ĪSUMĀ:
Diskusijas jau kopš jūlija sākuma
Diskusijas par jaunā Kosovas prezidenta apstiprināšanu turpinās jau kopš jūlija sākuma. Augusta beigās premjerministra Albina Kurti vadītā “Pašnoteikšanās kustība” un Kosovas Demokrātiskā līga vienojās par vienotu kandidātu – bijušo konstitucionālās tiesas tiesnesi un profesoru Bekimu Sejdiu.
Nedaudz vēlāk Sejdiu savu kandidatūru atsauca, taču “Pašnoteikšanās kustība” viņu joprojām uzskata par vienīgo pretendentu.
Diskusijās liela loma izmaiņām likumprojektā
Lielu lomu diskusijās par jauno prezidentu spēlē likumprojekts, kas plāno ierobežot Kosovas Īpašo uzdevumu tiesu palātas pilnvaras.
Šī tiesa ir jaukta tipa tribunāls – lai gan tā ir daļa no Kosovas tiesu sistēmas, tajā strādā starptautiskie darbinieki, un tā atrodas Hāgā. Kosovas Īpašo uzdevumu tiesu izveidoja 2015. gadā, reaģējot uz Kosovas sabiedroto Rietumos spiedienu, jo pastāvēja bažas par iespējamu liecinieku iebiedēšanu, ja tiesas procesi notiktu Kosovā.
Tiesai ir pilnvaras izskatīt noziegumus, kas izdarīti laika posmā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim, kuros izvirzītas apsūdzības par kara noziegumiem un orgānu tirdzniecību, ko veikuši Kosovas Atbrīvošanas armijas (KLA) kaujinieki.
Kosovas Īpašo uzdevumu tiesu palāta arī nesen piesprieda bijušajam Kosovas prezidentam Hašimam Tači 25 gadu cietumsodu par pastrādātajiem kara noziegumiem.
Likuma grozījumu mērķis ir mainīt tiesas pilnvaras, lai tās attiektos tikai uz noziegumiem, kas izdarīti pēc Kosovas kara – no 1999. gada 1. jūlija līdz 2000. gada 31. decembrim.
Priekšlikumi arī noteiktu maksimālo cietumsoda ilgumu – 15 gadus, ļautu iesniegt apelācijas sūdzības Kosovas Augstākajā tiesā, atļautu sodu izciest Kosovā un dotu notiesātajiem tiesības saņemt prezidenta apžēlošanu.
Likumas izmaiņā ierosināja opozīcijas partija “Kosovas Demokrātiskā partija” (PDK). Tas notika pēc tam, kad pagājušajā mēnesī par kara noziegumiem tika notiesāti četri bijušie Kosovas Atbrīvošanas armijas līderi, tostarp Tači.
Viņi atzīti par vainīgiem patvaļīgā cilvēku aizturēšanā, par nežēlīgu izturēšanos, spīdzināšanu un slepkavībām laika posmā no 1998. gada aprīļa līdz 1999. gada 20. jūnijam Kosovā un vairākās vietās Albānijā.
KAA 1998. un 1999. gadā cīnījās par galvenokārt albāņu apdzīvotās Kosovas neatkarību no Serbijas. Neatkarība galu galā tika panākta ar NATO palīdzību.
Tiesas spriedums izraisīja sašutumu Kosovā, kur daudzi apsūdzētos joprojām uzskata par kara varoņiem.
Izmaiņas pirmajā lasījumā pieņem steigā
PDK sacījusi, ka prezidenta ievēlēšanu atbalstīs tikai tad, ja šis likumprojekts tiks pieņemts galīgajā lasījumā. Šo rosinājumu kopumā atbalsta arī Kosovas premjers Kurti, taču viņš uzsvēra, ka ierosinātie grozījumi ir pārsteidzīgi un to pilnīgai analīzei ir pārāk maz laika.
Taču izmaiņas likumā neatbalsta otra opozīcijas partija “Kosovas Demokrātiskā līga”, kas brīdināja, ka apstiprināšana parlamentā negarantētu grozījumu īstenošanu un ka tiem varētu nebūt juridiska spēka.
Kosovas parlaments vakar pirmajā lasījumā šo likumprojektu apstiprināja. To atbalstīja visi balsošanā iesaistītie deputāti. Likumprojekts vēl jāapstiprina arī otrajā lasījumā.
Eksperti vērtē, ka opozīcija varētu mēģināt izmantot situāciju un atbildību par šo spriedumu uzvelt premjerministram Kurti, tādējādi cerot gūt uzvaru nākamajās vēlēšanās.
Pie parlamenta ēkas izceļas policijas un protestētāju sadursmes
Pirmdien pie Kosovas parlamenta ēkas izcēlās policijas sadursmes ar demonstrantiem, kas pieprasīja parlamentam pieņemt likumu par kara noziegumu tiesas pilnvaru ierobežošanu.
Demonstranti protestēja pret bijušā Kosovas prezidenta Hašima Tači notiesāšanu par kara noziegumiem. Kopš īpašā kara noziegumu tiesa Hāgā 16. septembrī piesprieda Tači 25 gadu cietumsodu, Kosovā notikusi virkne demonstrāciju. Protestētāji pieprasa, lai tiesa anulē spriedumu.
Vairāki simti protestētāju lielāko dienas daļu pavadīja pie parlamenta, solot bloķēt ēku, kamēr deputāti nepieņems likumu par tiesas pilnvaru ierobežošanu.
Taču parlamenta sēde vakarā beidzās bez likumprojekta pieņemšanas, tādēļ demonstranti tuvojās ēku norobežojošajiem policistiem, lai liegtu deputātiem doties prom.
Aģentūra AFP novēroja, ka policija pret pūli pielietoja asaru gāzi, bet daži demonstranti policistus apmētāja ar petardēm.
No petardēm pie parlamenta ēkas aizdegās atkritumu urnas, bet policija nekārtību apspiešanā iesaistīja ūdenslielgabalu un bruņutransportierus.
Pat ja likums tiktu pieņemts, tas neietekmētu pašreizējos sodus Tači un viņa līdzapsūdzētajiem, kas jau paziņojuši, ka iesniegs apelāciju, izmantojot tiesas noteikto procedūru.
