūru, Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu Lielbritānijai ir tikpat svarīgi kā Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Tas viss ir būtiski mums visiem,” uzsver Dženkinss.
Šajā kopīgajā drošības telpā par galveno apdraudējumu Dženkinss sauc Krieviju. Viņš norāda, ka draudu raksturs dažādos reģionos būtiski neatšķiras, tāpēc arī rīcība pret Krievijas aktivitātēm pie Lielbritānijas krastiem, viņaprāt, ir svarīga Baltijas valstīm.
“Vai tie būtu draudi mūsu kritiskajai zemūdens infrastruktūrai, cauruļvadiem un datu kabeļiem, vai arī Krievijas naftas pārvadājumi, pārkāpjot starptautiskās sankcijas, kas noteiktas, reaģējot uz tās nelikumīgo un postošo iebrukumu Ukrainā. Draudi ir ļoti līdzīgi.”
Arvien lielāku lomu iegūst autonomās sistēmas
Vienlaikus strauji mainās arī tas, kā vispār notiek karadarbība jūrā. Droni un autonomās sistēmas kļūst par arvien būtiskāku daļu no flotes, un briti tās jau izmanto operācijās. Dženkinss uzsver, ka tradicionālie kuģi nepazudīs, bet tiem arvien biežāk līdzās darbosies bezapkalpes sistēmas.
“Mēs jau izmantojam pilnībā autonomas pretmīnu sistēmas. Daļa no tām pašlaik izvietota Persijas līča reģionā un ir gatava darbībai Hormuza šaurumā, kad situācija to ļaus. Mēs jau izmantojam arī bezapkalpes laivas eskortēšanas uzdevumos, atbalstot britu kuģus gan Lielbritānijas ūdeņos, gan Persijas līcī. Tātad šīs pārmaiņas jau ir sākušās,” secina Dženkinss.
Līdzīgā virzienā raugās arī Latvijas Jūras spēki. To komandieris Gvido Ļaudups skaidro, ka Latvija grib saglabāt tradicionālās spējas, tostarp pretmīnu karadarbībā, bet vienlaikus tām pievienot autonomas virsūdens un zemūdens sistēmas.
“Mēs varam pārveidot savu floti vai jūras spēkus tādā hibrīda flotē, kur mēs turpinām attīstīt šo konvencionālo karadarbības veidu, mīnu karadarbībā. Un tajā pašā laikā nākotnē integrēt kādas autonomas iekārtas, lai tad tas arī būtu viens pasākumu kopums.”
Abu valstu Jūras spēku komandieri uzsver, ka Latvijas un Lielbritānijas sadarbība jau pašlaik ir cieša un to plānots stiprināt arī turpmāk.
Abas valstis jau regulāri trenējas kopā, bet nākotnē lielāks uzsvars būs arī uz spēju vēl ciešāk savietot tradicionālās un jaunās tehnoloģijas.
