ĪSUMĀ:
Francijā plešas protesti; Marseļā ar degvielu aplej skolas direktoru
Jaunieši turpina bloķēt skolas, rīko dažādas akcijas un aizdedzina atkritumu urnas, protestējot pret pārpildītām klasēm, skolotāju trūkumu un novecojušu infrastruktūru.
Iekšlietu ministrija informē, ka protestu kustībā iesaistīti vairāk nekā 1000 liceju – gandrīz trešā daļa no to kopējā skaita.
Diemžēl bijuši arī uzbrukumi vairāku skolu vadībai un žurnālistiem. Ievainojumus guvuši 305 kārtības sargi. Kādā Marseļas skolā ar degvielu tika apliets tās direktors un viņa vietnieks.
Jauniešu organizācijas pārstāve: Dusmas ir īstas, tās jāsadzird
Jauniešu intereses pārstāvošās organizācijas “Union étudiante” pārstāve Sabrīna Karbaša šorīt intervijā sabiedriskā radio kanālam “France Inter” skaidroja, ka, viņasprāt, valdība nepietiekami ieklausās skolēnos. Savukārt izglītības ministra ieceri izveidot sarunu platformu ar jauniešu pārstāvjiem Karbaša nosauca par miglas pūšanu.
“Ja runājam par vardarbību – jā, mēs varam runāt par policijas vardarbību Tūrā, kur kāds skolēns palicis akls vienā acī. Viņam sejā trāpīja [gumijas lode]. Dažās universitātēs bija gadījumi, kad policija izmantoja spēku. Ir skaidrs, ka mēs neaicinām uz vardarbību – tā nav mūsu stratēģija atbildēt uz vardarbību ar to pašu. Taču
dusmas ir patiesas, un tās ir jāsadzird. Un mēs esam noguruši klausīties par aizdedzinātām miskastēm. Tas ir veids, kā novērst uzmanību no jauniešu patiesajām prasībām,” pauž organizācijas “Union étudiante” pārstāve.
“Man šķiet, ka reakcija uz jauniešu prasībām ir pilnīgi nesamērīga, un tā nevar veicināt mierīgu dialogu. Mēs esam šokēti par tik plašu spēku izvēršanu pret jauniešiem, kuri vienkārši cenšas dzīvot un mācīties cilvēka cienīgos apstākļos. Visas šīs vardarbības dēļ viņu prasības vairs pat nav sadzirdamas,” norāda jauniešu centra vadītāja Rennā Latēsija Dežeza.
Saprotams, ka papildus fonu jauniešu dusmām piešķiļ arī inflācija, pieaugošās degvielas cenas.
Izglītības ministrs Eduārs Žefrē arī solījis atsaukt ieceri iekasēt mācību maksu par noteiktām sagatavošanās programmām vai vecākā tehnologa sertifikāta iegūšanu.
Augstākās amatpersonas nosoda vardarbību
Protesti notiek politiski aktīvā laikā – septiņus mēnešus pirms Francijas prezidenta vēlēšanām.
Neapvaldīto vardarbību nosoda valsts augstākās amatpersonas, kas tās veicināšanā vaino arī radikālus kreisi orientētus politiskus spēkus.
Galēji kreisās partijas “Nepakļāvīgā Francija” līderi noliedz šos apgalvojumus un vaino valdību sazvērestību teoriju izdomāšanā.
Tomēr akcijas visticamāk, nebeigsies, jo ceturtdien protestiem pievienojās augstākās izglītības iestāžu audzēkņi, kuri bloķēja piekļuvi apmēram 30 studentu pilsētiņām.
Sociologs: Protesta mērķis ir panākt vienlīdzību
Kaut ceturtdienas vakarā policijas prefekti paziņoja par protestu aizliegumu pie slēgtajiem licejiem visā valstī, arī šodien pienāk ziņas par skolnieku sadursmēm ar kārtības sargiem.
Sociologs Eriks Fasēns, kurš pats atbalsta jauniešu protestus, intervijā telekanālam “France 24” uzsver – šīs kustības mērķis ir panākt Francijas jauniešu taisnīgumu.
“Pamatā tie ir cilvēki, kas pastāvīgi dzīvo apstākļos, kas padaru mācīšanos par neiespējamu. Viņi baidās – ja viņiem nebūs piemērotu apstākļu, viņi nevarēs iegūt vidējās izglītības diplomu. Viņiem nebūs iespēju iegūt augstāku pakāpi. Tāpēc viņi prasa vienlīdzību. Tādā ziņā tā ir sociāla kustība ar politisku nozīmi. Tas ir demokrātisks mēģinājums būt vienlīdzīgi atzītiem ar audzēkņiem, piemēram, no Parīzes centra,” vērtē sociologs.
Mēģinājumā mazināt spriedzi un rast dialogu šodien izglītības ministrs tiekas ar izglītības nozares arodbiedrībām un liceju audzēkņu pārstāvjiem.
