Dienvidkorejas prezidenta Li Džemjonga administrācija norādīja, ka pirms karagūstekņu nodošanas abas puses bija vienojušās šo informāciju paturēt slepenībā. Saspīlējumu vēl vairāk saasināja Ukrainas paziņojums, kurā tā noliedza jebkādas neizpaušanas vienošanās esamību.
Kijiva noliedz vienošanos par neizpaušanu; strīds saasinās
Zelenskis pastāstījis par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu Dienvidkorejai savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā pagājušajā trešdienā. Uzrunā Zelenskis atzīmēja, ka Krievija ir savervējusi kaujiniekus no 47 valstīm, vienlaikus uzsverot Maskavas arvien ciešākās attiecības ar Phenjanu militārajā jomā.
“Nesen mēs nodevām divus Ziemeļkorejas karagūstekņus Korejas Republikai. Šos cilvēkus nebija viegli sagūstīt dzīvus. Viens no viņiem, sapratis, ka tiks saņemts gūstā, mēģināja izdarīt pašnāvību,” sacīja Zelenskis.
Dažas stundas pēc šī paziņojuma Dienvidkorejas prezidents Li Džemjongs publiski kritizēja Kijivas rīcību. Viņš sociālo mediju ierakstā norādījis, ka Ukraina ir pārkāpusi vienošanos par šīs informācijas neizpaušanu, vienlaikus atzīmējot, ka tas ir radījis vilšanos.
Zelenska padomnieks Dmitro Litvins centās mazināt radušos saspīlējumu, skaidrojot, ka Ukrainas prezidents tikai darījis zināmu faktu par abu karavīru nodošanu Dienvidkorejai.
Litvins norādīja, ka Ukraina ir “atvērta valsts”, atzīmējot, ka būtu “neierasti” karavīrus nodot slepeni, tādējādi noliedzot, ka starp Kijivu un Seulu bijusi panākta vienošanās saglabāt konfidencialitāti šajā jautājumā.
Uz šī fona Dienvidkorejas prezidenta administrācijas pārstāvis Sons Kihons norādīja, ka Ukrainas lēmums pārkāpt abu valstu starpā panākto konfidencialitātes vienošanos un vienpusēji nākt klajā ar šo informāciju ir ārkārtīgi nopietna problēma. Viņš arī uzsvēris, ka Ukrainas prezidenta biroja “nepatiesais” paziņojums par to, ka nekādas neizpaušanas vienošanās nav bijis, nopietni grauj abu valstu valdību savstarpējo uzticēšanos un nodara būtisku kaitējumu Kijivas un Seulas attiecībām.
Sons arī atzīmējis, ka Dienvidkorejas prezidenta administrācija pieprasa Kijivai “oficiālu skaidrojumu un atvainošanos”. Tāpat viņš norādījis, ka Seula “apsver iespēju veikt arī citus pasākumus, kas šajā situācijā varētu būt nepieciešami”.
Seula bažījas par Ziemeļkorejas reakciju
Ekspertu vidū izskan viedoklis, ka Dienvidkorejā bažījas, ka informācija par karagūstekņu nodošanu varētu pastiprināt Phenjanas naidīgumu pret Seulu. Tāpat tiek minēts karagūstekņu ģimenes locekļu drošības jautājums.
“Pēc manām domām, šī jautājuma saglabāšana slepenībā būtu bijusi daudz drošāka rīcība. Taču Zelenskim bija citas prioritātes. Manuprāt, viņš vēlējās atgādināt starptautiskajai sabiedrībai, ka Ziemeļkoreja ir tieši iesaistījusies šajā Krievijas karā pret Ukrainu. Tas patiešām ir nopietns jautājums, ko starptautiskā sabiedrība nevar vienkārši ignorēt,” sacīja Soganas Universitātes Starptautisko studiju augstskolas profesors Kims Džečuns.
Papildus iespējamajām sekām Korejas pussalā strīds starp Kijivu un Seulu var sarežģīt arī Ukrainas centienus vērsties pie Dienvidkorejas ar lūgumiem par ieroču piegādi.
Līdz šim Seula ir atturējusies piegādāt Ukrainai letālos ieročus, atsaucoties uz valstī spēkā esošo regulējumu, kas neļauj sniegt militāru palīdzību valstīm, kurās notiek karadarbība. Tomēr Dienvidkorejas varasiestādes ir izskatījušas Ukrainas lūgumus par aizsardzības sistēmu piegādi, īpaši pēc tam, kad Ziemeļkoreja nosūtīja savus karavīrus karot Krievijas pusē.
