Šāda Baltā nama saimnieka atbilde seko pēc medijos izskanējušajām ziņām, ka Tramps apsver jaunu uzbrukumu veikšanu pirms likumdevēja vēlēšanām. Izdevums “The Atlantic” iepriekš ziņoja, ka Pentagons esot piedāvājis iespējas militāro operāciju veikšanai pēc gaidāmā balsojuma.
Savukārt ceturtdien Tramps savā sociālā medija platformā “Truth Social” norādīja, ka notiekot produktīvas diskusijas ar Irānas Islāma Republiku. Tā esot ļoti sliktā ekonomiskā un militārā situācijā, un efektīva blokāde palikšot spēkā. Tramps arī norādīja, ka nafta plūst caur Hormuza šaurumu, un ASV neuzbruks Irānai nevienā brīdī pirms vidustermiņa vēlēšanām.
Tomēr šie izteikumi neliecina par Vašingtonas piekāpšanos, un to apliecina ASV Valsts kases departamenta paziņojums par sankciju vēršanu pret 17 kuģiem. Tie pārvadājuši Irānas jēlnaftu, naftas produktus un naftas ķīmijas produktus.
ASV blokādes un sankciju dēļ Irāna ir pārtraukusi jēlnaftas tankkuģu iekraušanu un izkraušanu, bet kuģos, kas atrodas ārpus bloķētajām ostām varētu būt apmēram 20 miljoni barelu Irānas jēlnaftas.
ASV sankciju un blokādes dēļ Irānas valūta sasniegusi vēsturiski zemāko vērtību, inflācija ir augstākā kopš Otrā pasaules kara, bet pagājušajā mēnesī naftas iekraušana eksportam pirmo reizi kopš 1979. gada sarukusi līdz nullei, raksta izdevums “The Economist”. Tomēr, kā norāda medijs, lai gan ASV blokāde grauj Irānas ekonomiku, pagaidām tai nav izdevies salauzt Irānas režīmu, un nav skaidrs, vai ekonomiskais spiediens piespiedīs valsti izbeigt karu Persijas līča reģionā, kas turpinās jau astoto mēnesi.
Jaunas detaļas par turpmākās ASV rīcības plānošanu ceturtdien vakarā atklāja žurnālists Baraks Ravids. Viņa materiālā Izraēlas televīzijas 12. kanālam un ASV portālam “Axios” teikts – otrdien notikušās sarunās augsta līmeņa ASV amatpersonas Izraēlas aizsardzības spēku štāba priekšniekam Ejalam Zamiram esot teikušas, ka saņēmušas norādījumus no Baltā nama un Pentagona gatavoties masveida uzbrukumam Irānai nākamo trīs nedēļu laikā.
Ravida materiālā stāstīts: Zamirs saviem amerikāņu kolēģiem esot atbildējis, ka šāda uzbrukuma dēļ varētu tikt atliktas 27. oktobrī gaidāmās Izraēlas parlamenta vēlēšanas. Situācijas izvērtējums esot tāds, ka Irāna uz ASV uzbrukumu atbildēšot ar masveida raķešu triecieniem Izraēlai.
Ravida reportāžā ietekmīgajam Izraēlas komercmedijam citēts kādas ASV amatpersonas viedoklis, ka Tramps galīgo lēmumu par triecienu atsākšanu var pieņemt nedēļas vai desmit dienu laikā. Kāda anonīma Baltā nama amatpersona esot teikusi, ka trešdien notikušajās Trampa sarunās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu Irāna netika pieminēta.
Taču, kā izskanējušo informāciju vērtē “The Times of Israel” diplomātiskais korespondents Lazars Bermans – maz ticams, ka abu vīru sarunās Irāna netika apspriesta. Visai iespējams, ka vēstījumi no Trampa un viņa padomniekiem esot kārtējais mēģinājums novērst Teherānas uzmanību gadījumā, ja Vašingtonā pieņem lēmumu veikt triecienus, pieļauj Bermans.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
