ĪSUMĀ:
Samazinās obligāto augstākā līmeņa eksāmenu skaits
Šopavasar pabeigt vidusskolu varēja, kārtojot tikai vienu augstākā līmeņa eksāmenu, kamēr iepriekš tika prasīti divi. Šī iemesla dēļ skolēnu interese īpaši kritās, piemēram, par vēstures eksāmenu: 2025. gadā to kārtoja 500 absolventi, bet šogad tikai 150. Sociālo zinātņu eksāmena kārtotāju skaits kritās no 1319 līdz 591, bet programmēšanas eksāmena – no 217 līdz 77. Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola, taujāta, vai turpmāk nebūs tā, ka aģentūra eksāmenus gan sagatavos, bet kārtot gribētāju būs ļoti maz, atbildēja:
“Kārtotāju skaitu ir ļoti grūti prognozēt. Tomēr skolēni izvēlas kārtot augstākā līmeņa eksāmenu ne tikai tāpēc, ka tas ir obligāti jādara, bet tādēļ, ka liela daļa to saista ar savu nākotnes izvēles ceļu. Arī šobrīd mēs domājam, ka būs, kārtotāji būs!”
Ir jaunieši, kuri līdz šim brīvprātīgi kārtojuši vairāk eksāmenus nekā prasīts. Piemēram, kāds no Latvijas Universitātes šā gada reflektantiem kārtojis piecus augstākā līmeņa eksāmenus. Tātad ir pamats cerēt, ka arī brīvprātīgi interese par eksāmeniem būs.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12. klases skolēni Latvijas Radio apliecina, ka kārtos augstākā līmeņa eksāmenus. Adrians atklāja:
“Es noteikti plānoju likt augstākā līmeņa eksāmenu vismaz angļu valodā, iespējams, arī matemātiku, jo manuprāt, tas man palīdz nopietnāk pieiet mācībām, koncentrēties uz tām un arī uzlabot sniegumu. Kā arī pašapziņai sajūtu labāku dod.”
Arī viņa klasesbiedrene Katrīna tēmē tieši uz matemātikas un angļu valodas eksāmeniem, kurus kārtojot, vēlas sevi pierādīt. Tāpat matemātikas augstākā līmeņa eksāmenam gatavojas Henrijs, kurš apsver domu arī kārtot angļu valodas eksāmenu.
Eksāmenu izmaksas ir ļoti atšķirīgas
Tomēr Ozola pieļauj, ka kādu no piedāvātajiem eksāmeniem neviens negribēs kārtot. Tad nebūs izmaksu par eksāmena organizēšanu un vērtēšanu. Jautāta, cik kopumā izmaksā katra augstākā līmeņa eksāmena izveide, Ozola stāstīja, ka visdārgākie ir angļu valodas un bioloģijas eksāmeni, kuru izstrāde izmaksā ap 7000 eiro katrs. Vislētākie ir pārējie valodu eksāmeni, kas izmaksā no 4000 līdz 5000 eiro. Kopumā ik gadu visu augstākā līmeņa eksāmenu izstrāde izmaksā ap 80 tūkstošiem eiro.
Izmaksas uz vienu skolēnu ir no 1,47 eiro līdz 4500 eiro. Tas ir konkrēts piemērs, jo franču valodas augstākā līmeņa eksāmenu šogad kārtoja tikai viens vidusskolas absolvents, bet eksāmena sagatavošanas izmaksas ir 4500 eiro, līdz ar to viena skolēna eksaminēšana izmaksājusi ļoti dārgi. Līdzīgi ir ar vācu valodas eksāmenu, kuru parasti kārto tikai daži skolēni. Salīdzinoši dārgi – virs simts eiro uz skolēnu valstij izmaksā arī ģeogrāfijas un programmēšanas eksāmeni, jo tos kārtojuši tikai ap 70 skolēniem.
Aģentūras aprēķini liecina, ka arī izmaksas par eksāmena darbu vērtēšanu ļoti atšķiras. Visdārgāk ir vērtēt eksāmenu programmēšanā – par vienu darbu izmaksas ir 16 eiro, bet vislētāk angļu valodā. Tās eksāmena darbus vērtē par sešiem eiro. Taču, tā kā tieši angļu valodas eksāmenu kārto visvairāk jauniešu – ap 7000 –, gala izmaksas vienalga tieši šim eksāmenam ir vislielākās.
“Pie satura izstrādes: jo vairāk skolēnu, jo mazākas izmaksas. Pie vērtēšanas, protams, otrādi: jo vairāk skolēnu, jo lielāka summa, bet nu kopumā šīs izmaksas nav lielas, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Mēs tiešām esam šogad padziļināti diskutējuši gan ar lietuviešu kolēģiem, gan igauņu kolēģiem.
Mēs arī vērtētājiem salīdzinoši maksājam mazāk nekā kaimiņvalstīs. Mums ir ierobežots budžets,” stāstīja Ozola.
Eksāmenu darbus gan sagatavo, gan novērtē pārsvarā ārštata darbinieki.
Vērtēs augstākā līmeņa eksāmenu lietderību
Taču valdība jau uzdevusi izvērtēt augstākā līmeņa eksāmenu efektivitāti: gan to rīkošanas izmaksas, gan jauniešu interesi šos eksāmenus kārtot. Tas jāpaveic līdz nākamā gada februārim, un Ozola lēš, ka izmaiņas augstākā līmeņa eksāmenu klāstā būs, bet ne ātrāk kā aiznākamajā mācību gadā.
“Vai mums būtu jāpatur līdzšinējais eksāmenu grozs? Es domāju, ka nē.
Es tiešām piekrītu valdības uzdevumam, ka mums ir ļoti kritiski jāizvērtē un ir jāsaprot, kuriem augstākā līmeņa eksāmeniem tiešām būtu jābūt,” sacīja Ozola.
Viņa norādīja, ka tik maza valsts kā Latvija tomēr nespēj organizēt tik plašu eksāmenu klāstu. Jābūt kritiskiem pret sevi un tas jāatzīst.
Arī augstskolu uzņemšanas noteikumos reti kurā studiju programmā potenciālajiem studentiem prasa, lai būtu nokārtots kāds tieši augstākā līmeņa eksāmens. Dažviet par tiem var saņemt papildu punktus, kā arī iestāšanās konkursā augstākā līmeņa eksāmena rezultāti ir vērtīgāki nekā optimālā līmeņa eksāmeni. Proti, optimālā līmeņa eksāmena rezultātu konkursā reizina ar 0,75, kamēr augstākā līmeņa – ar 1.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektores vietnieks studiju procesa un kvalitātes nodrošināšanas jomā Uģis Citskovskis teica, ka vismaz viņa pārstāvētajai augstskolai nav būtiski, lai potenciālie studenti būtu kārtojuši tieši augstākā līmeņa eksāmenus, kaut vidusskolā iegūto zināšanu līmenis, protams, ir svarīgs.
Arī Latvijas Universitātes (LU) studiju prorektore Olga Bogdanova sacīja: “Cilvēks jau mācās nevis atzīmi, bet sev. Ja viņš ir izgājis šo ceļu un sekmīgi nokārtojis eksāmenu, viņš faktiski ir nostiprinājis arī zināšanas.”
Citskovski neuztrauc, ka skolēni varētu vairs nekārtot augstākā līmeņa eksāmenus.
“Ja nav, nu tad nav! Kāds materiāls atnāk, ar tādu mēs arī strādāsim.
Bet nu, ja mēs sapratīsim, ka parādās lielāki robi [zināšanās], tad mēs jau šobrīd veicam iekšējos testus. Kā saka, atkārtojam vidusskolas vielu, ka viņiem ir obligāti jāiet un jāmācās,” stāstīja Citskovskis.
Turklāt daļā studiju programmu gan RTU, gan arī Latvijas Universitāte un Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ieviesusi savus iestājpārbaudījumus. Kā prognozē Citskovskis, redzot, ka valsts aizvien atvieglo vidusskolas pabeigšanas prasības, augstskolas aizvien lielāku uzsvaru varētu likt uz pašu organizētiem iestājpārbaudījumiem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko toties pauž, ka tieši augstskolu ieviestie iestājpārbaudījumi ir galvenais iemesls, kāpēc bez obligātiem augstākā līmeņa eksāmeniem var iztikt. Tomēr daļai jauniešu tie vajadzīgi iestājai ārvalstu augstskolās.
Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktors Andris Priekulis atbalsta atteikšanos no obligātiem augstākā līmeņa eksāmeniem.
“Man patīk šis liberālisms. Man ļoti patīk atbildības pārlikšana uz skolnieku, kas principā 18 gadīgs jau 12. klasē ir. Vienīgi ir jāpiepalīdz savam skolniekam ar informāciju,” sacīja Priekulis.
Proti, skolai jābūt gatavai pastāstīt, ka, piemēram, Hārvarda universitāte prasa vismaz divus nokārtotus augstākā līmeņa eksāmenus un katrā no tiem jāsavāc vismaz 93 procenti punktu.
Ārvalstu augstskolas vairāk prasa augstākā līmeņa eksāmenus
Ārvalstu augstskolas vairāk prasa augstākā līmeņa eksāmenus nekā vietējās. Latvijas augstskolu pārstāvji neslēpj, ka jāņem tas, kas ir, vēl jo vairāk šajā demogrāfiskajā situācijā.
Ir gan arī citi iemesli. Piemēram, LU studiju prorektore Bogdanova sacīja, ka, uzņemot daļā studiju programmu, ņem vērā gada atzīmi kādā no mācību priekšmetiem, bet augstākā līmeņa eksāmenu neprasa, jo tie ieviesti tikai pirms dažiem gadiem un ne visi studētgribētāji tādus kārtojuši.
Tikmēr Latvijas Radio aptaujātie ģimnāzisti augstākā līmeņa eksāmenu kārtos, jo cer, ka kādā brīdī augstākā līmeņa eksāmens tomēr var noderēt arī iestājai pašmāju augstskolās, jo uzņemšanas noteikumi allaž mainās. Tātad savā ziņā vismaz daļu jauniešu, iespējams, cer, ka arī Latvijas augstskolas tomēr kļūs prasīgākas.
Būtiski arī, ka aptaujātie jaunieši, kaut arī paši kārtos tikai divus eksāmenus, uzskata, ka jāsaglabā viss plašais augstākā līmeņa eksāmenu klāsts, ja jau ir iespējams apgūt mācību kursus, kuriem šiem eksāmeniem var sagatavoties.
Kas notiks ar padziļinātajiem kursiem, ja augstākā līmeņa eksāmenu skaits samazināsies? Darba devēju pārstāve Liene Voroņenko norādīja uz kādu ļoti svarīgu aspektu. “Protams, ka tas uzreiz arī rada citu jautājumu – kādā veidā mēs monitorējam kvalitāti padziļinātajiem kursiem, kas notiek skolās? Bet es domāju, ka diskusija noteikti turpināsies kontekstā ar izglītības satura sakārtošanu, un skolas arī nāks ar priekšlikumiem, kā viņas gribētu redzēt tālāko virzību,” viņa stāstīja.
Plašāka diskusija būtu vajadzīga par to, vai padziļinātos kursus vispār saglabāt vai arī turpmāk koncentrēties uz pamatprasmju apguvi.
Valsts izglītības attīstības aģentūras vadītāja Ozola uzskata, ka ir jēga saglabāt padziļinātos kursus arī tad, ja to galā nav augstākā līmeņa eksāmens, jo jādod iespēja vidusskolas noslēgumā mācīties vairāk to, kas patiesi interesē vai būs noderīgs tālākajā karjerā.
Taču Ozola atzīst, ka skolām ir grūti organizēt tik garu eksāmenu sesiju, kāda tā ir šobrīd.
Voroņenko iesaka optimizēt augstākā līmeņa eksāmenu kārtošanu. Piemēram, organizēt tos nevis skolās, bet augstskolās, vai arī pašvaldības varētu rīkot šos eksāmenus tikai kādā no savām skolām, kurā tad ierastos eksāmena kārtotāji no visām novada vai pilsētas skolām.
Tiem jauniešiem, kuri kārtos tikai optimālā līmeņa eksāmenus, ko parasti liek jau 11. klasē, 12. klases noslēgumā teju līdz vasaras vidum nebūs jāgaida sertifikāti par nokārtotajiem eksāmeniem, jo viņi tos būs saņēmuši jau iepriekšējā vasarā un varēs ātrāk koncentrēties uz stāšanos augstskolā vai citām nākotnes izvēlēm.
