ĪSUMĀ:
Tramps gatavību izteicis vēlējuma formā
Baltā nama saimnieka teiktais Lietuvas sabiedriskā medija korespondentam bija vēlējuma formā – “mēs noteikti uz to raugāmies”. Taču tas parāda, ka Viļņas intereses Baltajā namā ir sadzirdētas.
Nav šaubu, ka arī Trampam ir paskaidrots, kādi labi un uzticami sabiedrotie ir lietuvieši. Tiesa, Trampa vārdi nenozīmē, ka tas ir galīgais lēmums.
Tāpēc lēmumu pieņēmējiem Viļņā būs jāapbruņojas ar pacietību.
Pagājušajā nedēļā kaimiņvalsts premjerministrs Mindaugs Sinkevičs intervijā aģentūrai “Bloomberg” pauda gatavību nodrošināt apstākļus pastāvīgai amerikāņu karavīru klātbūtnei Lietuvā.
Lietuvā oktobrī ieradīsies divi ASV karaspēka bataljoni
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns iepriekš apstiprināja, ka oktobra beigās valstī ieradīsies divi ASV karaspēka bataljoni. Sagaidāms, ka rotācijas ietvaros Lietuvā uzturēsies apmēram 1000 karavīru.
Viņš norādīja, ka tādējādi tiks atjaunota vasarā samazinātā ASV militārā klātbūtne.
ASV karavīri Lietuvā rotācijas kārtībā ar pārtraukumiem atrodas jau 12 gadus. Katra karavīru grupa uzturas pie mūsu kaimiņiem deviņus mēnešus. Faktiski pēdējo gadu laikā amerikāņu militārpersonas Lietuvā uzturas pastāvīgi, jo pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Vašingtonā pieņēma lēmumu mainīt savas militārās klātbūtnes stāvokli.
Tas nozīmē, ka Lietuvā bija izvietoti pastiprināti bataljoni ar vismaz tūkstoti karavīru un dažāda veida tehnikas vienībām.
Neziņu iepriekš radījis ASV lēmums pārskatīt militāro klātbūtni
Jautājumus par turpmāko amerikāņu spēku izvietošanu šovasar radīja Vašingtonas lēmums pārskatīt savu militāro klātbūtni Eiropā, kas lika austrumu flanga valstīm mudināt ASV tomēr saglabāt karavīru klātbūtni.
Jau jūnija sākumā gan Lietuvas prezidenta padomnieks Deivids Matuļonis, gan aizsardzības ministrs Roberts Kauns paziņoja, ka amerikāņu karavīri arī turpmāk uzturēsies Lietuvā.
Tobrīd gan nebija skaidrība, cik drīz ierastos jauns karavīru kontingents.
Tagad zināms, ka šī mēneša beigās kaimiņvalstī ieradīsies divi bataljoni ar apmēram tūkstoti amerikāņu karavīru.
Kauns sola strādāt pie ASV ieceres virzības
Kauns solīja, ka strādās pie ASV ieceres virzības. Viņš uzsvēra, ka jautājumu par pastāvīgu amerikāņu militāro bāzi Lietuvā aktualizēja vēl septembrī, esot vizītē otrpus okeānam un tiekoties ar ASV aizsardzības ministra vietnieku politikas jautājumos Elbridžu Kolbiju.
Kauns atzīst, ka Vašingtona vēl nav pieņēmusi gala lēmumu, taču jautājumā par iespējamās ASV militārās bāzes spējām aizsardzības ministra atbilde liek domāt, ka Viļņas piedāvājuma pamatā būtībā ir infrastruktūras iespējas:
“Svarīgākais, ka Lietuva ir attīstījusi visai labu, kvalitatīvu infrastruktūru Pabradē, kuru mums ir iespējams paplašināt un pielāgot jaunām prasībām. Mums, Lietuvā, ir labi mācību apstākļi. Ļoti pozitīvi vērtējama jauna mācību poligona izveide Suvalku koridora tuvumā. Tās ir tehniskas detaļas, kuras mēs, cerams, tuvākajā laikā precizēsim un pārrunāsim, un tad skatīsimies, kā rīkoties tālāk.”
Kauns gan nevarēja pateikt, ar cik lielu amerikāņu kontingentu būtu jārēķinās pastāvīgas bāzes izveidošanas gadījumā.
Seimā ne visi informēti par ASV militārās bāzes nākotni Lietuvā
Kā žurnālistiem Seimā šodien atzina opozīcijā esošo kristīgo demokrātu līderis, bijušais aizsardzības ministrs Laurīns Kaščūns, viņa rīcībā nav informācijas, ka šobrīd esot kādi konkrēti plāni par ASV militāro bāzi.
Politiķis uzskata, ka patlaban atbildība ir diplomātu pusē, kuriem ir jāizvērtē visas iespējas, jāizpilda mājasdarbi un jānāk klajā ar savu kā uzņemošās puses piedāvājumu. Kaščūna vērtējumā ir jāpārliecinās, vai vispār nopietni plāni bāzes izveidei pastāv.
Seima priekšsēdētājs, valdošo sociāldemokrātu pārstāvis Jozs Oleks uzskata, ka valstij vajag likvidēt juridiskos šķēršļus, kas ierobežotu citu valstu karavīru klātbūtni.
Savukārt parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Remiģijs Motuzs uzskata, ka jautājumu par jaunas ASV bāzes izveidi nedrīkst saistīt ar iespējamu Baltkrievijas kālija minerālmēslu tranzīta atjaunošanu caur Lietuvas teritoriju.
Viņš norāda – konkrētu lēmumu par pastāvīgu amerikāņu kontingenta izvietošanu ietekmēs arī ģeopolitiskie apstākļi.
KONTEKSTS:
ASV ir izvietojušas savus karavīrus vairākās Eiropas valstīs – visvairāk Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā un Spānijā. Kopš atgriešanās ASV prezidenta amatā pagājušajā gadā Donalds Tramps ir vairākkārt ziņojis par plāniem samazināt ASV militāro klātbūtni Eiropā vai pārdislocēt amerikāņu karavīrus uz tām NATO valstīm, kas iegulda lielākus līdzekļus aizsardzībai.
Tramps uzsvēra, ka vēlas samazināt ASV karavīru skaitu Eiropā, lai palielinātu militāro klātbūtni Āzijas un Klusā okeāna reģionā, atbildot uz tur pieaugošo Ķīnas ietekmi. Neraugoties uz Trampa un Pentagona paziņojumiem, plāni par ASV karavīru izvešanu no Eiropas līdz šim netika īstenoti.
Visbiežāk Tramps ziņo par ASV karavīru izvešanu no Vācijas, kur šobrīd ir lielākais ASV militārais personāls Eiropā. Trampa paziņojumi tiek uzskatīti par Vašingtonas atbildi uz Vācijas kanclera Frīdriha Merca kritiku par ASV rīcību Irānā, kur kopš 28. februāra risinās karadarbība.
Lielu rezonansi ir ieguvis gadījums, kad ASV atcēla 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu mācībās uz Poliju. Vēlāk Polija paziņoja, ka Pentagona lēmums esot saistīts ar loģistikas apsvērumiem.
Polijas attiecības ar ASV uzlabojās pēc Karola Navrocka uzvaras prezidenta vēlēšanās 2025. gada vasarā. Drīz pēc Navrocka stāšanās amatā Tramps ziņoja, ka ASV karavīri arī turpmāk būs stacionēti Polijā un viņu skaits pat varētu pieaugt. Šā gada 17. septembrī Tramps uzsvēra, ka ir panākts ievērojams progress pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidē Polijā.
