Vēl nesen — varas centrā. Tagad — spiesti skaidroties par vēlētāju spriedumu. “Jaunajai Vienotībai” un ZZS šīs vēlēšanas kļuvušas par nopietnu pārbaudījumu. Abas partijas gadiem bijušas Latvijas politiskās sistēmas sastāvdaļa, piedalījušās valdības veidošanā un uzņēmušās atbildību par valsts politisko kursu. Taču vēlētāju uzticība nav pašsaprotama — un šoreiz tās trūkums atspoguļojās vēlēšanu rezultātos.
“Katram pašam jāizdomā, vai ir izdarīts viss, atbildība ir dziļi individuāla,” sprieda ZZS valdes loceklis Augusts Brigmanis.
“Nemelosim sev, ir pamatīgs zaudējums, no bedres ir jārāpjas ārā,” vērtēja “Jaunās Vienotības” biedrs Ainars Latkovskis.
“”Jaunā Vienotība” nokārtoja eksāmenu ar 4, ar rezultātu nevaram būt apmierināti,” piebilda “Jaunās Vienotības” valdes loceklis Edmunds Jurēvics.
“Jaunajai Vienotībai” zaudējums ir īpaši nozīmīgs. No politiskā spēka, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ieguva 26 mandātus, tā noslīdējusi līdz septiņiem. Tas nav tikai skaitlis parlamenta sastāvā — tas ir signāls par būtiski sarukušu vēlētāju atbalstu. Jautājums, uz kuru partijai būs jāatbild: vai vēlētāji sodījuši konkrētus līderus, valdības darbu un pieņemtos lēmumus, vai arī viņi vairs nesaskata pārliecinošu piedāvājumu pašā partijā? Vadības maiņa var kļūt par pirmo soli.
Taču ar jaunu priekšsēdētāju vien nepietiks, ja nemainīsies politiskās prioritātes, komunikācija un veids, kā partija skaidro savus lēmumus sabiedrībai.
ZZS situācija ir citāda. Pēc ilgstošas atrašanās parlamentā šis politiskais spēks pirmo reizi nav ieguvis pārstāvniecību Saeimā. Tas liek uzdot fundamentālāku jautājumu: vai līdzšinējais politiskais modelis joprojām spēj uzrunāt vēlētājus arī ārpus tradicionālajiem atbalsta reģioniem?
Partijas vadība sola analizēt kļūdas un lemt par turpmāko rīcību. Taču analīzei būs jābūt konkrētai. Vai vēlētāju izvēli ietekmējusi partijas vērtību konsekvence, tās pārstāvju rīcība un reputācija, vai arī nespēja pārliecinoši parādīt, ko tā piedāvā valstij turpmākajos gados?
“Katru cilvēku un partiju raksturo vēlme izdarīt secinājumus un labot kļūdas, katra gals ir kaut kā sākums. Izaicinājumi priekšā ir ļoti lieli,” vērtēja Brigmanis.
“Tas jau būtu ļoti ērti norādīt ar pirkstu, kurš vainīgs, bet tas ir apstākļu kopums, vai mēs varam ko labot? Dodam laiku, lai nožēla un dusmas nogulst,”
sacīja ZZS valdes loceklis Haralds Rokpelnis.
Taču lielākais abu politisko spēku pārbaudījums, iespējams, vēl tikai priekšā. Ja vēlētāju uzticību var mēģināt atgūt ar jaunu politisko piedāvājumu un līderu maiņu, tad daudz grūtāk būs apturēt pašas partijas iekšējo sairšanu.
Arī paši līderi atzina — līdzšinējais darbības modelis vairs nespēj pārliecinoši uzrunāt sabiedrību. Un, ja pārmaiņas paliks tikai kongresu deklarācijās, nākamajās vēlēšanās atbalsts var sarukt vēl vairāk. Taču līdz ar vēlētājiem no partijām var aiziet arī biedri — daļa var izvēlēties pievienoties citiem politiskajiem spēkiem, citi, iespējams, no aktīvās politikas aizies pavisam.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis “Apvienotais saraksts”, iegūstot lielāko mandātu skaitu Latvijas parlamentu vēsturē – 41 deputāta vietu. Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere ZZS. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
Pašlaik kā varianti nākamajai valdībai izskanējuši gan divu, gan trīs partiju koalīcija. “Apvienotais saraksts” neapsver veidot koalīciju kopā ar partiju “Progresīvie” vai “Latvija pirmajā vietā”.
