Ņemot vērā, ka joprojām turpinās 22.–23. augusta vētras radīto bojājumu robežas infrastruktūrā novēršana un notiek Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšana, tostarp paplašinot bezpilota lidaparātu pielietošanu, valdība pieņēma lēmumu pagarināt drošības operācijas norisi. Tādējādi arī turpmāk pastiprināti tiks uzraudzīta drošība uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, lai nepieļautu nelegālo migrāciju.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja: “Mēs esam spējīgi daudz vairāk atvairīt šo nelegālo imigrantu ienākšanu Latvijā. Esam daudz vairāk notvēruši pārvadātājus. Tas ir instruments, kas caur Latviju tiek virzīts dziļāk Eiropā. Lai mēs daudz efektīvāk varētu arī turpināt šīs nelegālās imigrācijas apkarošanu, ieviest jaunās tehnoloģijas un iedotu iespēju laiku Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijai uzaudzēt savus muskuļus tieši austrumu robežā, tad [operāciju] mēs pagarinām. Aizsardzības ministrija, bruņotie spēki atbalstīs Valsts robežsardzi, policiju, dienestus.”
Pēc Valsts robežsardzes datiem migrantu plūsma no Baltkrievijas strauji sāka kāpt pavasarī. Martā pieķēra 306 robežpārkāpējus, aprīlī bija jau teju 1700, bet kulminācija sasniegta jūnijā un jūlijā, kad Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi mēģināja ieceļot vairāk nekā 4600 trešo valstu pilsoņu. Augustā austrumu pierobežā sākās operācija “Vilkatis”. Tās laikā migrantu plūsma samazinājās. Piemēram, septembrī bija 1244 cilvēku, kas mēģināja iekļūt Latvijā. Tātad mazāk nekā aprīlī.
Kopumā kopš gada sākuma ir atturēti jau gandrīz 12 tūkstoši pārkāpēju, kas ir apmēram tikpat, cik pērn visa gada laikā. Ja šāda situācija saglabāsies, tad jau nedēļas laikā varētu būt pārspēti pagājušā gada skaitļi.
1:39
Valsts robežsardzē stāstīja, ka pārkāpēji Latvijā mēģina tik dažādos veidos, piemēram, izmantojot augstas kāpnes. Ir pamanīti gadījumi, kad migranti žogā izgriež caurumus un izmanto zem žoga izbūvētās caurtekas. Ir bijuši arī gadījumi, kad pārkāpēji mēģināja ar laivu šķērsot Daugavu.
“Nupat arī Kaplavas robežapsardzības nodaļas iecirknī tika sabojāts sadales skapis, līdz ar to tika izslēgtas vairākas kameras. Plus arī kādas divas stundas atpakaļ tika nozagtas divas kameras. Viņi mēģina mums atriebties par to, ka viņiem nesanāk realizēt savus nodomus,” norādīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Valdis Jukšs.
Viņš arī stāstīja, ka līdz ar aukstā laika tuvošanos migrantu plūsma varētu sākt palielināties, tādēļ nelegālās migrācijas apkarošanas operācijas turpināšana ir vēlama.
“Situācija ar migrantiem ir joprojām saspringta. Protams, sākoties “Vilkatim” 11. augustā, migrantu plūsma ir samazinājusies, tāpēc var teikt, ka “Vilkatis” ir apliecinājis savu nozīmīgumu, un es ceru, ka tas tiks pagarināts,” atzina Jukšs.
Jukšs arī pateicās vietējiem iedzīvotājiem, kuri cītīgi sadarbojoties ar dienestiem un ziņojot par aizdomīgiem cilvēkiem un automašīnām. Valsts robežsardzē informēja, ka saņemtas ziņas par vēl vienu iespējamu migrantu raktu tuneli, bet pagaidām dienesti jaunu tuneli nav atraduši. Iepriekš atrasti divi tuneļi.
Amatpersonas neatklāja, cik izmaksā operācija “Vilkatis”. Sākotnēji operācija bija paredzēta līdz augusta beigām, bet pēc tam tika pagarināta līdz oktobra sākumam.
Pirms valdības sēdes, kurā skatīja šo jautājumu, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) stāstīja: “Mums jāatzīst, ka šis vēl nav apturējis no Baltkrievijas puses īstenoto spiedienu Latvijas virzienā. Šis spiediens saglabājas lielāks nekā Lietuvas vai Polijas virzienā. Ir jāsaprot, ka šis radītais spiediens ir politisks. Skaidrojums bijis no robežsardzes – tas tiek salīdzināts arī ar vēlēšanu situāciju. Redzēsim, vai tas ir atbilstošs, bet skaidrs, ka arī ar dažādiem instrumentiem tālāk var mēģināt ierobežot Baltkrievijas darbību šajā virzienā, ja viņi citādāk nesaprot.”
Dombrava arī teica, ka austrumu pierobežā ir jāievieš ilgtermiņa risinājumi, piemēram, robežsardzē izveidojot papildu štata vietas, bet tas būs atkarīgs no nākamā valsts budžeta iespējām.
KONTEKSTS:
Latvijā 11. augustā tika sākta operācija “Vilkatis”, kuras mērķis ir vērsties pret nelegālo migrāciju. Tā bija paredzēta līdz augusta beigām, bet septembrī to par mēnesi pagarināja.
Latvijā pāri Baltkrievijas robežai pastiprināti turpina nelegāli ieceļot imigranti. Līdzīga situācija ir Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Šogad no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā ir atturēti 9932 cilvēki.
Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Šī režīma laikā ir spēkā arī ievērojami bargāks Krimināllikumā paredzētais sods par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai un par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu. 2024. gadā no Baltkrievijas–Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki.
