Plašas diskusijas par mākslīgā intelekta pārāk straujās attīstības radītajiem draudiem ar jaunu sparu uzjundījuši bijušā ASV mākslīgā intelekta uzņēmuma “Anthropic” darbinieka Džeikoba Koksona komentāri. Viņš paudis pārliecību, ka cilvēki jau tuvāko gadu laikā var zaudēt kontroli pār šo tehnoloģiju.
“Nebūt nav pārspīlēti teikt, ka cilvēki, kuri gan dibina šos uzņēmumus, gan izstrādā attiecīgās tehnoloģijas, uzskata, ka pastāv cilvēces izmiršanas risks,” teica Koksons.
Arī “Anthropic” vadītājs Dario Amodejs atklātā vēstulē aicinājis vadošos uzņēmumus samazināt mākslīgā intelekta attīstības tempus. Viņam pievienojušies arī citu ASV tehnoloģiju kompāniju vadītāji, tostarp Sems Altmans un Īlons Masks. “Anthropic” vadītājs uzskata, ka mākslīgā intelekta uzņēmumi ir jāuzrauga, un valstīm kopīgi jāvienojas par vienotiem mākslīgā intelekta drošības standartiem.
Uz to norāda arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs: “Būtiska ir rīcība nacionālā līmenī, taču neaizstājama ir arī globāla koordinācija, jo mākslīgajam intelektam un ar to saistītajiem riskiem robežu nav.”
Diskusijas kļūst arvien plašākas, jo pēdējo mēnešu laikā pieaug arī tādu incidentu skaits, kuros mākslīgā intelekta modeļiem izdevies apiet kompāniju noteiktos ierobežojumus un patstāvīgi īstenot kiberuzbrukumus.
Līdz ar to biežāk izskan ideja ieviest tā dēvēto “avārijas slēdzi”, kas incidentu gadījumā atslēgtu mākslīgo intelektu.
“Vispārīgi runājot, ir divas kategorijas, kurās jāmazina riski. Viens ir neatbilstība mērķiem – situācija, kad mākslīgā intelekta sistēma neveic tai uzdotos uzdevumus vai kādā veidā apiet tai noteiktos drošības ierobežojumus. Otrs risks ir ļaunprātīga izmantošana,” skaidroja “Google DeepMind” līdzdibinātājs Demiss Hasabis.
Flagmanis mākslīgā intelekta regulējuma izstrādē šobrīd ir Eiropas Savienība, kas jau pieņēmusi Mākslīgā intelekta aktu. Tikmēr ASV Kongresā domas par to, vai un kā mākslīgais intelekts būtu jāregulē, dalās. Lai gan amerikāņus satrauc tehnoloģijas potenciālie riski, jaunu tiesību aktu pieņemšana drīzumā nav gaidāma. Tas daļēji saistīts ar bažām, ka Vašingtonai ieviešot stingru regulējumu, tā varētu zaudēt līderpozīciju sīvajā cīņā ar Pekinu.
“Mēs mākslīgā intelekta jomā apsteidzam Ķīnu. Mēs esam tehnoloģiski visattīstītākā valsts pasaulē. Un, atklāti sakot, es vēlos, lai tā arī paliktu, jo uzvarētājs mākslīgā intelekta jomā gūst virsroku kopumā,” pauda ASV prezidents Donalds Tramps.
Jebkādi mēģinājumi ierobežot mākslīgo intelektu ir slima sazvērestība, uzskata Donalds Tramps, kurš nākamnedēļ Vašingtonā uzņems Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Diskusiju tematu lokā būs arī mākslīgais intelekts, un “Anthropic vadītājs” Dario Amodejs cer, ka puses saunās panāks kādu progresu jautājumos par mākslīgā intelekta radīto risku ierobežošanu.
“Mazs solis būtu vismaz vienošanās starp ASV un Ķīnu par to, ka mēs neizmantosim mākslīgo intelektu bioloģisko ieroču izstrādei un neizplatīsim tādus mākslīgā intelekta modeļus, kurus bioteroristi varētu izmantot bioloģisko ieroču radīšanai,” sacīja Amodejs.
Līdz šim puses vien vienojušās izveidot starpvaldību dialogu mākslīgā intelekta jautājumos. Taču nozares pārstāvji uzsver, ka nepieciešams tālāks progress, jo abas valstis šobrīd ir līderes mākslīgā intelekta izstrādē.
