ĪSUMĀ:
Šveice sevi pasludināja par neitrālu valsti 1815. gadā, savukārt 1848. gadā neitralitātes princips tika nostiprināts tās konstitūcijā. Tomēr, kā vērtē raidorganizācija BBC, pašlaik Šveices varasiestādes neitralitātes jēdzienu interpretē samērā plaši.
Ievērojot labi bruņotas neitralitātes pozīciju, Šveice neiesaistās ārvalstu konfliktos. Taču Bernes lēmums pēc 2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pievienoties Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Maskavu ir raisījis diskusijas par to, vai ekonomiska spiediena piemērošana ir savienojama ar neitralitātes principu. Uz šī fona organizācija “Pro Schweiz”, kas iestājas par Šveices suverenitāti, savāca nepieciešamo parakstu skaitu, lai šo jautājumu nodotu izlemšanai referendumā.
Par ko bija referendums
“Pro Schweiz” virzītā iniciatīva paredzēja daudz stingrāku neitralitātes definēšanu Šveices konstitūcijā. Iniciatīvas ierosinātāji aicina valsts pamatlikumā garantēt, ka Šveices neitralitāte ir “bruņota un mūžīga”.
Iniciatīva paredzēja, ka Šveice arī turpmāk uzturētu savus bruņotos spēkus un nodrošinātu valsts aizsardzības spējas, taču vienlaikus nedrīkstētu pievienoties militārām aliansēm.
Turklāt tiktu būtiski ierobežota iespēja veidot ciešāku sadarbību ar NATO, izņemot gadījumā, ja Šveice pati kļūtu par militāra uzbrukuma mērķi.
Iniciatīva arī paredzēja ierobežojumus sankciju jomā, proti, tajā iekļauts aizliegums ieviest vai pievienoties jebkādām sankcijām, tostarp ES noteiktajiem ierobežojumiem. Izņēmums būtu vienīgi sankcijas, kuras piemērotu ANO.
Šveices valdība iniciatīvai iebilst
Šveices parlaments un valdība jau iepriekš ir pauduši noraidošu nostāju pret šo iniciatīvu, norādot, ka tā ir pārlieku dogmatiska un pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos būtiski sašaurinātu valsts rīcības spējas. Ārlietu ministrs Ignacio Kassiss iepriekš izteicies, ka Šveicei nav nepieciešama stingri konstitūcijā ierakstīta neitralitātes definīcija. Viņš arī atzīmējis, ka Šveice nedrīkst palikt malā situācijās, kad tiek pārkāptas starptautiskās tiesības, kas nodrošina mieru:
“Grozīt konstitūciju tā, lai principā vairs nebūtu iespējams pievienoties sankcijām, izņemot ANO noteiktās sankcijas, nozīmētu būtiskas pārmaiņas līdzšinējā pieejā. Taču nav skaidrs, kā šāds solis ietekmētu Šveices ārpolitiku, drošības politiku un ekonomisko politiku, kā arī valsts bruņojuma un armijas attīstību. Tas nozīmētu jaunu koncepciju, kas radītu virkni vēl neatbildētu jautājumu.”
Pret iniciatīvu iebilda visas lielākās partijas, izņemot nacionālkonservatīvo Šveices Tautas partiju (SVP), kas jau no sākuma atbalstīja iniciatīvas nodošanu tautas nobalsošanai. Viens no redzamākajiem iniciatīvas atbalstītājiem ir SVP veterāns un bijušais Šveices valdības loceklis Kristofs Blohers. Viņš izteicies, ka Šveicei ir jāizvirza neitralitātes jautājums priekšplānā, pretējā gadījumā varētu izcelties karš:
“Tā ir mana pārliecība. Mēs redzam, ka šobrīd esam pārkāpuši neitralitāti, pievienojoties Eiropas Savienības sankcijām un tādējādi nostājoties vienā pusē ar Krievijas pretiniekiem karā. Krievi saka: jūs esat karojošā puse, un Krievijas spēki drīzumā varētu parādīties Rietumos. Šādu iespēju nevar izslēgt.
Trešais pasaules karš ir bīstams. Un mēs, muļķi, atsakāmies nostiprināt neitralitātes principu konstitūcijā,” sacīja Blohers.
