Iekārta jau testēta vairākās valstīs
Optisko materiālu laboratorijā LU CFI pētnieki strādā ar materiāliem un tehnoloģijām, kas saistīti ar optiskām īpašībām, proti, tas ir darbs ar visu, kas spīd, atstaro un maina vai detektē gaismas plūsmu.
Laboratorijā radīta pilnībā automatizēta zemūdens optiskās spektroskopijas sistēma, kas ar augstu precizitāti mēra ūdens kvalitāti. Lai tā nonāktu līdz klientiem, izveidots uzņēmums, un iekārta jau ir testēta Spānijā, Saūda Arābijā un ASV.
LU CFI Optisko materiālu laboratorijas vadītājs Aleksejs Zolotarjovs skaidroja: “Stāsts sākās jau aptuveni pirm četriem gadiem. Dažreiz, lai uztaisītu kaut ko patiešām jaunu, lai atrastu kodolu, mums nepietiek ar iekārtām, kuras ir komerciāli pieejamas. Respektīvi, mēs varam nopirkt mikroskopu vai spektrometru, vai jebko citu. Dažreiz mēs gribam nomērīt kaut ko, kas ir virs iekārtas lietojamības procedūras. Attiecīgi mums vajag tās kaut kā modificēt, lai izstrādātu jaunas iekārtas, kas dažreiz noved pie tā, ka mēs izstrādājam iekārtas tādā līmenī, ka pēkšņi tās ir ļoti svarīgas un vajadzīgas arī komercializācijai vai kādai problēmai ārējos uzņēmumos.”
Tā tas arī gadījies ar automatizēto zemūdens optiskās spektroskopijas sistēmu, kas ir ļoti piemērota sālsūdens atdalīšanai no sāls, lai iegūtu saldūdeni, kas piemērots dzeršanai, lauksaimniecībai vai rūpniecībai.
Zolotarjovs norādīja: “Spānijā, tagad Anglijā, arī Saūda Arābijā, – viņiem ļoti liels apjoms no ūdens, ko viņi lieto ikdienā, nāk caur desalinizācijas stacijām. Desalinizācijas stacijās ir vairākas problēmas, lai process strādātu. Viena no problēmām ir tieši bioloģiskās vielas. Iekārta, kuru mēs izstrādājām laboratorijā, lai mērītu kaut kādus mūsu nanoparaugus, pēkšņi ļoti labi der, lai detektētu bioloģisko piesārņojumu desalinizācijas stacijās.”
Iekārta ļauj prognozēt, kad būs bioloģisko vielu nekontrolēta augšana jūrā, kas šādās stacijās ir ļoti svarīgi, ļaujot ietaupīt lielus finanšu līdzekļus sekmīgai staciju darbības nodrošināšanai.
Varētu izmantot operācijās
Līdzīgai tehnoloģijai redzams pielietojums arī medicīnā. Tā būtu minimāli invazīva, uz optiskiem procesiem balstīta iekārta perfūzijas un citu asins parametru noteikšanai.
Zolotarjovs skaidroja: “Operāciju laikā pacientiem ar sepsi ir stipri ierobežota asins darbība un asinsrite. Standarta mērījumi, lai mērītu asins stāvokli, neder, jo viņiem vienkārši līdz pirkstiem nenonāk asinis. Tomēr šo informāciju tiešā veidā izmanto anesteziologi, kuri administrē anestēziju, balstoties uz sirdsdarbības parametriem.”
Šāda iekārta, kas paredz novietot gaismas viļņvadus zem mēles, anesteziologiem sniedz daudz precīzāku informāciju nekā līdz šim ierastās. Šādi pētījumi un atklājumi stimulē zinātniekus pētīt un atklāt arvien vairāk.
LU CFI zinātniskā asistente Miļena Dile-Jemeļjaņenko norādīja: “Ideja, ka manu darbu pēc tam varētu izmantot ne tikai mani bērni, visticamāk, ka to izmantos mani mazdēli un mazmeitas, ir ļoti interesanta. Es varu atstāt savu iespaidu vēsturē un dod labumu gan sabiedrībai, gan visai pasaulei.”
Jaunās iekārtas pirmie testi ar dzīvniekiem par tās efektivitāti sāksies pavisam drīz, tomēr vēl paies vairāki gadi, līdz to varēs reāli pielietot ārstniecības ikdienā.
