Ko domā vēlētāji Rīgā?
Maruta: “Par rezultātiem, es jums pateikšu godīgi: cik pastāv Latvijas valsts, es pirmo reizi pastāvēšanas laikā gāju vēlēt ar tādu prieku! Un ka vēl piepildījās, – kas var būt labāks par šo?”
Zigurds: “Nu ir daži pārsteigumi, dažas partijas neprognozēti ir dabūjušas stipri vairāk, un dažas partijas ir neprognozēti palikušas gandrīz vai ārpus strīpas, bet tie, kas ir ievēlēti, acīmredzot ir pelnījuši, lai viņi tur būtu.”
Ilze: “Es neteikšu, ka es būtu apmierināta, bet vēl īstenībā nezinu, kāds būs rezultāts, kādas koalīcijas izveidosies, jo šodien klausījos, kad pēc balsīm pirmajā vietā ir “Apvienotais saraksts”, pēc tam “Latvija pirmajā vietā”. Vai viņiem izdosies vienoties vai neizdosies? Es saprotu, ka “Apvienotā saraksta” dalībnieki ir ar atšķirīgiem viedokļiem.”
Ko domā vēlētāji Latgalē?
Savukārt Latgalē vēlēšanās piedalījās vien 47,17 % balsstiesīgo iedzīvotāju. Pēc Rīgas Latgalē šajās vēlēšanās bija zemākā aktivitāte. Vislielāko vēlētāju atbalstu reģionā ieguvusi partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), otrajā vietā ierindojies “Apvienotais saraksts” (AS), savukārt trešo vietu ieņem partiju apvienība “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (SV/AJ).
Ludzas novadā balsojuma rezultāti ir līdzīgi, nedaudz atšķirīgs izkārtojums vadošajās pozīcijās – lielākais atbalsts partijai “Latvija pirmajā vietā”, pēc tam seko “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” ieņem otro vietu, bet “Apvienotais saraksts” palicis trešajā.
– Es teikšu, interesanta izvēle. Ja mums būs uzņēmējdarbība, viss pārējais mums būs. Tie bija mūsu vietējie cilvēki, kurus es tiešām pazīstu, balsoju par “Apvienoto sarakstu”.
– It kā [“Apvienotā saraksta” līderis, premjers Andris] Kulbergs vinnēja, bet es kaut kā vēlēšanām neticu. Par pirmo sarakstu balsoju, bet sieva par astoto sarakstu. Es uzskatu, ka viņi vairāk par Latgali domā, jo Rīga par Latgali nedomā, kā mums te izdzīvot.
– Es “Latviju pirmajā vietā” vispār pati neizskatīju kā variantu. Par “Apvienoto sarakstu” [balsoju], man likās viņi tādi enerģiskāki, pēdējā laikā daudz ko izdarījuši.
Arī Augšdaugavas un Preiļu novadā uzrunātie iedzīvotāji, vērtējot vēlēšanu rezultātus, cer, ka Latgales vēlētāji tiks sadzirdēti.
– Tik spilgtas ekonomiskās programmas kā Šlesera partijai nekam nav. Sevišķi mani uzrunāja tas, kā piesaistīt jaunatni darba tirgum. Šlesera kungam ir plāns, kā atdzīvināt gan Daugavpili, gan Rēzekni kā tranzīta pilsētas, nu jautājums, kas paliks ar citām Latgales pilsētām.
– Mēs par “Suverēno varu” balsojām. Nekas nemainīsies, viņi savu koalīciju izveidos, bet mēs, kā dzīvojām, tā arī turpināsim dzīvot. Mūs nekad tā arī neviens nesadzirdēs.
– Es balsoju par “Latvija pirmajā vietā”, bet grūti teikt, kādi rezultāti būs tālāk, cerams, ka ienāks koalīcijā. Gribētos, lai Latgales domas varētu būt svarīgas mūsu valstī.
– Vai būs iekšpolitikā kaut kādas izmaiņas, ir grūti spriest, bet vēlēšanu rezultāts ir ļoti, ļoti labs.
– Ļoti apmierināti, gribam mieru.
Ko domā vēlētāji Kurzemē?
Kurzemē gandrīz puse no vēlētājiem ir nobalsojuši par “Apvienoto sarakstu” – rezultāts 47,23 % pārspēj rekordu Latvijas mērogā. Dienvidkurzemē par “Apvienoto sarakstu” nobalsojuši pat 56 % vēlētāju. Otrajā vietā un lielākais atbalsts Nacionālajai apvienībai, “Latvija pirmajā vietā” ierindojusies trešajā vietā, tad seko Zaļo un Zemnieku savienība, kas Kurzemē, pretstatā kopējiem provizoriskajiem rezultātiem, būtu pārvarējusi 5 % atzīmi. Vēl Kurzemē 5 % pārvarējusi “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” un sarakstu noslēdz “Progresīvie”.
Kurzemnieki vēlēšanu rezultātus vērtēja dažādi. Daži atklāti pateica, kāpēc vēlēšanās nepiedalījās, kas daļēji izskaidro zemo aktivitāti.
– “Zaļie un zemnieki” tomēr netika. Nu, neko darīt.
– Mans saraksts netika iekšā.
– Man patīk “Apvienotais saraksts”, patīk tie cilvēki, viņu entuziams. Man liekas, ka Šlesers dabūja par daudz balsu.
– Varbūt jauni laiki sāksies. Ar rezultātu esmu apmierināts.
– Par “Apvienoto sarakstu” balsoju.
– Kuldīdznieki grib mainīt noteikumus, bet nekas, lai izdodas arī Kulbergam.
– Būtu vispareizākais, ja būtu divas partijas, kas savā starpā cīnītos un arī strādātu.
– Kaut kas mainīsies tomēr, ko viņi tur sola, un rezultātos jau var redzēt, ka Kulbergs cenšas. Tad redzēsim.
Ko domā vēlētāji Vidzemē?
Šāds vēlēšanu rezultāts bija paredzams, tā saka Vidzemes sirdī Valmierā svētdienas rītā aptaujātie iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa atzina, ka viņu atbalstītais politiskais spēks ir iekļuvis parlamentā. Izdarījuši savu darbu, vēlētāji aicina politiķus darīt savu – no pirmās darba dienas pildīt solījumus. Veselība, aizsardzība, sociālie jautājumi ir galvenie, kurus par visātrāk risināmām nosauc vidzemnieki.
“Tīri normāls, nav slikts [rezultāts], bet šīs vēlēšanas kopumā neatbalstu, jo Latvijai nekas labs nebūs un nebija arī,” pauda Valmieras novada iedzīvotājs Mārtiņš.
“Cerēju, ka būs mazliet savādāk, bet nav tik traki, kā varēja būt,” sacīja Dana Mitrevica.
“Labākais variants, kas var būt. Pirmajā vietā beidzot ir partija ar pietiekamu deputātu skaitu, un varbūt beidzot būs rezultāts. Vismaz varbūt sasniegs to mērķi,” vērtēja valmieriete Edīte.
“Teikšu godīgi, varbūt daudz nesaprotu no politikas, bet, kāds ir tas rezultāts, tāds ir. Kā tauta kopumā ir lēmusi, tā ir. Kurš saraksts bija tuvāks, par to balsoja,” komentēja valmieriete Dace Melle.
Vairums Latvijas Televīzijas sastapto vēlētāju norāda, ka viņu izvēlētie saraksti piecu procentu barjeru ir pārvarējuši. Tagad svarīgākais, viņuprāt, būs daudzo izskanējušo solījumu pildīšana gan Saeimai, gan valdībai.
“Pirmā rīcība ir veselība, tāpat izglītība skolās. Ja izveidos labu komandu, droši vien būs labi, bet atliek cerēt, ka būs labāk,” vērtēja Valmieras novada iedzīvotāja Vaira Eglīte.
“Lai valstij labāk sokas, lai tiek ievestas investīcijas, lai beidzot “Rail Baltica” tiktu pabeigts,” novēlēja Dāvis Bērziņš.
“Jūs jautājat, ko es gribu – es gribu, lai mēs vairāk aizsardzībai veltām,” uzsvēra Sandis.
“Es kā pensionāre gribētu, lai vairāk sociālos jautājumus mēs sāktu risināt, bet skatīsimies, kā būs,” teica Edīte.
“Ceru, ka mēs beidzot mazliet uzlabosim veselības jomu, lai nav tās rindas tik garas pie ārstiem. jo pati esmu saskārusies, ka pat nedēļām, mēnešiem vai gadiem jāgaida,” piebilda Dace Melle.
“Droši vien gribu sagaidīt Latvijai kādas svarīgas reformas, kas būtu labvēlīgas gan senioriem, gan darbiniekiem,” teica Vija.
Daļa vēlētāju, vērojot partiju līdzšinējo sadarbību un publiskos izteikumus, jau nosauc iespējamos koalīcijas partnerus. Citiem tās sastāvs nav tik būtisks – galvenais, lai ir reāls darbs.
Taču neatkarīgi no tā, vai vēlēšanu iznākums iepriecina vai liek vilties, uz jautājumu, vai pēc četriem gadiem atkal dosies pie vēlēšanu urnām, lielākā daļa mūsu sastapto atbild apstiprinoši.
Ko domā vēlētāji Latgalē?
Pēc vēlēšanu iecirkņi slēgšanas, kad balsis saskaitītas, ir redzams arī tas, ka vairāk nekā 97 tūkstoši Latgales vēlētāju pie vēlēšanu urnām tā arī nav devušies.
“Pirmkārt, deklarēts ir daudz vairāk nekā reāli te dzīvo, jo tomēr Latgalē ir samērā grūti atrast darbu. Un darba spējīgie un izglītotie cilvēki brauc prom. Ja viņi vēlēja ārzemēs, tad viņi vēlēja ko – Rīgas. Katrs grib savu vietu, lai tā attīstās,” pauda Krāslavas novada vēlēšanu iecirkņa darbiniece Rita Kropa.
“Domāju, ka viņi ir vīlušies valdībā. Precīzāk – viņu darbā. Kā Anglijā bieži mainās premjeri, arī mums, tāpēc… Ticības nav, es tā uzskatu. Neuzticēšanās politikai iet roku rokā ar sajūtu, ka Latgale attīstībā atpaliek no pārējās Latvijas,” teica vēlētājs Krāslavas novadā Pēteris.
“Zems dzīves līmenis, maz tiek piesaistītas dažādas investīcijas. Nezinu… Vispār Latgale ir ļoti atstāta novārtā,” pauda vēlētāja Augšdaugavas novadā Vanda Motivāne.
“Pati vakar prasīju draugiem, radiem, vai bija uz vēlēšanām, pateica – nē, jo nav nekādu garantiju, ka kaut kas mainīsies. Tie, kuri tomēr aizgāja balsot, no jaunās Saeimas sagaida pārmaiņas ikdienas dzīvē.,” teica vēlētāja Preiļu novadā Ilona Maslobojeva.
“Es nebalsoju. Nopietni. Neredzu, ka kaut kas mainās. Neredzu jēgu,” atzina vēlētāja Augšdaugavas novadā Svetlana.
Vien Latgalē “Apvienotais saraksts” piekāpies partijai “Latvija pirmajā vietā” — te pārliecinošu iedzīvotāju atbalstu guva Daugavpils politiskā aktīviste Olga Petkeviča un ilggadējais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Iedzīvotāji vērtē, ka partijai reģionā izdevies atrast līdzsvaru uzrunāt gan krievvalodīgo, gan latviski runājošo vēlētāju.
“Par Petkeviču Olgu [sarakstā “Latvija pirmajā vietā]. Un kāpēc? Tāpēc, ka viņa palīdz Latgalei. Jā, viņa palīdz, vismaz drusciņ, bet palīdz,” savu izvēli skaidroja vēlētāja Krāslavas novadā Olga.
Tikmēr vēlēšanu aktivitātes ziņā Latgale joprojām ir Latvijas lejasgalā. Un, iespējams, lielākais jaunās Saeimas izaicinājums Latgalē būs ne tikai panākt pārmaiņas, bet arī atgūt ticību, ka šīs pārmaiņas vispār ir iespējamas.
Vai būtu jāierobežo iespējas nodot balsi glabāšanā?
Problēmas ar balsu skaitīšanu izraisīja tas, ka cilvēkiem tika dota plašāka iespēja nodot savu balsi glabāšanai vēl pirms vēlēšanu dienas. Šo iespēju cilvēki varēja izmantot arī vairākkārt, nedēļas laikā mainot savu viedokli un atkārtoti nododot balsi – šādā gadījumā par derīgu tika atzīta tikai pēdējā balss. Taču, lai tiktu skaidrībā, tieši kurā iecirknī un dienā cilvēks nobalsojis pēdējo reizi, bija uzmanīgi un rūpīgi jāsalīdzina visu vēlēšanu iecirkņu dati. Ko par šo iespēju domā iedzīvotāji?
– Jāierobežo, jo iedod iespēju novēlēt vairākas dienas iepriekš un vēl ļauj pārdomāt. Nu kam tas vajadzīgs?
– Es domāju, ka cilvēkam pašam jāsaprot – vienu reizi un viss. Tā mēs varam mērīt, mērīt, un labuma nebūs nekāda. Ja tu izmanto vairākkārtīgi, tātad ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tā ir nevis vēlēšanu problēma, bet cilvēka problēma: viņš pats nezin, ko grib.
– Es domāju, tas tā jocīgi ir. Nē, nu varētu nodot to balsi glabāšanā, bet bez iespējas to mainīt, tad tas droši vien drusku atvieglotu to procesu.
– Man patika šī iespēja, tāpēc arī aizgāju. Bet, ja beigās rodas kaut kādas problēmas, tad vajag iepriekš visu izshēmot tā, lai beigās tomēr cilvēkiem mierīga sirds, un tad tie rezultāti laikā atnāk.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanās piedalījušies 807 067 jeb 51,81 % balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija no visiem jeb kopumā 1059 vēlēšanu iecirkņiem, līdz ar to šoreiz vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā, kāda pieredzēta Saeimas vēlēšanās.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina – vēlēšanās triumfējusi partiju apvienība “Apvienotais saraksts” ar tās līderi, premjeru Andri Kulbergu priekšgalā. “Apvienotā saraksta” mandātu skaits ir vēsturiski lielākais Latvijas parlamentu vēsturē. Parlamentā nav iekļuvusi līdz šim valdībā bijusī Zaļo un Zemnieku savienība.
Saskaitīti 1059 iecirkņi no 1059
Saskaitīts 99,7% balsu
Atjaunots: 04.10. plkst. 20:05
