ĪSUMĀ:
Krāpnieki visaktīvāk uzdarbojas tiešsaistē
Cilvēku maldināšana, lai izkrāptu no viņiem naudu, ir notikusi jau simtiem gadu, taču jaunās tehnoloģijas ir ļāvušas veidot arvien izsmalcinātākas krāpniecības metodes. Tieši tāpēc mūsdienās krāpnieki visaktīvāk uzdarbojas tiešsaistē, kur cilvēki veic arvien vairāk ikdienas darbību.
Saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras šī gada ziņojumu
katrs ceturtais bloka iedzīvotājs dzīves laikā ir kļuvis par krāpšanas upuri internetā.
Cilvēki visbiežāk tiek maldināti ar īsziņām vai e-pasta vēstulēm, kurās viņus mudina pārskaitīt naudu, veikt maksājumus vai izpaust savus personas datus.
“Visizplatītākie krāpšanas veidi ir krāpšana e-tirdzniecībā un internetveikalos, viltotas tīmekļvietnes, kā arī vietnes, kurās tiek pārdotas viltotas preces. Šādu gadījumu skaits ir milzīgs, un Eiropas Patērētāju informēšanas centrā Francijā mēs ar tiem saskaramies ik dienu. Es noteikti pieminētu arī investīciju un finanšu krāpšanu, kas saistīta ar akciju tirgu un arvien biežāk arī kriptovalūtām. Tā ir patiešām nopietna problēma,” citus krāpniecības veidus sarunā ar “Euradio” uzskaitīja juridiskais padomnieks Eiropas Patērētāju informēšanas centrā Francijā Ralfs Rogenbuks.
E–tirdzniecības attīstība ir veicinājusi viltus internetveikalu izplatību. Tajos pārdod viltotas preces, taču daudzos gadījumos cilvēki nemaz nesaņem to, ko ir pasūtījuši, pastāstīja Bulgārijā dibinātās platformas “Mēs, patērētāji” vadītāja Gabriela Rumenova.
“Šīs vietnes piedāvā preces par zemākām cenām, kā arī ļoti lielas atlaides, kas patiesībā nav reālas. Nereti tiek izmantoti arī populāru zīmolu modeļi vai to atdarinājumi, piedāvājot šīs preces par daudz augstākām cenām. Visbiežāk krāpšana tiek veikta tieši caur nesen izveidotām platformām. Šādi gadījumi bija arī šī gada sākumā, un, iespējams, tie kaut kādā veidā bija saistīti ar eiro ieviešanu Bulgārijā,” Rumenova pastāstīja Bulgārijas Nacionālajam radio.
Noziedznieki uzdodas par eksistējošām iestādēm un personām
Taču arī izvairīšanās no nepazīstamām tīmekļa vietnēm var nepasargāt no iekļūšanas krāpnieku izliktās lamatās.
Strauji pieaug krāpšanas gadījumi, kad noziedznieki uzdodas par reāli eksistējošām iestādēm, piemēram, banku, policiju, slimnīcu vai pat par personu, lai panāktu, ka cilvēki izpauž sensitīvu informāciju, pastāstīja kiberdrošības eksperts Fernando Mairata:
“Viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem ir zvanīt vecākiem, uzdodoties par viņu bērnu, kuram steidzami vajadzīga nauda, jo, piemēram, pazaudēts maks vai nozagts telefons. Šādos gadījumos runa nav tikai par finansiālajiem zaudējumiem, jo vecāki tajā brīdī piedzīvo arī milzīgu satraukumu.”
ES valstīs izkrāpti miljardiem eiro; vairums upuru policijā nevēršas
Ja runā tikai par krāpšanas gadījumiem maksājumu jomā, tad 2024. gadā ES šādi tika izkrāpti vismaz 4,2 miljardi eiro, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.
Tomēr patiesais ES iedzīvotājiem un iestādēm izkrāpto līdzekļu apjoms ir daudzas reizes lielāks. Bezpeļņas organizācija “Globālā krāpšanas apkarošanas alianse” jūnijā publicēja ziņojumu, kurā bija teikts, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 15 ES dalībvalstīs dažādos veidos ir izkrāpti kopumā gandrīz 50 miljardi eiro.
Neraugoties uz to, ka naudas izkrāpšana ir kļuvusi par ikdienu, vairums cietušo izvēlas neziņot policijai.
Tikai 15 % apkrāpto ir vērsušies policijā, bet kopumā tikai 44 % ir ziņojuši par krāpšanas gadījumiem dažādām organizācijām, tostarp policijai, bankām, tiešsaistes platformām un telekomunikāciju uzņēmumiem.
