Skarta kārtējā naftas bāze Krievijā
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins apgalvo, ka kopš pirmdienas vakara Krievijas galvaspilsētas virzienā lidojuši 650 bezpilota lidaparāti un notriekti vismaz 105 droni. Bet par ierobežojumiem Krievijas galvaspilsētas tuvumā esošo lidostu darbā paziņojusi Krievijas federālā aviācijas pārvalde “Rosaviacija”.
No “Telegram” kanālos publicētā izriet, ka
trāpīts vienai no Maskavas apgabala lielākajām naftas bāzēm
Konstantinovas ciema tuvumā un maģistrālo naftas vadu dispečermezglam.
To apstiprina arī tīmekļa medija “Astra” analīze, vērtējot publiskajā vidē pieejamās foto un video liecības. Minētais medijs norāda – iepriekš par uzbrukumiem šai naftas bāzei nav ziņots.
Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs paziņojis par vienu mirušo un sešiem ievainotajiem nakts uzbrukuma dēļ. Amatpersona ziņojusi, ka vairākās apdzīvotajās vietās esot nodarīti postījumi dažāda veida ēkām. Taču skaidrs, ka Ukrainas dronu mērķis nav civilā infrastruktūra, bet gan Krievijas energoobjekti.
Krievijas armija turpina uzbrukumus Doneckas apgabalā
Krievijas triecienā tiltam pāri Dņipras upei Zaporižjas pilsētā ievainoti vismaz pieci cilvēki. Kā vēsta Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītāja pienākumu izpildītājs Mihailo Semikins, divi no cietušajiem ir Sarkanā Krusta darbinieki, kuri uzbrukuma brīdī bija ceļā uz darbu.
Gaisa trauksme naktī uz otrdienu un otrdienas rītā izsludināta arī Kijivā. Pagaidām zināms, ka ugunsdzēsēji likvidējuši ugunsgrēku, kas izcēlās uz kādas izglītības iestādes jumta pēc tam, kad tur nokrita atlūzas. Tas izriet no Kijivas pilsētas kara administrācijas un Valsts ārkārtas situāciju dienesta ziņām.
Neraugoties uz smagajiem zaudējumiem, Krievijas armija turpina uzbrukumus Ukrainas Doneckas apgabalā. Nepārtrauktiem gaisa triecieniem pakļauta arī kādreiz dzīvā un ekonomiski attīstītā Kramatorska.
Vēl nesen Kramatorska tika uzskatīta par salīdzinoši drošu vietu Donbasā, taču patlaban par mierīgu uzskatāma diena, kad gaisa triecienos bojā nav gājis neviens cilvēks. Dažās naktīs pa pilsētu tiek palaistas pat 15 planējošās bumbas, kas sagrauj dzīvojamās ēkas un infrastruktūras objektus.
Uzbrukumu dēļ pilsēta kļūst tukšāka, un pēdējo mēnešu laikā to pametuši apmēram 10 tūkstoši cilvēku.
Arī Igaunijas sabiedriskā medija pārstāvju uzrunātās Natālijas māja ir iznīcināta, tāpēc viņa gatavojās doties prom no mājām. Viņas vīrs tika nogalināts 2022. gadā, un, to atceroties, viņai acīs riešas asaras. Taču ceļš ir bīstams, jo transporta līdzekļus apdraud okupantu droni. Taču daudzi iedzīvotāji joprojām izvēlas palikt, nevis pārceļas tālāk no frontes līnijas.
Bulgārijas premjers nosoda uzbrukumus kuģiem Melnajā jūrā
Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs šodien nosodīja vakar Melnajā jūrā pie Bulgārijas krastiem notikušos dronu uzbrukumus diviem tirdzniecības kuģiem. Viens no kuģiem nogrima un norisinās tā apkalpes locekļu meklēšanas operācija.
Nav zināms, kas veica uzbrukumus, bet Ukraina tajos vaino Krieviju. Radevs sacīja, ka šādi uzbrukumi ir nepieņemami.
“Tas ir ārkārtīgi rupjš starptautisko tiesību un jūras tiesību pārkāpums. Pašreizējā situācija ārkārtīgi apgrūtina kuģošanu Melnajā jūrā. Tas vēl vairāk palielina visas apdrošināšanas izmaksas. Kā jau es sen esmu norādījis, ja šis karš netiks savlaicīgi izbeigts, tas turpinās paplašināties ģeogrāfiski un palielināsies globāla konflikta risks,” uzsvēra Bulgārijas premjers.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
