Agrā pirmdienas rītā Krievija pret Harkivu izšāva 3 vadāmās aviobumbas, kas nodarījušas postījumus daudzstāvu dzīvojamām mājām Saltivkas rajonā. Viena daudzstāvu māja īpaši smagi izpostīta – tur vienā daļā ir sagrauti divi stāvi. Uzbrukumā cietuši 29 cilvēki, tajā skaitā 10 bērni.
“Trauksmi mēs nedzirdējām. Dzirdējām tikai, kā atlidoja… Man logi atvērās un izlidoja,” stāsta kāds vietējais iedzīvotājs.
“Sprādzienu nekādu nedzirdējām, bet sāka birt laukā stikli, un pacēlās dūmu stabs. Esam dzīvi un veseli – tas ir pats galvenais,” atceras cita aculieciniece.
Lielākā daļa uzbrukumā cietušo bērnu guvuši nosacīti vieglas traumas – viņiem sniegta medicīniskā palīdzība uz vietas. Bet divi – 12 un 8 gadus veci puikas – nogādāti slimnīcā.
Uzbrukumi dienu un nakti turpinās arī Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, kur šonakt cietuši 4 cilvēki un notikuši kārtējie uzbrukumi ofisu telpām. Krievijas droni pēdējā laikā bieži uzbrūk degvielas uzpildes stacijām, un viena Kijivā cietusi arī aizvadītajā naktī.
Pēdējās dienās notikuši arī sistemātiski uzbrukumi Kijivā esošajiem telekomunikāciju un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, kā arī datu centriem.
Ukrainas mediji ziņo, ka vakar dronu uzlidojumā postījumi nodarīti kompānijas “Kyivstar” galvenajai ēkai. Krievijas uzbrukumā, iespējams, cietusi arī “Vodafone” Ukrainas kompānija, kas gan pati nekādu informāciju par postījumiem nesniedz.
Tāpat pēdējo dienu laikā Krievijas uzbrukumos cietuši arī vairāki datu centri.
“Ienaidnieks pašlaik demonstrē ievērojamas izmaiņas stratēģiskajā plānošanā – diemžēl mums par sliktu,” stāsta ukraiņu sakaru un tehnoloģiju eksperts Volodimirs Stepanecs.
“Labi koordinētie uzbrukumi galvenajiem datu centriem Kijivā, kas notika vienlaikus ar mēģinājumiem aizdedzināt “Starlink” zemes staciju netālu no Varšavas Polijā, liecina par tādu plānošanas efektivitātes līmeni, kas ievērojami pārsniedz iepriekš novēroto – ir skaidrs, ka šīs darbības ir savstarpēji saistītas. Uzbrukumi Ukrainas datu centriem 24., 25., 26. septembrī izgaismoja mūsu infrastruktūras ievainojamību,” viņš turpina.
Uzbrukumu rezultātā Kijivā bija traucējumi vairāku televīzijas kanālu darbībā un daļa lietotāju palika bez interneta sakariem.
Ukrainas premjers Serhijs Koreckis šajā nedēļas nogalē intervijā Ukrainas vienotajam telemaratonam sacīja, ka ir jāveic noteiktu pasākumu kopums, lai pretdarbotos šādiem uzbrukumiem.
“Pirmkārt, mēs nodrošinām aizsardzību. Otrkārt, pastāv nestandarta risinājumi: dažas lietas jāglabā pazemē, dažas – mākonī, dažas – ārvalstīs, dažas – kombinētā veidā, bet dažas – visos trīs veidos vienlaikus,” uzskata premjers.
Kā norādīja Koreckis, par pamatu jāņem vissliktākā situācija un jāmēģina atrast veidi, kā tomēr nodrošināt arī šīs infrastruktūras darbību apstākļos, kad notiek nemitīgi Krievijas triecieni.
Interneta pieejamība un uzticama informācija ir ļoti būtiska sastāvdaļa izdzīvošanai pilna apmēra kara apstākļos. Lai nepaliktu bez sakariem, cilvēki mēģina iegādāties dažādu telefona sakaru nodrošinātāju simkartes un kā alternatīvu uzmanto arī satelītinterneta pakalpojumu sniedzēju “Starlink”, kuru saziņā izmanto arī Ukrainas armija.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai gan līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
