Iespēja nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanām – piecas dienas visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos
Iepriekšējā balsošana ieviesta kopš 12. Saeimas vēlēšanām, tomēr šogad pirmo reizi Saeimas vēlēšanās balsi nodot glabāšanā varēja visas piecas dienas visos iecirkņos Latvijā.
Iepriekšējās vēlēšanās tāda iespēja bija vien dažas dienas un mazā daļā iecirkņu.
CVK dati liecina, ka šogad pirms vēlēšanām balsi nodevuši 10,89 % vēlētāju – tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz šādu aktivitāti pirms četriem gadiem, un aptuveni piecas reizes – aktivitāti pirms 13. un 12. Saeimas vēlēšanām.
14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11 % balsstiesīgo. 13. Saeimas vēlēšanās, kas norisinājās 2018. gadā, iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 2,18 % jeb 33 791 vēlētāji. Savukārt 12. Saeimas vēlēšanās balsi glabāšanā nodeva ap 30 300 jeb 1,95 % balsstiesīgo.
Līdz šim 15. Saeimas vēlēšanās kopējā aktivitāte pārsniegusi 11,20 % no visiem balsstiesīgajiem
Pirms 15. Saeimas vēlēšanām, kas notiks sestdien, 3. oktobrī, no 28. septembra līdz 2. oktobrim pilsoņi varēja nodot savu balsi glabāšanā. Savu izvēli līdz pat vēlēšanu dienai viņi vēl var mainīt, un tad – neatkarīgi no tā, vai balsots pa pastu vai balss nodota glabāšanā – ieskaitīs tikai pēdējo nodoto balsi, bet līdz ar to aktivitātes procents var nedaudz mainīties.
Kopš 28. septembra piecās dienās balsi glabāšanā nodevuši vairāk nekā 169 600 vēlētāju vai 10,89 % balsstiesīgo. Bet kopā ar 4907 pasta balsotāju pieteikumiem, ko CVK pieskaita kopējai aktivitātei, līdz šim vēlēšanās aktivitāte pārsniegusi 174 500 jeb 11,20 % no visiem balsstiesīgajiem.
Rīgā balsojumu glabāšanā nodevuši vismaz 63 tūkstoši vēlētāju jeb 15,86 % balsstiesīgo.
Balsi glabāšanā Vidzemē nodevuši vismaz 50 900 pilsoņu, Zemgalē – ap 20 tūkstošiem, bet Kurzemē – ap 18 600. Mazākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur glabāšanā nodoti vismaz 16 tūkstoši balsojumu.
Pilsoņi, kuri balsi nodevuši glabāšanā, vēlēšanu dienā savu izvēli vēl var mainīt – tad skaitīs tikai pēdējo balsi.
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” informēja, ka arī 2. oktobrī – pēdējā dienā pirms vēlēšanām – Latvijas kibertelpā nav konstatēti ar vēlēšanu norisi saistīti apdraudējumi vai kiberdrošības incidenti. Tomēr kibertelpas uzraudzībā konstatētas vairākas tīmekļa vietnes, kuru nosaukumi ir līdzīgi atsevišķu valsts iestāžu vai mediju tīmekļa vietnēm, taču ļaundabīgs vai krāpniecisks saturs vietnēs konstatēts netika.
Lai arī kopējais kiberapdraudējumu līmenis valstī saglabājas augsts, situācija šobrīd vērtējama kā stabila. Līdz šim nav novērotas aktivitātes, kuras varētu radīt ietekmi uz vēlēšanu procesu, pauda “Cert.lv”
Kā notiek balss nodošana glabāšanā?
Balss nodošana glabāšanā notiek aizklāti. Vēlētājam, ierodoties vēlēšanu iecirknī, tiek pārbaudīti dokumenti, pie reģistrācijas galda tiek izsniegti vēlēšanu materiāli – vēlēšanu zīmju komplekts, apzīmogota vēlēšanu aploksne un reģistrācijas aploksne, uz kuras iecirkņa darbinieks uzraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā. Vēlētājs savu izvēli izdara aizklāti, izvēlēto vēlēšanu zīmi ieliek apzīmogotajā vēlēšanu aploksnē un to aizlīmē. Vēlēšanu aploksni ieliek reģistrācijas aploksnē, kuru aizlīmē.
Pie vēlēšanu kastes vēlētāja klātbūtnē iecirkņa darbinieks uzspiež zīmogu uz reģistrācijas aploksnes un to iemet vēlēšanu kastē.
Vēlētāja vārds un uzvārds tiek rakstīts, lai pārliecinātos, ka katram vēlētājam tiks ieskaitīta tikai viena balss. Balsojums tiek glabāts aizzīmogotā vēlēšanu kastē līdz balsu skaitīšanai pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 3. oktobrī. Pirms balsu skaitīšanas tiek pārbaudīts katras balss derīgums. Tad no visām reģistrācijas aploksnēm izņem vēlēšanu aploksni. Vēlēšanu aploksnes samaisa, un tikai pēc tam tās atver. Tāpēc vēlētāja balss vienmēr paliks aizklāta.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī.
No 28. septembra līdz 2. oktobrim bija visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā bija iespējams nodot balsi.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā. Savukārt piektdien, 2. oktobrī, un sestdien, 3. oktobrī jeb 15. Saeimas vēlēšanu dienā, publiskajā telpā ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izplatīšana.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
