Gurķis ir oga, bet avene nav
Rudens ir ražas laiks, kas nozīmē, ka dārzos ievācam augļus vai tomēr ogas, bet varbūt – sēklas? Dārzā, mežā un veikalu plauktos redzam lērumu augļu un dārzeņu, īsti nezinot, kas tad tie ir.
“Šis noteikti ir gana mulsinošs jautājums, un, manuprāt, ir svarīgi nodalīt, ko mēs botānikā saprotam, kas ir auglis, un kas ir tas, kas lielveikalā ir zem nosaukuma “auglis”. Jo, ja botāniķis, it īpaši kāds cītīgs students, kas tikko pareizi samācījies visus terminus, ieietu veikalā, viņš nesaprastu, kur kas atrodas,” atzina Vērpēja.
No botānikas viedokļa raugoties, lielveikalā pie augļiem parasti stāv ne tikai augļi, un arī dārzeņu sadaļa rada daudzus jautājumus.
“Dārzeņu sadaļa ir visinteresantākā, jo nav tāda botānikas termina “dārzenis”. Tam nav nekādas nozīmes. Tas tiešām ir tikai kulinārijas termins,” atklāja pētniece.
Pie dārzeņiem veikala plauktā botāniķis ieraudzīs gan augļus un sēklas, gan dažādas saknes un stublājus. Tur var būt jebkas, atzina Vērpēja.
Piemēram, gurķi, tomāti un ķirbji – teorētiski tie visi ir ogas, jo tiem ir sulīgs, mīksts augļapvalks, bet iekšā – daudz sēklu. Taču jāņem vērā – visas ogas ir arī augļi. Botāniskajā klasifikācijā oga ir viens no augļu veidiem.
Līdz ar to sanāk, ka gurķi un tomāti – tie ir augļi, bet konkrētāk – ogas.
“Arī banāns ir oga. Tikai tās konkrētās šķirnes, ko veikalā pārdod, ir speciāli uztaisītas tā, lai tām nebūtu sēklu. Tātad tās vairs neveido sēklas, lai mums būtu vairāk tās ēdamās daļas un nebūtu sēklas jāspļauj ārā,” stāstīja Vērpēja.
Savukārt ananass ir īpaši interesants, jo teorētiski tas nav viens auglis, bet gan augļu kopa. Dabā ananasa zieds sastāv no daudziem maziem ziediņiem, un no katra šī ziediņa veidojas oga. Laika gaitā šīs ogas saaug kopā, veidojot vienu “augli” jeb ananasu.
Toties avenes botāniskajā izpratnē neskaitās ogas. Avene ir kauleņu kopauglis, jo avenes ziedā ir daudz atsevišķu auglenīcu. Pēc apputeksnēšanās no katras auglenīcas attīstās mazs, sulīgs kaulenis ar sēklu iekšpusē. Šiem kauleņiem saaugot kopā, izveidojas kopauglis jeb avene.
Tomāta statusu nosaka tiesā
LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas profesors Ģederts Ieviņš gan mierināja, ka šie fakti nemaina to, ka pastāv divi iedalījumi – kulināri saimnieciskais un botāniskais.
“Kulināri saimnieciskajam iedalījumam ir svarīgi, kā mēs pret šo konkrēto auga veidu attiecamies un ko mēs ar to darām, un tas augļu un dārzeņu konteksts vēsturiski ir ļoti aizraujošs,” viņš norādīja.
Piemēram, lēmums par to, kas tad īsti ir tomāts saimnieciskajā izpratnē – auglis vai dārzenis, savulaik tika pieņemts tiesā.
“Tas bija ASV Augstākās tiesas lēmums 19. gadsimta beigās, ka tomāti ir dārzeņi, un tam apakšā patiesībā ir ļoti interesants stāsts. Lai veicinātu vietējo dārzeņu audzēšanu, ASV par ievestajiem dārzeņiem bija jāmaksā milzīga ievedmuita. Taču par augļiem šādas ievedmuitas nebija. Tāpēc uzņēmīgi ļaudis Karību jūras salās sāka audzēt tomātus un pa lēto tos vest iekšā ASV, nemaksājot ievedmuitu un apgalvojot, ka tie, lūk, ir augļi,” stāstīja Ieviņš.
Tā šis jautājums tik tiešām nonāca līdz Augstākajai tiesai, un, lai gan botānikas profesori tiesas procesā pierādīja, ka tomāti patiešām ir augļi, beigu beigās tiesa lēma, ka tomāti tomēr ir uzskatāmi par dārzeņiem, jo kulinārijā un saimniecībā mēs tos izmantojam kā dārzeņus.
Šādu nesakritību ir daudz, tāpēc arī pastāv šie divi iedalījumi. Viens, kurā tiek vērtēts konkrētā auga pielietojums virtuvē. Otrs, kurā tiek vērtēts, no kādas zieda daļas šis augs ir izveidojies.
“Botānikā un augļu klasifikācijā viss stāsts ir par to, no kādas zieda daļas šī augļa struktūra izveidojas, un patiesībā šīs zieda daļas var būt ļoti dažādas.
Piemēram, zemenes augļi īstenībā ir zemenes sēklas, bet vēl trakāks piemērs ir graudi – kvieša grauds un mieža grauds, jo tie nav sēklas, tie ir augļi. Graudaugiem attīstoties, kopā saaug sēklas struktūras ar augļa struktūrām, un tās savstarpēji nav atdalāmas. Tāpēc grauds – tas ir sauso augļu veids,” skaidroja Ieviņš.
