Uzrunājot žurnālistus Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) mītnē Ņujorkā, Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči norādīja: plānā paredzētais septiņu dienu termiņš sāksies, kolīdz savu piekrišanu Teherānas plānam sniedz Vašingtona.
Kuģošana stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā tiktu atjaunota sestajā dienā, savukārt septītajā dienā vajadzētu sākties sarunām par galīgo nolīgumu.
Aragči uzsvēra, ka ASV ir jāpilda jūnijā noslēgtā saprašanās memoranda saistības, tādējādi būtībā apliecinot jaunā plāna nosacījumu līdzību vasarā panāktajam nolīgumam. Irāņu diplomāts neslēpa, ka izvēle paliek ASV ziņā.
“Jūs nevarat bombardēt valsti, draudēt ar tās iznīcināšanu, ieviest jūras blokādi un piespiedu pasākumus, un sagaidīt automātisku drošības un kuģošanas atjaunošanu,” Teherānas redzējumu pamatoja Aragči. “Es varu jums pateikt – ja ASV pusē ir nopietns noskaņojums panākt vienošanos un atvērt Hormuza šaurumu, viss tagad ir gatavs. Viņi var pieņemt šo septiņu dienu plānu, kura beigās šaurums tiks atvērts.”
Irānas ārlietu ministrs skaidroja, ka plāns paredz arī karadarbības pārtraukšanu visā Tuvo Austrumu reģionā, ieskaitot Libānu.
Tramps piedāvājumu noraidījis
Taču dažas stundas pēc Aragči paziņojuma ANO laikraksts “The Wall Street Journal” ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir noraidījis Irānas piedāvājumu, kas paredzēja ne tikai kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā, bet arī sarunu atsākšanu par Teherānas kodolprogrammu apmaiņā pret Irānas ostu blokādes atcelšanu. Anonīmas amerikāņu amatpersonas izdevumam teikušas – Tramps šaubās, ka Teherāna pieņems viņa prasības.
Savukārt kā ticamu iespēju atsākt triecienus pēc ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām Baltā nama saimnieks pieļāvis privātās sarunās ar saviem padomniekiem.
Vēlāk plāna noraidīšanu apstiprināja arī pats Tramps:
“Viņi vēlas noslēgt vienošanos, lai nekavējoties atvērtu Hormuza šaurumu, jo viņi tik ļoti zaudē. Jūs to neredzat “viltus ziņās”. Mēs ārkārtīgi uzvaram. Mums ir pilnīga kontrole pār Hormuza šaurumu. Caur [to] izved lielu naftas daudzumu. Vakar vakarā bijuši 29 kuģi. Viņi vēlas noslēgt darījumu, un es domāju, ka tas ir labi. Man arī patīk noslēgt darījumus. Taču tāds darījums nebūtu pieņemams.”
Pagaidām neatkarīga apstiprinājuma Trampa nosauktajam skaitlim nav. Taču aizvadītajās dienās šaurumu šķērsojušo kuģu skaits bija svārstīgs, izriet no aģentūras “Reuters” ziņotā.
Atsaucoties uz firmas “Kpler” datiem, vidējais kuģu skaits, kas aizvadītajās 10 dienās līdz piektdienai šķērsoja šaurumu, ir 18.
Anonīmie laikraksta avoti uzsver – Trampa uzskati par kara turpmāko gaitu var mainīties, neizslēdzot arī novembra sākumā gaidāmo likumdevēja starpposma vēlēšanu iznākuma ietekmi uz lēmuma pieņemšanu. Vairākas pēdējā laikā publicētās vēlētāju aptaujas liecina, ka balsojumā lielāku atbalstu iegūtu opozīcijā esošās Demokrātiskās partijas kandidāti.
Visai ticams, ka Trampa pārstāvētie republikāņi var zaudēt vairākumu Kongresa apakšpalātā. Atvērts paliek jautājums, vai republikāņi zaudētu arī augšpalātas – Senāta – kontroli.
“The Wall Street Journal” rakstā norādīts – ir grūti noteikt, kāda mēroga uzbrukumus Irānai Tramps pavēlētu. Anonīmās amatpersonas skaidrojušas, ka ASV prezidents nelabprāt vēlētos atsākt vērienīgas kaujas operācijas, daļēji tāpēc, ka ASV vēlas ietaupīt sarūkošo munīcijas krājumu citām ārkārtas situācijām.
No mediju vēstītā izriet, ka saziņu Vašingtona un Teherāna turpina uzturēt ar starpnieku iesaisti. Kāda ASV amatpersona medijos citēta raksturojam sarunas kā pozitīvas. Vienlaikus Vašingtona nesteigšoties noslēgt vienošanos, jo šobrīd tai esot spēcīgākas pozīcijas, pateicoties ASV spēku iesaistei Hormuza šaurumā. Raidsabiedrība CBS citē kādu amatpersonu, kura teikusi, ka no trešdienas līdz piektdienai ASV kuģu pavadībā esot izdevies pārvadāt teju 40 miljonus barelu naftas.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
