Valsts kancelejas direktora amats ir ietekmīgākais valsts pārvaldē – šis cilvēks vada iestādi, kas nodrošina Ministru kabineta un Ministru prezidenta ikdienas darbu. Tāpēc pirms galīgā lēmuma pieņemšanas esot svarīgi pārliecināties, vai kandidāta pieredze un zināšanas atbilst amata prasībām.
“Esmu aicinājis frakcijas vārdā viņa iecelšanu amatā neskatīt nākamnedēļ un esmu uzaicinājis viņu uz frakcijas sēdi. Ir jāsaņem atbildes uz ļoti daudz jautājumiem, lai viņa kandidatūru varētu izskatīt Ministru kabineta sēdē,” pauda JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Valsts kancelejas direktoru amatā ieceļ Ministru kabinets.
Ministru prezidenta birojs gan paziņojis, ka jautājums par Gorkša apstiprināšanu joprojām ir valdības nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā un šobrīd to nav plānots mainīt.
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) paudis, ka Gorkšs bija labākais pretendents uz amatu un Gorkšam esot atbilstoša pieredze, lai ieviestu Valsts kancelejā premjera definētās pārmaiņas.
ZZS atbalsta Gorkša iecelšanu amatā
Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA norādīja, ka ZZS plāno atbalstīt Gorkša iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā.
Politiķis uzsvēra, ka esošais un topošais premjers Kulbergs ir norādījis uz nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības un reformām valsts pārvaldē. Pēc Rokpeļņa teiktā, Valsts kancelejas vadītājs ir ne tikai galvenais ierēdnis, bet arī premjera galvenais instruments valdības lēmumu praktiskas ieviešanas nodrošināšanā, tādēļ premjera izvēle virzīt amatam Gorkšu esot atbalstāma.
Rokpelnis norādīja, ka Gorkšs sevi pierādījis kā spējīgu vadītāju, kurš prot argumentēti aizstāvēt nozares intereses un cieņpilni sadarboties ar dažādiem politiskajiem spēkiem, respektējot atšķirīgus viedokļus.
Viņaprāt, cilvēks, kurš ilgstoši sadarbojies ar valsts pārvaldes sistēmu, bet nav bijis tās uzturētājs, var palīdzēt identificēt un novērst sistēmiskas problēmas, kā arī mazināt nepamatotas privilēģijas.
ZZS frakcijas vadītājs arī uzsvēra, ka būtiski ir tas, ka Gorkša kandidatūru atbalstījuši gan darba devēju, gan arodbiedrību pārstāvji.
KONTEKSTS:
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) nolēmis vakantajam Valsts kancelejas direktora amatam pēc atklāta konkursa virzīt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāju Kasparu Gorkšu. Viņš amatā vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.
Gorkšs pirms amata LDDK bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors, bet vēl pirms tam – Latvijas Futbola federācijas prezidents. Kad Gorkšs vadīja federāciju, par organizācijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāju kļuva Mareks Gruškevics – pašreizējais premjera biroja vadītājs. Savukārt vēl pirms tam Gorkšs bija profesionāls futbolists.
Konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu tika saņemti 18 pieteikumi, bet līdz pēdējai kārtai tika trīs kandidāti.
Visaugstākā ranga ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto “kokrūpnieku krimināllietu” amatu atstāja bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
29. maijā izsludinātais konkurss noslēdzās bez rezultāta, pēc tam Valsts kancelejas direktoru mēģināja atrast valsts pārvaldē bez atkārtota konkursa organizēšanas. Tomēr piemērotu kandidātu neizdevās atrast.
Augusta pirmajā pusē izsludināja atkārtotu konkursu uz iestādes direktora amatu, šoreiz būtiski samazinot kritērijus. Iepriekš kandidātiem obligāti bija nepieciešams maģistra grāds, vēlams tiesību vai vadības zinātnē. Atkārtotajā konkursā pietiek ar augstāko akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, savukārt maģistra grāds noteikts tikai kā vēlams. Tāpat mazinātas prasības vadības pieredzei.
