ĪSUMĀ:
Kijivas mērs mudina iedzīvotājus pilsētu pamest
Sarunā ar AFP Kijivas mērs teicis, ka tiem galvaspilsētas iedzīvotājiem, kuriem ir draugi vai radinieki ārpus pilsētas, būtu jāapsver pagaidu pārcelšanās. Tādējādi Kličko atkārto ieteikumu, kas pagājušajā gadā izraisīja kritikas vilni.
Vienlaikus viņš uzstāj, ka nekad neaicinās uz pilnīgu Kijivas evakuāciju. “Tas ir Putina mērķis”, bilst Kličko.
“Labākais scenārijs Putinam būtu, ka mēs visi dodamies prom un viņam atdodam savas tukšās pilsētas un savu valsti,” pauž Kijivas mērs.
Ukrainas galvaspilsētas mērs intervijā apliecina, ka tiek plānoti alternatīvi šķērsojumi pāri Dņipras upei, izmantojot pontonus. Kličko arī brīdina, ka traucējumi Kijivas ūdens infrastruktūrai varot izraisīt visai liela mēroga krīzi. Lai gatavotos gaidāmajai ziemai, pilsēta veido pārtikas krājumus un rezerves apkures sistēmas.
Kijiva atgriezusies stāvoklī, kāds bija pērn ziemā
Lai cik ātri strādātu remontbrigādes Kijivā, elektroapgādes sistēmā ir traucējumi un galvaspilsētā šobrīd nākas piemērot gan plānveida, gan ārkārtas elektrības atslēgumus, kas var būt pat stundām ilgi.
Kijiva faktiski atgriezusies tādā stāvoklī, kāds tika pieredzēts aizvadītajā ziemā.
Šobrīd jau trīs Kijivas rajonos, kur situācija ar elektroapgādi ir vissliktākā, atsāk izvietot tā dēvētos Nesalaužamības punktus, kur cilvēki var nākt uzlādēt savas viedierīces.
Tomēr Ukrainas prezidenta un valdības komandā izskan kritika par nepietiekošu gatavošanos un tagad Kijivai noteikti jauni uzdevumi.
Krievija arī turpina iznīcināt noliktavas Kijivā un tās pievārtē – arī šonedēļ tās apšaudītas.
Tāpēc veikalos brīžiem var vērot atsevišķu preču trūkumu, taču tas ir īslaicīgi, kamēr tiek atrisinātas loģistikas problēmas. Daļa veikalu bija ieviesuši ierobežojumus preču tirdzniecībai, piemēram, ne vairāk kā 7 vienības vienam pircējam, bet tas nav plaši izplatīts.
Sarežģītāka situācija ir farmācijas nozarē, jo Krievija mērķtiecīgi uzbrūk arī zāļu mazumtirdzniecības ķēdēm un farmācījas rūpnīcām. Lai arī pagaidām par medikamentu deficītu netiek runāts, tomēr ir dzirdēts, ka, pacientiem ir ilgāk jāgaida, lai saņemtu zāles, piemēram, insulīnu.
Kijivas iedzīvotāji nevēlas pamest mājas
Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance jautāja Kijivas iedzīvotājiem, ko viņi domā par Kličko aicinājumu.
“Uz kurieni tieši mums braukt prom? Mēs par to savā starpā jokojam: it īpaši, kad saka, ka cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām jāpamet Kijiva,” atbild Andrijs. “Tas ir kā ieteikt viņiem uzreiz doties uz kapsētu. Jo patiesībā jau nav citur, kur iet. Kurš viņiem apmaksās dzīvokli vai māju? Tas taču nav reāli. Visi mirs tepat. Neviens nekur nebrauks. Ja nav naudas, tad nav kur braukt – arī man.
Rietumukrainā dzīvokļu īres maksa jau sasniedz 1000 dolārus mēnesī. Tā ir lielāka par mūsu algu. Tas nav iespējams.”
Palikt Kijivā izlēmusi arī Ivanna:
“Vēlos atbalstīt mūsu bruņotos spēkus, cik vien spēšu. Esmu māksliniece – varu šajā ziņā palīdzēt. Tomēr neuzskatu, ka situācija būtu pilnīgi kritiska. Cilvēki turas, cilvēki izdzīvo. Mēs ceram – ļoti, ļoti vēlamies, lai drīz iestātos uzvara un miers, un viss mums būtu labi. Taču bērnus es gan izvestu – īpaši mazākos. Pērn ziemā es dzīvoju bez elektrības, bez aukstā vai karstā ūdens un bez apkures – pavisam bez apkures. Kaut kā izdzīvojām. Laiku pa laikam devos pie draugiem sasildīties, bet izdzīvojām. Es domāju, ka izdzīvosim!”
Bet Oksana palikšot Kijivā, jo viņai nav, kur citur doties:
“Man ir ģimene, kas mani sauc pie sevis, bet es negribu pamest savas mājas. Gatavojos tāpat kā uz iepriekšējo ziemu – pirku mazos gāzes baloniņus. Vairāk neko. Mums ir elektriskā plīts. Mums nav gāzes balona, tāpēc ir smagi. Ja elektrības nav, tad nav. Ko mēs varam izdarīt? Problēma ne tik daudz pat ir elektrībā, bet tajā, ka nav uz kā pagatavot ēdienu un sasildīt ūdeni, lai nomazgātos. Tā ir liela problēma, bet citādāk esam jau pieraduši.”
Krievijas aviācijas triecienos cietusi arī Zaporižja
Krievija turpina apšaudīt arī citas Ukrainas pilsētas un naktī uz piektdienu aviācijas triecienos Zaporižjā nogalināts viens cilvēks un ievainoti vairāk nekā 10, tostarp viens bērns. Uzbrukumos iznīcinātas vairākas dzīvojamās ēkas un civilā infrastruktūra.
Iebrucēji agri no rīta apšaudīja Zaporižju ar vadāmajām aviobumbām. Vēlāk dronu uzbrukumā trāpīts pasažieru mikroautobusam, ievainojot šoferi un vairākus pasažierus.
Daudzviet pilsētā izcēlušies ugunsgrēki, sagrautas un bojātas dzīvojamās ēkas, automašīnas un uzņēmumu telpas.
“Mūsu uzņēmuma tehnologs bija tikko ieradies darbā, kad notika trieciens. Tāpēc viņš gāja bojā. Viņš atradās pašā sprādziena epicentrā,” stāsta Zaporižjas iedzīvotājs Oleksijs Pučkovs
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
