Protesti sākās pirms divām nedēļām Kreteilā, Parīzes piepilsētā, kur skolēni atbalstīja streikojošos skolotājus, kas sūdzējās par darbinieku un resursu trūkumu. Kopš tā laika protesti izplatījušies vairākās lielākajās pilsētās un tos pavada sadursmes ar policiju, vardarbība ielās, dedzināšana un postījumi.
Skolēni sūdzas par nedrošām un antisanitārām skolu ēkām, pārpildītām klasēm, grūti izpildāmiem stundu sarakstiem un darbinieku trūkumu, nolaistām klasēm un ēkām, kas nav pielāgotas klimata pārmaiņām, bet daļa iebilst arī pret mobilo tālruņu aizliegumu skolās.
Izglītības ministrija ziņo, ka protesti skāruši 735 skolas, no kurām 24 aizdedzinātas vai izdemolētas, bet ievainoti 78 izglītības nozares darbinieki.
Kopš protestu sākuma aizturēti gandrīz 5000 cilvēku.
Protestiem pieaugot, pirmdien visā valstī pilnībā vai daļēji bija slēgtas vairāk nekā 400 vidusskolas, un galvaspilsētā Parīzē vien nedarbojās trešdaļa liceju.
Skolotāja Sofija Bordī uzskata, ka francūži atbalsta šo protesta kustību, jo tie, kuriem ir bērni, saprot arī skolēnu un studentu satraukumu par savu nākotni. Viņa arī norāda, ka spilgts piemērs bija šī gada vasara, kad lielajā karstuma vilnī eksāmenus nācās kārtot pat pagrabos.
“Pēc manām domām, valsts attieksme un policijas vardarbība situāciju tikai pasliktina. Man liekas ārkārtīgi svarīgi, lai drīzumā tiktu sarīkota ministra tikšanās ar jauniešiem. Viņam ir jāsaprot, ka jauno cilvēku bažas ir patiesas,” sacīja Bordī.
Policija protestu laikā izmanto asaru gāzi, gumijas lodes un stekus, bet iekšlietu ministrs Eduārs Žefrī noliedz, ka spēks būtu lietots nesamērīgi.
Ministrs ir paudis gatavību tikties gan ar skolēnu, gan viņu vecāku pārstāvjiem. Vienlaikus Žefrī ir pārliecināts, ka protesta kustība ir zaudējusi savu patieso būtību, jo to par ķīlniekiem ir saņēmuši galēji kreisi noskaņoti vardarbības atbalstītāji:
“Es esmu diezgan satraukts par to, kas šajā valstī ir noticis mazāk kā nedēļas laikā. Kopš protestu sākuma cietuši ir gandrīz 100 darbinieku un to ir darījušas personas no ārpuses. Jā, dažreiz arī skolēni pievienojās vardarbīgajai kustībai, taču galvenokārt tie ir cilvēki no ārpuses. Mums patiesi ir cilvēki, kuri tikuši aplieti ar degvielu un aizdedzināti. Tie visi ir cilvēki, kas vēlas iznīcināt izglītības sistēmu. Mani visvairāk sāpināja kādas vidusskolas meitenes teiktais “Mēs esam bērni, un mums nozaga mūsu protesta kustību”.”
Lai arī protestu dalībnieki joprojām uzskata, ka valdība situācijas uzlabošanai nav rīkojusies pietiekami aktīvi, premjers Sebastjēns Lekornī ir solījis darīt visu iespējamo, lai mācības varētu atsākties vai turpināties, lai infrastruktūra un stundu saraksti tiktu savesti kārtībā, bet augstskolu uzņemšanas platforma kļūtu caurskatāmāka.
Vienlaikus viņš pauda cerību, ka parlamentā izdosies pieņemt likumu, kas uzliek par pienākumu sabiedriskā īpašuma bojātājiem samaksāt par nodarītajiem postījumiem tā vietā, lai šos izdevumus segtu no nodokļu maksātāju naudas. Tas uzliktu atbildību arī vecākiem, atvelkot naudu no ģimenes vai mājokļu pabalstiem.
Šie draudi jau izpelnījušies nosodījumu no arodbiedrību pārstāvjiem, nosaucot tos par populistiskiem solījumiem, kas var ietekmēt pašas ievainojamākās ģimenes. Arodbiedrības ir aicinājušas iedzīvotājus otrdien pievienoties demonstrācijām valstī, solot piedalīties gājienos, lai aizsargātu skolēnus.
Tikmēr politikas novērotāji aicina pievērst uzmanību tam, kādu ietekmi šie protesti atstās uz pašreizējo Francijas valdību, kura ļoti aktīvi strādā pie taupības budžeta izstrādes. Francijas budžeta deficīts pašlaik pārsniedz 5 %, bet valsts parāds – gandrīz 120 % no iekšzemes kopprodukta – visi šie rādītāji ievērojami pārsniedz Eiropas Savienības pieļautās normas.
Lai labotu situāciju, valdība piedāvā ietaupīt aptuveni 54 miljardus eiro, daļu no līdzekļiem iegūstot, iesaldējot valsts sektorā strādājošo algas. Starp šiem cilvēkiem ir arī skolotāji.
Tieši tāpēc ir ļoti liela iespēja, ka skolēnu protestu organizatoru prasības var netikt izpildītas. Tādējādi šie protesti var kļūt par svarīgu faktoru nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās.
KONTEKSTS:
Francijā protesti aizsākās 25. septembrī Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā, bet tagad ir izplatījušies uz citām pilsētām valsts mērogā.
Skolēni rīkojuši protestus pie skolām, paužot neapmierinātību ar mācību stundu grafikiem, klašu lielumu, pedagogu trūkumu un pārpildītām klašu telpām šī gada karstuma viļņu laikā. 1. oktobrī skolēnu protestiem pievienojās universitāšu studenti, bloķējot piekļuvi apmēram 30 studentu pilsētiņām.
Protesti vairākkārt ir kļuvuši vardarbīgi, un Iekšlietu ministrija brīdinājusi par iespējamiem “pilsētu nemieriem”. Ir notikuši uzbrukumi policistiem, bet desmitiem skolēnu un pedagogu ir tikuši ievainoti.
Tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns ir ierosinājis vecākiem samaksāt par postījumiem, kurus viņu bērni nodarījuši demonstrāciju laikā.
