Putnu un sikspārņu tematika sarunās mijās, kad septembra izskaņā Papes ornitoloģiskajā stacijā jūras krastā interesentu pulciņi Eiropas Zinātnieku nakts laikā vēl gaišā dienas laikā aprunājās ar ornitologu Oskaru Keišu. Ikdienā viņš ir vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā. Keišs atzīst – ja ņem vērā starptautisko sadarbību, tad viņa pētniecības interesēs tomēr dominē sikspārņi.
“Viena liela daļa to jautājumu, ko pēta sikspārņiem, putniem, ir jau izpētīti. Nu, ir, protams, arī putniem pietiekami daudz, bet tie ir citādi. Tie ir ne tik daudz orientācijas jautājumi, kā var būt tas, kā mainās īso distanču migranti, vai viņi paliek vairāk pie mums vai viņi nepaliek? No kā tas atkarīgs? Vai maina ziemošanas vietas? Tas nozīmē, vai aizvien tuvāk pie mums varētu pārziemot tāpēc, ka ir siltāks un tāpēc, ka nav jālido? Tas attiecas uz tādiem putniem kā mājas strazds un citi, kas nelido uz Āfriku, bet tepat, uz Dienvidrietumeiropu,” stāstīja Keišs.
Papes stacijā septembra un oktobra mijā uzturas vairāki ornitologi, kas tajās pašās telpās un ar tiem pašiem murdiem pētījumu stafetes kociņu pārņēmuši no sikspārņu izzinātājiem, jo to migrācija jau iet uz beigām.
Keišs: “To sikspārni liek šajos maisiņos, jo tie ir tādi biezāki.”
Apmeklētāji: “Lai nepamūk?”
Keišs: “Nē, lai neizgraužas cauri! Un re ku tie, kas tur karājas, ir putniem. Arī sikspārņiem derētu kokvilnas maisiņš, bet tad ilgi nevar turēt, jo viņš tomēr mēģinās izkļūt.”
Apmekētāji: “Baigais blēdis.”
Keišs: “Un te ir putnu kaste – kad putnu ir daudz, tos liek kastē, nevis maisiņos, jo tad ir brīvāk. Un šī ir kaste sikspārņiem no ne tik sagraužama materiāla. Ko viņam citu darīt, ja grib tikt ārā..”
Ko varēs redzēt un uzzināt
Līdzīgus stāstus sestdien divu stundu garumā no pulksten desmitiem Papē varēs dzirdēt “Putnu dienu” apmeklētāji.
“Te ir viens no punktiem, kur mēs parādām, kā pēta putnus. Šajā vietā labos laika apstākļos mēs parādīsim, kā apgredzeno putnus un pēc iespējas vairāk sugu. Nu, ja laika apstākļi ir ne tik labvēlīgi, tad mēs varam parādīt tikai tās metodes, kā mēs putnus parasti noķeram un ar kādiem gredzeniem mēs viņus apgredzenojam. Pavisam ideālos apstākļos mēs varam parādīt pat pūci, jo arī dažas pūču sugas migrē. Visparastākie putni, kas šeit migrē ļoti lielā skaitā, ir dažādu sugu zīlītes, zeltgalvīši un sarkanrīklītes. Pētām tieši zvirbuļveidīgos putnus, nu un dažus mazliet lielākus, kā, piemēram, zvirbuļvanagi. Bet tie pārējie, ja kāds domā, zosis un dzērves, tās lido mūsu ķeramierīcēm pāri,” izklāstīja Keišs.
Papes Ornitoloģiskās stacijas apskati, pirms desmitiem rītā tiekoties pie Papes bākas, rīko biedrība “Papei”. Tās vadītājs Arveds Apinis interesentus aicina dienas gaitā apmeklēt arī citas tuvējās apkaimes ievērojamākās vietas, piemēram, netālo Brīvdabas muzeja Vītolnieku sētu Papes Ķoņu ciemā. Nākotnē Arveds cer uz Papes tūrisma informācijas centra biežāku atvērtību.
“Mēs jau ierosinājām, tas jau būtu ļoti jauki, ka viņi varētu šajos savos 60 gados izveidot kādu prezentāciju par ornitoloģiskās stacijas vēsturi. Fišerejā [tūrisma centrā] ir prezentācijas telpas, tur varētu paskatīties gan ornitoloģisko staciju, gan arī putnu gredzenošanu, un tad tas varētu veidoties kā tāds ikgadējs skaists pasākums,” teica Apinis.
Šajā reizē biedrība “Papei” pēc viesošanās ornitoloģijas centrā rosina apmeklēt vēsturisko Mikjāņu sētu un Papes ostas vecos molus vai, piemēram, gida pavadībā aplūkot taurgovis un zirgus Papes dabas parkā.
